Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir noslēgušās, Zaļais kurss (Zaļais darījums) joprojām varētu būt viens no nedaudzajiem tematiem, par kuriem lielākā daļa ievēlēto EP deputātu spētu vienoties, lai gan, protams, dažādu iemeslu dēļ. Ja tā notiks, tas būs racionāls solis, kas nebūt nav slikti. Jācer, ka šī iespējamā racionalitāte arī Latvijai atnesīs ko labāku… No 16. līdz 19. jūlijam Strasbūrā notiks jaunievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu pirmā plenārsesija

• Pārkārtošanās. Vēlēšanās notikušās politiskās pārmaiņas liecina, ka centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kuru vada Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), kas izvirzīta otrajam piecu gadu termiņam Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā, ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā lielākā grupa Eiropas Parlamentā.
  Vēlēšanu naktī fon der Leiena uzsvēra: “Es vēlos izveidot plašu vairākumu par stipru Eiropu. Savā pirmajā pilnvaru termiņā esmu parādījusi, ko var panākt, ja Eiropa ir spēcīga. Es aicināju pārējo politisko grupu vadītājus uzņemties atbildību un uzsākt visus nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu šo vairākumu...”
  Otrā lielākā grupa Parlamentā joprojām ir centriski kreisie sociālisti un demokrāti (S&D) joprojām. Francijas prezidenta Emanuela Makrona centristu grupa “Renew” cieta sakāvi, savukārt Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni vadītie labējie nacionālistiskie Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR) savu deputātu skaitu palielināja. Sakarā ar radušos politisko satricinājumu EP deputāti, kas sākotnēji piederēja galēji labējai grupai “Identitāte un demokrātija” (ID), sadalījās divās jaunās grupās: “Suverēno nāciju Eiropa” (ESN) un “Patrioti Eiropai”. Pēdējā no tām apvienoja 84 dalībniekus, apsteidzot ECR un “Renew”.

• Francijas politika. “Patrioti Eiropai” par savu līderi izvēlējās franču politiķi Džordanu Bardellu (Jordan Bardella) tikai dažas dienas pēc tam, kad viņa vadītā Nacionālā apvienība (RN) Francijas ārkārtas vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja kreisajai Jaunajai tautas frontei, kas apvieno sociālistus, zaļos, komunistus un galēji kreisos grupējumus. Vēl nav zināms, kāda būs Francijas valdības koalīcija, un joprojām pastāv “bezprecedenta” parlamenta izveides risks. Prezidents E. Makrons, kurš ārkārtas vēlēšanas izsludināja naktī, kad piedzīvoja neveiksmi Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šoreiz ar savu centristu aliansi ieguva 168 vietas, kas ir ievērojami vairāk nekā RN 143 vietas. E. Makrons tagad meklē veidus, kā izveidot valdību ar partijām, kas līdz šim viņam enerģiski pretojās.

• Klimata politikas nākotne. Zaļā vienošanās var turpināties... tikai ar citu (jaunu) nosaukumu: izskatās, ka tas būs “Rūpniecības zaļais kurss”. Šī ideja ieguva virzību februārī, kad vairāk nekā 60 Eiropas smagās rūpniecības uzņēmumu vadītāji tikās rūpnīcā Beļģijā, lai pieņemtu tā saukto “Antverpenes deklarāciju”. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Komisijas vadītāja U. fon der Leiena, apliecinot ES izpildvaras nodomu izstrādāt politiku “rūpniecības dekarbonizācijai”, kā noteikts Komisijas 2040. gada klimata mērķa ieteikumā. Turklāt, neraugoties uz nenoliedzamiem panākumiem, galēji labējie nav kļuvuši par dominējošo spēku Eiropas Parlamentā. Tāpēc tiem, kas iebilst pret zaļo pāreju, šis uzdevums var izrādīties grūtāks, nekā gaidīts. Pēdējos mēnešos EPP ir uzsvērusi, ka aizstāv ES rūpniecības konkurētspēju, ko zaļā pāreja var palīdzēt panākt, jo īpaši ņemot vērā, ka ASV un Ķīna vairāk iegulda ilgtspējīgās tehnoloģijās, šādi mudinot Eiropu sekot viņu piemēram.

