zemeunvalsts.lv komentārs

Būtu ļoti naivi domāt, ka krīzes situācijā, vai tas būtu karš, plūdi, sausums vai viesuļvētra, kāds neizdomātu nopelnīt un kāds cits pelnītgribētājam nepalīdzētu, iegādājoties piedāvāto.

Problēma nebūtu faktā “kāds vēlas nopelnīt”, bet situācijā, kad informācijas ir daudz, tā ir haotiska, neskaidra un joprojām balstīta saukļos. Jo īpatns un ļoti vienkāršs piemērs – Latvijā cilvēki pamatoti satraucas par atkritumos nonākošo pārtikas daudzumu, kas nelielai valstij ir pārāk apjomīgs, tie paši cilvēki piekrītoši māj ar galvu situācijā, kad vides aktīvisti ar zupu “uzbrūk gleznai”. 

Tā vietā, lai kārtējo reizi kaut ko ierobežotu, ir vērts pievērsties nopietnākai (varbūt – visnopietnākajai) problēmai – patēriņam. Nešaubīgi, tas nebūs vieglākais ceļš, bet... No kā pēdējo piecu gadu laikā ir atteikušies skaļākie bļāvēji, aktīvisti un “zaļās klimata domas līderi”? Kādu konkrētu un praktisku padomu tie devuši Latvijas pilsonim? Ko pauž Latvijas ziņu un reklāmu virsraksti un saukļi? 

Patlaban (vismaz publiski) rūpes par klimata jautājumiem redzamāk izpaužas strīdos par un ap aizliegumiem, oponentu sacītā ļoti rūpīgi nekompetentā analīzē vai klaigāšanā sociālajos tīklos. Diemžēl, pie tā ir pierasts. Īss, saprotams skaidrojums, ieteikumi un skaidrs plāns nākotnei būtu daudz noderīgāks, salīdzinot ar politiskiem strīdiem vai latviešu valodas stundas līmenī veiktu oponenta sacīto teikumu analīzi. Turklāt, aizraujoties ar pamatotu vai pārspīlētu klimata dezinformatoru tvarstīšanu, tiek aizmirsts fakts, ka noteikta aplamību un nepatiesības daļa ir arī “klimata draugu” sacītajā un paustajā. Kā redzams Latvijā, jo īpaši 2023. gadā, klimata jautājumi ir pārvērtušies par politikā darbojošos personu kaujaslauku, kurā maz vietas saprātīgai un praktiskai darbībai, to aizstājot ar politisko oponentu ikdienišķu kritiku. Kā tas palīdz plašākai sabiedrībai dzīvot videi un klimatam draudzīgāk, nav skaidrs...

Jaunā ziņojumā apgalvots, ka Google (lai gan solīja to nedarīt) joprojām gūst peļņu no satura, kas veicina dezinformāciju par klimata pārmaiņām. Neraugoties uz pret to vērstajām aktivitātēm, tehnoloģiju gigants joprojām izvieto reklāmas materiālos, kas satur dezinformāciju par klimata jautājumiem.

Tehnoloģiju giganta videoklipu koplietošanas platformas YouTube noteikumos sacīts, ka reklāmas nav atļautas videoklipos, kas “ir pretrunā autoritatīvai zinātniskajai vienprātībai par klimata pārmaiņu esamību un cēloņiem”.

Pētnieki identificēja 200 klimata dezinformācijas videoklipus ar reklāmām, tostarp, 100 ar klimata problēmu nolieguma saturu. Līdz 2023. gada 17. aprīlim tie visi kopā skatīti gandrīz 74 miljonus reižu. Videoklipos bija iekļautas pazīstamu zīmolu reklāmas, piemēram, Costco, Politico, Tommy Hilfiger, Nike un Hyundai.

Organizāciju “Klimata aktivitātes pret dezinformāciju” (Climate Action Against Disinformation, CAAD) un “Centrs naida apkarošanai digitālajā vidē” (Center for Countering Digital Hate, CCDH) kopīgā pētījumā apgalvots, ka YouTube izvēlētā šaurā klimata dezinformācijas definīcija pretēji iecerētajam varētu klimata pārmaiņu noliegšanai vai dezinformācijai par tām ļaut paplašināties.

