Pavisam neierasta šķiet ideja kā mežsaimniecības kultūru audzēt saldos ķiršus. Tas taču ir gardums, kas pat ne katrā Latvijas dārzā grib augt! Nu, lūk, ja jau ķirši negrib ražot augļus, varbūt no tiem iznāk labi lietaskoki? Katrs, kas bijis Upīša dārzā Dobelē, ir redzējis, cik milzīgi – gan garumā, gan resnumā – var izaugt ķiršu koki. Lai ērti tiktu pie ķiršiem, to augšanas kāre pamatīgi jāierobežo.

Bet ja nu to nedarītu? Rietumeiropā, Viduseiropas un Dienvideiropas kalnos un Tuvajos Austrumos, kur saldie ķirši aug savvaļā, to augstums pārsniedz 20 metrus. Par to, cik resni spēj izaugt ķirši, var pārliecināties tajās Kurzemes un Zemgales sētās, kur gadu desmitiem pavēni sniedz milzīgs ķiršukoks.

Bet saldā ķirša koksni uzskata par ļoti vērtīgu. Tā ir samērā cieta, elastīga, viegli apstrādājama, labi pulējama, beicējama un lakojama. Tiek izmantota lielākoties mēbeļu rūpniecībā, pat aizstājot sarkankoku un citus cēlkokus. Eiropā saldos ķiršus tieši koksnes ieguvei sāka audzēt jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.