• Jaunā ES Parlamenta inaugurācijas sesija. No 16. līdz 19. jūlijam Strasbūrā notiks jaunievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu pirmā plenārsesija. Lai gan paredzams, ka ceturtdien EP deputāti balsos par fon der Leienas kandidatūru otrajam Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amata termiņam, iznākumu vēl nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Fon der Leienas EPP būs jāveido plaša alianse, lai nodrošinātu vairākuma atbalstu. Ideālā gadījumā, vismaz no klimata perspektīvas, EPP papildus S&D un “Atjaunot Eiropu” grupām piesaistīs arī Zaļos, lai izveidotu koalīciju.

• Neoficiālas sanāksmes. ES dalībvalstu vides un enerģētikas ministri pāris reizes neoficiāli tiksies Budapeštā Ungārijas prezidentūras laikā ES Padomē. Pēc pirmās sanāksmes 11.-12. jūlijā, kurā dalībnieki izvērtēja gatavošanos ANO augstākā līmeņa sanāksmei par klimata pārmaiņām COP29 (paredzēta novembrī), jauna sanāksme 15.-16. jūlijā būs veltīta Savienības energosistēmas dekarbonizācijai.

• Ko nozīmē “atjaunojamie”? Gaidāmās Eiropas Komisijas vadlīnijas, kuru mērķis ir palīdzēt 27 ES dalībvalstīm interpretēt “atkritumu siltuma” juridisko definīciju, iespējams, izraisīs konfliktus, kad tās tiks publicētas (jūlijā). Atkritumu sadedzināšanas nozare nesen ir iekļauta ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS). Pagājušajā gadā pārskatītajā ES Atjaunojamās enerģijas direktīvā (RED) ir paaugstināts atjaunojamās enerģijas patēriņa mērķa īpatsvars ES līdz 2030. gadam līdz 42,5%, un vēl 2,5%, kas “dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt”, ļaujot blokam sasniegt 45%. Kāda Komisijas amatpersona informēja, ka izpildvara pašlaik strādā pie vadlīniju dokumentu kopuma, kas tiks pievienots pārskatītajai direktīvai. Mērķis ir “šo darbu pabeigt un publicēt līdz jūlija beigām”.

• Karstuma viļņi. Saskaņā ar ES Copernicus Klimata pārmaiņu dienesta (C3S) datiem jūnijā apritēja gads, kopš vidējā globālā temperatūra kļuvusi par 1,5 °C augstāka par t.s. “pirmsrūpniecības laikmeta” līmeni, kas ir Parīzes nolīgumā noteiktais augstu ambīciju mērķis. Vidējā globālā temperatūra iepriekšējos 12 mēnešos bija visaugstākā reģistrētajos rādītājos – 0,76 °C virs vidējā rādītāja 1991.-2020. gadā un 1,64 °C virs vidējā rādītāja 1850.-1900. gadā. Eiropā temperatūra vidējo rādītāju visizteiktāk pārsniedza dienvidaustrumu reģionos un Turcijā, savukārt Rietumeiropā, Islandē un Krievijas ziemeļrietumos tā bija tuvu vai zemāka par vidējo rādītāju. Ārpus Eiropas temperatūra augstāka par vidējo bija Kanādas austrumos, ASV rietumos un Meksikā, Brazīlijā, Sibīrijas ziemeļos, Tuvajos Austrumos, Āfrikas ziemeļos un arī Antarktīdas rietumos.

