Intervija ar Loretu Robežnieci, Skrundas novada domes priekšsēdētāju

Ikdienišķo pašvaldību darba ritmu ne tik sen patraucēja Administratīvi teritoriālā jeb novadu reforma, kas nosacīti ir noslēgusies. Kā Skrundā vērtē reformas norisi? Kā ar jums sarunājās, kā uzklausīja, kā…

Cilvēkiem, kas bija iesaistīti un par reformu interesējās, ir zināms, ka Likums par administratīvi teritoriālo reformu tika pieņemts t.s. “pirmajā” Covid19 vilnī (pavasarī). Tātad visi ierobežojumi, kas Latvijā tika izsludināti un bija spēkā, attiecās arī uz Skrundas novada iedzīvotājiem. Likums ir pieņemts… Par reformu atbildīgās ministrijas (VARAM) vadītājs Juris Pūce bija solījis un līdz mums nokļuva, vēstījumu, ka “reforma notiks”, līdz mums atnesa, un mēs to sadzirdējām. Ja runājam tagad, kad neilgs laiks ir pagājis, joprojām nav skaidras atbildes, kāpēc šī reforma bija nepieciešama. Pietiekami daudz pašvaldību aicināja reformu atlikt un to rūpīgāk izstrādāt, lai katrā pašvaldībā – no iedzīvotāja līdz Domei – saprastu, kādā jaunā vai nemainīgā formējumā tās iekļautos un turpmāk atrastos. Ja zinām, ka pasaulē ir Covid19 krīze, ja pie mums dažas pašvaldības runā par iespējamu bankrotu, kāpēc pašiem sev noteikti jānodara pāri? Vai tas ir nepieciešams? Noprotams, ka galvenais iemesls bijis uzskats, ka esošo novadu apvienošana reizē ar finansiālo un politisko resursu kopību dos kādu labumu, iespēju utt. Varbūt! Varbūt… Man šķiet, ka Covid19 radītā situācija un tās atstātās pēdas norāda ko citu: “Nav labi!”

Vēsturiski Skrunda atradusies dažādos reģionālos veidojumos ar centriem Saldū, Aizputē un Kuldīgā. Vai esat jau sākuši kopīgi plānot un domāt par atkalbūšanu kopā ar Kuldīgu?

Jā, protams! Esam vienmēr bijuši labās attiecībās ar kaimiņiem, gan esot Kuldīgas rajona sastāvā, gan citkārt. Kā zināms, pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad realizēja iepriekšējo reformu, atradāmies Kuldīgas rajona sastāvā, un, kā jau minējāt, savulaik esam bijuši gan Saldus, gan arī Skrundas rajona daļa un senāk – Aizputes apriņķī. Nav pagājis gadsimts un dažādi reģionālie formējumi jau uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi. Tas nav maz! Reformas līdzīgi kā ūdens Ventā – tek, tek, plūst, plūst un nepāriet. Domes un mans personiskais plāns ir rīkoties tā, lai, sākoties jaunā formējuma laikam (Kuldīgas novadam), lietas būtu sakārtotas un padarītas (pabeigtas), un iedzīvotājiem nerastos liekas vai jaunas problēmas!

Saprotami, būt optimistei ir viens, bet paredzu, ka problēmas radīsies, jo katra reforma nāk ar izmaiņām, pie kā neesam pieraduši, bet, kas jāsaprot un jāpieņem! Laiku līdz vēlēšanām vadīsim, strādājot. Ko vēlos piebilst un kas daudzviet ir cilvēciski saprotami – pašvaldības darbinieku vidū satraukums ir jūtams, jo precīzi nav skaidrs, kas ar mūsu cilvēkiem notiks, jaunajam novadam “sākot darbu”.

Sastopot kuldīdzniekus, tiek minēts, ka šogad bijis ļoti daudz vietējo tūristu (no dažādām Latvijas vietām) un atšķirībā no Rīgas, kafejnīcām un krodziņiem Kuldīgā darba nav trūcis. Kā ar tūrismu šovasar sekmējies Skrundā?

Laikā, kad tūrisms uz ārvalstīm bija slēgts, domāju, ik sevi cienošs latgalietis brauca apceļot Kurzemi, savukārt, kurzemnieki devās lūkot Latgales virzienā. Arī Skrundā tūristu plūsma nešaubīgi palielinājās, jo mēs esam pie (uz) autoceļa Rīga – Liepāja. Manuprāt, no vīrusa nav jābaidās, ir jādzīvo un, ja nevar savādāk, jāapceļo dzimtā zeme, kas šovasar jo plaši arī tika darīts un darītais novērots. Ir daudz citu lietu, no kurām būtu jābīstās, bet varu aicināt braukt, ceļot un noteikti apmeklēt arī Skrundu.

