Jaunā pētījumā lēsts, ka UNESCO Pasaules mantojuma meži, kas aizņem 69 miljonus ha jeb aptuveni divreiz lielāku platību nekā Vācija, satur 13 miljardus t oglekļa (Gt C). Tas pārsniedz to oglekļa daudzumu, kas ir Kuveitas pierādīto naftas rezervju (101 miljards barelu) krājumā. Lielākā daļa t.s. Pasaules mantojuma mežos uzkrātā oglekļa atrodas tropu teritorijās.
Lai gan stabila oglekļa uzglabāšana ir svarīga, mežu izdalītais un uztvertais ogleklis tieši ietekmē klimata pārmaiņas. Jaunajā pētījumā lēsts, ka no 2001. līdz 2020. gadam meži Pasaules mantojuma teritorijās gadā no atmosfēras izvadīja aptuveni 190 miljonus t CO2. Tas salīdzinoši atbilst aptuveni pusei no Apvienotās Karalistes oglekļa emisijām no fosilā kurināmā 2019. gadā. Desmit lieli mežu masīvi bija "atbildīgi" par pusi no Pasaules mantojuma mežu tīkla kopējo oglekļa piesaisti, taču pat objekti, kas ir mazāki kopējie piesaistītāji (kopumā absorbē mazāk oglekļa dioksīda), var būtiski ietekmēt reģionālo un vietējo klimata regulēšanu. Piemēram, vidēji katrs Pasaules mantojuma meža hektārs viena gada laikā var absorbēt tādu pašu oglekļa daudzumu, kādu izdala vieglais automobilis.
Izmantota Donal Boyd fotogrāfija