Jaunākā informācija no ES – kopsavilkums par pagājušo mēnesi

• Vai Zaļā gaisma dabai? ES vides ministri 17. jūnijā vienojās pieņemt regulu, kuras mērķis ir atjaunot dabiskos biotopus, tādējādi noslēdzot gadu ilgušo likumdošanas procesu, ko kampaņas dalībnieki nosauca par “vēsturisku soli” cīņā pret bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzi. ES Dabas atjaunošanas likumu atbalstīja lielākā daļa no 27 dalībvalstīm, izņemot Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Somiju, Itāliju, Ungāriju, Poliju, Zviedriju un Ungāriju. Teksts, par kuru jau panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu, noteiks pienākumu ES dalībvalstīm līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 30% biotopu, uz kuriem attiecas likumprojekts. Par prioritāti ir noteiktas aizsargājamās teritorijas esošajā Natura 2000 tīklā.
  “Atzinības zīmi” no agresīvāko vides aizstāvju viedokļa saņēma Austrijas ministre Leonore Gēvezlere, kas nostājās atbalstītāju pusē pēc tam, kad Austrijas valdība iepriekš iebilda pret šo likumu. Viņa to darīja atklāti pretstāvot kancleram Karlam Nehammeram, argumentējot, ka viņš, atteikdamies atbalstīt regulu, juridiski nevarot runāt Austrijas vārdā. Luīze Gižolē laikrakstā Politico L. Gēvezleri nodēvēja par “negodprātīgu”. Austrijā, protams, L.Gevezleres rīcību neatbalsta, jo tā bija pretrunā kopējai valsts valdības nostājai.
  
  
• Latvijas Zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē 15.jūlijā atbalstīja Austrijas lauksaimniecības ministra un delegācijas iniciatīvu attiecība uz EUDR (Atmežošanas regulas) īstenošanas nosacījumiem, termiņiem un prasību piemērošanu. https://www.lmsp.lv/eiropas-lauksaimnieciba-un-mezsaimnieciba-konkuretspejigas-suverenas-un-partikusas-es-balsts
  
  
• Nokavēti termiņi. Būtiski un situāciju raksturojoši: lielākajai daļai ES dalībvalstu beidzās termiņš, lai iesniegtu savus nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NECP). Eiropas Komisija bija kritizējusi NECP projektu versijas, jo tajās trūkst detalizētas informācijas vai tās ir nepietiekamas, lai sasniegtu bloka 2030. gada klimata mērķi, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Dalībvalstīm līdz 30. jūnijam bija jāiesniedz pārskatīta sava ieguldījuma versija. Šiem plāniem ir jābūt kā starpposmam ceļā uz ES saskaņotā klimata neitralitātes mērķa sasniegšanu līdz 2050. gadam. NECP ir arī atbilde uz iedzīvotāju bažām par klimatu laikā, kad Eiropas Parlamentā darbu sāk tikko ievēlētie likumdevēji. Daudzi var iesniegt plānu vasarā, bet Francijai un Portugālei, kuras ir krietni novēlojušās, var paiet pat seši mēneši.

Gaidāmie notikumi un literatūra

• Pētniece Karisa Vonga (Carissa Wong) Galēji labējo spēku panākumi Eiropas vēlēšanās: ko tie nozīmē klimata mērķiem. K. Vonga atzīst, ka ES politiskās pārmaiņas labējā virzienā, visticamāk, apgrūtinās jaunu, klimatam draudzīgu politikas virzienu ieviešanu, taču, kas izdarīts, tas izdarīts, un Klimata likumā paustajām saistībām esot jāpaliek spēkā.
  
  
• Eiropas Zaļais kurss: turpināt vai izbeigt? (franču valodā), Žaka Delora institūts Parīzē. Autors Phuc-Vinh Nguyen skaidro, ka “juridiski Eiropas Komisijai ir iniciatīvas tiesības pēc saviem ieskatiem atsākt lietas izskatīšanu, un Eiropas Parlamentam nav juridisku līdzekļu, lai piespiestu to darīt”, bet, ja nebūs paplašinātas lielās koalīcijas, “zaļā kursa” izjukšana “varētu kļūt vēl ticamāka”.
  
  
• Hanna Ričija (Hannah Ritchie): “Not the End of the World” (“Ne pasaules gals”). Datu pētnieces sarakstītā grāmata “ikvienam, kam ir grūti noticēt labākai nākotnei”, norāda The Times. “Man patika pragmatiskais un kristālskaidrais veids, kādā H. Ričija iztirzā tās labi zināmās tēmas, par kurām mēs visi kādreiz esam strīdējušies, piedāvājot optimistiskus citātus, kurus varat pārlasīt pat ģimenisku vakariņu laikā.”
  
  
• Food unfolded ir biļetens par ilgtspēju,– kas ir “aiz tā, ko mēs ēdam” un “ārpus tā”, koncentrējoties uz cilvēkiem, kuri to visu nodrošina. Viņiem ir arī teicams Instagram konts.