Sāgai par koku ciršanas noteikumiem pielikts punkts

Ivars Vīksne, nra.lv | 02.07.2022

zemeunvalsts.lv komentārs

Šķiet, Latvijas plašsaziņas līdzekļu vidē jautājumam par mežsaimniecību, lauksaimniecību un kūdras nozari pieiet pieteikami raibi – ir absolūtie un kategoriskie liegumu atbalstītāji, kas gan tai pašā laikā raksta par milzu nebūšanām, kuru risināšanai nepieciešamas finanses, abas lietas nekādi nesaistot; ir paviršie vieglprāši, kas pasmīn par cīkstiņu, uzskatot, ka "gan jau" putni ligzdos, vardes kurkstēs un mežsaimnieki darbosies; ir trešie, kas orientējas gan vides, gan ekonomikas jautājumos un redz milzu vajadzības, kurām joprojām trūkst atbalsta. Turklāt, ja runā par valstij nepieciešamo, vajag darbu un darbaspēku arī, ja runā par neizdarīto, nav daudz svarīgu lietu, kuras varētu paveikt, piemēram, talkas laikā. Nav dzirdēts, ka Rīgas aktīvisti organizētu iknedēļas talkas Brasas tilta remontam, vai kultūras vides ļaudis ik ceturtdienu strādātu JRT būvlaukumā. Strīdus par Latvijas resursiem (kas ir gan mežs, gan lauki, gan purvi, gaan zeme utt.) faktiski ir par citu – vai un ciktāl varam būt ekonomiski neatkarīgi, domājot par mazbērnu mazbērniem; vai un cik kritiski analizējam un vērtējam Eiropas Savienības struktūrās topošos dokumentus (10% un 30%, uz ko nu skaļi atsaucas aktīvisti, cilvēkam, kas orientējas Latvijas dabā un zina matemātiku, šķiet ļoti dīvaina un greiza ideja...) un vai vēlamies tukšu un aizaugušu zemi bez cilvēkiem, vai rosību un darbu arī reģionos, kur, starp citu, aug Latvijas meži. Īsāk – kāds ir konkrēts valsts un reģionu attīstības plāns tuvākajiem 30-50 gadiem (vismaz). Sen ir pienācis laiks no aktīvistiem prasīt konkrētus  (arī ekonomiskus) priekšlikumus un līdzsvarotu darbību ik aktivitātē – ja nāc pie īpašnieka ar slepus izdomātu liegumu – noskaiti naudu un kompensē zudumus arī mums – pārējiem – Latvijas valstij. Nevari? Vācies! 

Sešus gadus ilgstošajām cīņām par izmaiņām Latvijas mežu apsaimniekošanas kārtībā pielikts punkts, kompromisu starp vides aizsardzības organizācijām un nozari tā arī nesasniedzot. Un kompromiss faktiski arī nebija iespējams, jo viena puse koku ciršanu pašu par sevi uzskata par teju noziedzīgu darbību, bet otra – par vienu no Latvijas tautsaimniecības svarīgākajiem pīlāriem, un tā tas būs arī turpmāk. (...)

Sāgai par koku ciršanas noteikumiem pielikts punkts

Pievienot komentāru