Eirozonas inflācija strauji samazinās, bet pamatinflācija sasniedz jaunu rekordaugstu līmeni -5,7%.

Euronews | 31.03.2023

Eirozonas ekonomikas stāvoklis joprojām raida neskaidrus signālus.

Saskaņā ar 31. martā publicētajiem provizoriskajiem datiem gada inflācija visā euro zonā samazinājās no 8,5% februārī līdz 6,9% martā, kas ir viens no straujākajiem kritumiem pēdējo gadu laikā. Tomēr vienlaikus pamatinflācija sasniedza visu laiku augstāko līmeni -5,7%, kas ir spēcīgs atgādinājums tam, cik iesakņojusies un sarežģīta ir kļuvusi cenu kāpuma fenomens.

Pamatinflācija neietver svārstīgās enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas cenas, un tā sniedz precīzāku pārskatu par pašreizējo tautsaimniecības stāvokli. Šo rādītāju rūpīgi uzrauga Eiropas Centrālā banka, lai lemtu par jaunu procentu likmju paaugstināšanu, kuras mērķis ir ierobežot patērētāju pieprasījumu un atvēsināt cenas.

Banka pēc jaunākajiem rādītājiem gandrīz garantē jaunu inflācijas kāpumu: kopš eiro ieviešanas pamatinflācija vēl nekad nav bijusi tik augsta.

“Inflācija euro zonā strauji samazinājusies. Labas ziņas!” Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni (Paolo Gentiloni), reaģējot uz Eurostat publicēto ātro novērtējumu. “Taču pamatinflācija joprojām ir augsta, un to nosaka pārtikas un pakalpojumu inflācija.”

Pirmo reizi vairāku mēnešu laikā enerģija, kas bija viens no galvenajiem cenu kāpuma virzītājspēkiem, piedzīvoja deflāciju, strauji samazinoties no 13,7 % februārī līdz -0,9 % martā. Gāzes cenas Eiropā kopš gadu mijas ir stabili samazinājušās, sniedzot mājsaimniecībām un uzņēmumiem ļoti gaidītu atelpu. Tomēr pārtikas un alkohola produktu inflācija atkal pieauga – no 15% februārī līdz 15,4% martā, kas ir augstākais rādītājs visās galvenajās kategorijās. Pirms gada šis pats rādītājs svārstījās ap 5 % robežu.

No 20 valstīm, kas izmanto vienoto valūtu, sešās joprojām ir divciparu skaitlis: Latvija (17,3%), Igaunija (15,6%), Lietuva (15,2%), Slovākija (14,8%), Horvātija (10,5%) un Slovēnija (10,4%).

Luksemburgā pašlaik ir viszemākā inflācija euro zonā -3%, savukārt Spānijā inflācija samazinājās gandrīz par pusi, martā samazinoties no 6% līdz 3,1%.

Arī Vācijā, Eiropas lielākajā ekonomikā, bija vērojams samazinājums – no 9,3% līdz 7,8% gada izteiksmē. Francijā inflācijas līmenis bija 6,6%, bet Itālijā -8,2% martā.

Šie skaitļi joprojām ir tālu no 2% gada mērķa, ko cenšas sasniegt Eiropas Centrālā banka, kuras galvenais uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti.

Frankfurtē bāzētās iestādes ieviestā agresīvā procentu likmju paaugstināšana ir radījusi bažas par parādos nonākušo uzņēmumu, banku un valdību ekonomiskajām grūtībām.Taču, neraugoties uz jaunākajiem satricinājumiem finanšu tirgos, ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) atspēkoja šo viedokli, uzstājot, ka inflācijas ierobežošana ir vissvarīgākais. “Starp cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti nav kompromisu,” K. Lagarda šā mēneša sākumā paziņoja Eiropas Parlamenta deputātiem. “Mēs neapdraudam vienu no tām otras dēļ. Mēs tos risinām, izmantojot dažādus instrumentus.”

Pievienot komentāru