Ko pauž klimata dezinformācijas videoklipi?

Lai sagatavotu ziņojumu, pētnieki meklēja YouTube noteiktus terminus, piemēram, “klimata krāpšana” un “klimata izdomājums”, rezultātus salīdzinot ar Google un CAAD klimata dezinformācijas definīcijām.

Atrastā satura diapazons variēja no klimata zinātnes noliegšanas līdz cita veida dezinformācijai. Piemēram, kādā video tika pausts, ka “visi (IPCC) izstrādātie klimata modeļi ir kļūdaini”.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas starpvaldību struktūra. Tās ziņojumus izstrādā simtiem zinātnieku visā pasaulē, tos apstiprina valdību delegācijas, tādējādi “izpildot”  YouTube prasību par “autoritatīvu zinātnisko vienprātību”.

Citā videoklipā apgalvots, ka “kopumā nav nekādas saiknes starp CO₂ un temperatūru.”

Zinātnieki ir pierādījuši skaidru saistību starp oglekļa dioksīdu (CO₂) un globālo sasilšanu. Planētas vidējā temperatūra kopš pirmsindustriālās ēras ir paaugstinājusies par 1,1 °C. Laikposmā no 1750. līdz 2020. gadam CO₂ koncentrācija atmosfērā ir palielinājusies par 48%. CO₂, metāns, slāpekļa oksīds un citas gāzes, līdzīgi kā stikls siltumnīcā, aiztur siltumu un mazāk siltuma atgriežas kosmosā.

Vēl kādā video pausts, ka “klimata histērija ir tikai vēl viens zīmols, Trojas zirgs pret baltajiem un pret Rietumiem vērstai komunistiskajai tirānijai”.

Nesens ziņojums rāda, ka šādi formulējumi tiek izmantoti, lai aizkavētu rīcību klimata pārmaiņu jomā, nepievēršoties zinātniskajiem pamatojumiem.

Pētnieki apgalvo, ka Google joprojām reklamē klimata nolieguma rakstus, lai gan 2021. gada oktobrī Google ieviesa globālu klimata dezinformācijas izskaušanas politiku visos maksas produktos, proti, tehnoloģiju gigants paziņoja, ka tas aizliegs “reklamēt un finansēt saturu, kas ir pretrunā vispāratzītai zinātniskai vienprātībai par klimata pārmaiņu esamību un cēloņiem”.

Kā liecina (CAAD un CCDH) pētījums, šī aizlieguma izpilde ne vienmēr ir efektīva. CCDH pētnieki apgalvo, ka Google vairākkārt ir pārkāpis solījumu nepelnīt ar klimata pārmaiņu noliegumu satura reklāmām.

Kas uzskatāma par dezinformāciju klimata jautājumos?

Parasti par klimata dezinformāciju uzskata maldinošu saturu, kas apšauba klimata pārmaiņu esamību un ietekmi. Tā var noliegt cilvēka ietekmi uz globālo sasilšanu, kā arī noliegt rīcības nepieciešamību klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Maldinošā saturā bieži vien tiek sagrozīti zinātniskie dati, tostarp, izlaižot vai atlasot informāciju tā, lai mazinātu uzticību klimata zinātnei un risinājumiem.

Šādos videoklipos dažkārt tiek nepatiesi apgalvots, ka kaut kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, lai gan patiesībā tas veicina globālo sasilšanu.

CAAD apgalvo, ka YouTube klimata dezinformācijas definīcija ir pārāk šaura. “Mums ir nepieciešamas stingrāka, koordinētāka un proaktīvāka stratēģija, lai risinātu platformu radītā apdraudējuma mērogu,” norāda CAAD, aicinot gan valdības, gan tehnoloģiju platformas izstrādāt tiesību aktus un stingru politiku, lai atzītu un iespējami novērstu dezinformāciju klimata jautājumos.