Pērn toreizējais Smiltenes mērs Gints Kukainis intervijā uzsvēra, ka ļoti vēlējies, bet īpašumtiesību nesakārtotības dēļ nav varējis nojaukt “neuzbūvētā baseina “pilsdrupas””. Kas ir jūsu sasaukuma Domes paveiktais un nepaveiktais?

Ja runājam par šo laiku (2020. gada oktobri), kas plānots, ir izdarīts. Protams, rodas jauni plāni, un darbs turpinās. Liels ieguldījums novadā ir A9 šosejas (Liepāja-Rīga) sakārtošana: 10 gadus pēc iepriekšējās teritoriālās reformas šis ceļš nu ir pavisam citā kvalitātē un apveidā. Ir sakārtota Skrundas ugunsdzēsēju stacija, līdz Ziemassvētkiem būs gatava un darbosies pilsētnieku gadu desmitiem ilgi gaidītā degvielas uzpildes stacija (patlaban tāda ir tikai aiz Skrundas robežām). Ir sakārtots tirgus laukums un atjaunotas skolas. Viens no lielākajiem pašvaldības finansiālajiem ieguldījumiem ir bērnudārza remonts, jo, attīstoties militārajam poligonam “Mežaine”, kā arī Aizsardzības ministrijas plānotajai kadetu skolai Rudbāržos, dzīve arī pie mums taps jo aktīvāka. Domājot par nākotni, būs vajadzīgs bērnudārzs.

Nesen sakārtojām dabas taku gar Ventu un plānoto 7-8 tūkstošu apmeklētāju vietā sagaidījām 26 tūkstošus.

Kas nav padarīts? Es sacītu: kas vēl jāizdara. Noteikti tuvāko remontdarbu vai sakārtošanas darbu sarakstā ir ielas un autoosta. Pieminētā dabas taka noteikti jāturpina tālāk gar Ventu. Latvietim, īstam latvietim, kādi mēs te visi esam, darba netrūks! Mums tas ir svarīgi.

Svarīga un nu jau atkal pasažierus sagaidoša – Skrundas stacija, Rīgas -Liepājas dzelzceļa līnija un nedēļā divi vilcieni turp, divi – atpakaļ.

Ja sliedes ir, pa tām būtu jākursē vilcieniem. Tas būtu skaidri un saprotami! Vairāk gan redzam kravas sastāvus, bet arī cilvēku nokļūšana Liepājā, Saldū vai Rīgā ir svarīga. Jā, bija brīdis, kad Rīgā, runājot par pasažieru satiksmi, uzskatīja “tagad viss jāslēdz”! Rakstījām vēstules, daudz rakstījām, bet… bija paaudze, kas īsti nezināja, ko nozīmē braukt ar vilcienu. Rīga un Pierīga neskaitās, tā ir īpaša Latvijas vieta. Cilvēki citviet Latvijā rīdzinieku situāciju un tās smalkumus var nezināt, jo tādas vajadzības nav. Nav šaubu – vilciena satiksme mums ir vajadzīga! Tas ir cits līmenis. Protams, es runātu par citu vilciena kustības ātrumu...

Kas novadā ir svarīgākais uzņēmējdarbībā – lauki, meži, upe?

Saprotami, ka lauku novadā ar lielām zemes platībām svarīga ir lauksaimniecība: graudkopība, gaļas lopu audzēšana, novadā ir viena stabila piena ražošanas saimniecība. Ir divas cūku fermas, kuras diemžēl nesen skāra Āfrikas cūku mēris… Bet varu droši sacīt: viena saimniecība cūku audzēšanu jau atsākusi, otra saimniecība to plāno darīt pavasarī. Vēl mums ir Skrundas zivsaimniecība, uzņēmums ar senu pagātni: ap 1870. gadu tuvējos dīķos sāka attīstīties saimniekošana. Tās būtu lielās nozares. Mēs ļoti pievēršam uzmanību, lai novadā darbotos un attīstītos mājražotāji un mājražotāju tūrisms. Bez visa pieminētā ir it lielais vilinājums – Venta.

Vairākus gadus darbojamies pie uzņēmējdarbības laukuma, kur ceram – būs ražošana. Tie ir attiecīgi sakārtoti 14 ha.

Ir gadījies dzirdēt ar reformu ļoti apmierinātas pašvaldības (kuras reforma faktiski neskar vai kuras tās rezultātā top lielākas) un tās, kuras meklē atbildes – kam to vajag…

Kad reforma bija pašā sākumā, risinājām dažādas neformālas sarunas gan ar saldeniekiem, gan aizputniekiem, gan kuldīdzniekiem. Runājot par Skrundas atkaliekļaušanos Kuldīgas novadā – esam jau paspējuši atrast viens no otra, bet… atceroties kopīgo pagātni, Skrundā esam paspējuši paveikt daudz un, uzskatu, Kuldīga, apvienojoties ar Skrundu, būs liela ieguvēja gan cilvēku, gan resursu ziņā.