Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve Ilze Ozola informēja, ka kūdra ir atjaunojamais resurss, piemēram, Teiču purvā kūdras slānis pieaug par četriem milimetriem gadā, pretēji vispārpieņemtajam ātrumam viens milimetrs gadā.

Tāpat I. Ozola skaidroja, ka enerģētiskās kūdras ieguvei nebūtu jāizmanto jauni un jau apauguši purvi, bet to visizdevīgāk iegūt jau esošajos kūdras purvos, kuros ir izstrādāts augšējais gaišās kūdras slānis. Savukārt, pēc enerģētiskās kūdras iegūšanas, purvi būtu piemēroti rekultivācijai. (...)