Eiropas Savienības dalībvalstis, kas cenšas mīkstināt ES noteikumus par koksnes importu, ir tiešas nelegālās koksnes saņēmējas no Krievijas vai Baltkrievijas, izmantojot t.s. draudzīgos starpniekus. Krievijas un Baltkrievijas koksne joprojām ieplūst Eiropas Savienībā, pret agresorvalstīm noteiktās sankcijas, faktiski, padarot par izsmieklu.
Šādu secinājumu saskaņā ar jauniem datiem publicējusi organizācija Earthsight, atklājot, ka no 2024. gada novembra līdz 2025. gada aprīlim Eiropas Savienībā caur “draudzīgajiem starpniekiem” Ķīnā, Kazahstānā, Turcijā un Gruzijā tika “atmazgāta” t.s. asiņainā bērza koksne 273 miljonu eiro vērtībā. Jāuzsver un jāatgādina, ka koksnes sortimentu tirdzniecība ar šīm valstīm pirms 2022. gadā noteiktajām sankcijām nepastāvēja vai bija niecīga.
Jaunie dati apstiprina janvārī publicēto ziņojumu, kurā atklāts, ka katru dienu Eiropas ostās ieradās vairāk nekā 20 kravas automašīnu ar Krievijas un Baltkrievijas bērza saplāksni – aptuveni 700 kubikmetru dienā –, lielākā tā daļa nāca no valstīm, kas jūlija sākumā Eiropas Komisijā aktīvi iestājās par to, lai vēl vairāk vienkāršotu Eiropas Savienības Atmežošanas regulu.
“Priekšlikumi mudina izveidot jaunu “nebūtiska riska” vai “bezriska” ražotājvalstu kategoriju papildus esošajām zemas, vidējas un augsta riska kategorijām, kas jau paredzētas ES meža izmantošanas regulā,” teikts Earthsight preses relīzē. “Bezriska” novērtējumu piešķirtu valstīm, kurās atmežošanas risks ir niecīgs un kurās valsts tiesību akti jau ierobežo atmežošanu un mežu degradāciju.
“Lai gan šis ierosinājums šķiet salīdzinoši nekaitīgs, tāds tas nav. Uzņēmumiem nebūtu jāiesniedz ģeolokācijas dati – ES meža izmantošanas regulas pamatbalsts – par precēm, kas ievestas no jaunajām “bezriska” valstīm,” teikts paziņojumā. Eiropas Savienības dalībvalstu izpildinstitūcijām nebūtu pienākuma šīs preces pārbaudīt.
Zemkopības ministru priekšlikums mudina arī atcelt ES mežsaimniecības regulas pašreizējo prasību iestādēm veikt minimālu pārbaužu skaitu, lai atklātu nelikumīgas vai ar atmežošanu saistītas preces jaunajā bezriska valstu kategorijā.
Jau martā Eiropas Komisijas sankciju vienība brīdināja, ka Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu ražotāji pārmarķē un pārsūta preces caur trešajām valstīm, lai izvairītos no ES tirdzniecības ierobežojumiem.
Lai gan Brisele jūnijā noteica antidempinga tarifus lapu koksnes saplāksnim, tostarp bērzam, no Ķīnas, nevalstiskās organizācijas apgalvo, ka nodoklis neizdala bērzu un mazāk riskantas lapu koku sugas, nespējot apturēt eksportu.
Jaunākie izmeklēšanas dati liecina: kopš Eiropas Savienība ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vienu miljardu eiro vērto kokrūpniecības nozari, tās imports uz Poliju caur Kazahstānu ir pieckāršojies.
Šā gada februārī un aprīlī Spānija, kas nav pieprasījusi atbrīvojumus no ES koksnes izcelsmes noteikšanas, bija lielākā “aizdomīgo” bērza saplākšņu importētājvalsts Eiropas Savienībā. Sūtījumu mazumtirdzniecības vērtība bija vairāk nekā 15 miljoni eiro, norāda Earthsight. Seko Portugāle ar vairāk nekā 12 miljoniem eiro, Igaunija importēja preces par gandrīz 10 miljoniem eiro, galvenokārt no Kazahstānas. Polija, kas no 2022. gada līdz 2024. gadam bija lielākā importētājvalsts, kopš tā laika ir ievērojami pastiprinājusi pārbaudes, kā rezultātā kopš šā gada februāra imports ir strauji samazinājies. Spānijas koksnes un mēbeļu asociācija brīdinājusi, ka, turpinoties Krievijas importam, tiek apdraudēta vietējā pārstrādes nozare, atkārtojot līdzīgas bažas, ko pauduši ražotāji Latvijā un Polijā.
Jaunie dati ir publicēti laikā, kad pieaug politiskais spiediens, lai vājinātu ES Atmežosanas regulu (EUDR) – Eiropas Savienības galveno tiesību aktu, kura mērķis ir neļaut vienotajā tirgū ievest produktus, kas saistīti ar atmežošanu. Wood Central jau ziņoja, ka Eiropas Parlaments pieņēma EPP virzītu rezolūciju, noraidot Eiropas Komisijas ierosināto riska klasifikāciju un mudinot izveidot jaunu “bezriska” kategoriju valstīm, kurās ir spēkā mežu izciršanas likumi. Milzīgi zāģmateriālu apjomi, kas tiek tirgoti Rietumos un tiek transportēti caur Honkongas ostu, varētu būt iegūti no nelikumīgi izstrādātiem mežiem,– tā var secināt no Forest Trends veiktās izpētes.
Krievija un Baltkrievija saskaņā ar EUDR ir atzītas par augsta riska valstīm, bet Kazahstāna, Ķīna, Turcija un Gruzija pašlaik ir klasificētas kā zema riska valstis, tieši tāpat kā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Eiropas Parlamenta deputāts no Austrijas Tomass Vaics, kurš ir mežsaimnieks, brīdināja, ka bezriska kategorija un Atmežošanas regulas īstenošanas kavēšanās apdraudēs īpašo sankciju režīmu pret Krieviju. “EPP ir jāiestājas par Ukrainu,” viņš uzsvēra, atsaucoties uz centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP). Paskāls Kanfīns, galvenais sarunu vadītājs no liberālās Atjaunošanās grupas, norādīja, ka aicinājumi vājināt ES koksnes regulu ir “dāvana Krievijai” un apdraud Eiropas Savienības suverenitāti.
EUDR ietver stingrākus izsekojamības noteikumus nekā esošie kokmateriālu aprites likumi. Regulas mērķis ir novērst zināmas nepilnības. Taču Earthsight apgalvo, ka ierosinātā “bezriska” kategorija, ko atbalsta 18 zemkopības ministri un Eiropas Parlaments, varētu padarīt EUDR vājāku nekā pašreizējie noteikumi.
EPP deputāts Aleksandrs Bernhubers, kurš vada iniciatīvu atbrīvot dažas ES dalībvalstis no EUDR saistībām, izmantojot jauno riska kategoriju, norādīja, ka regula nedrīkst tikt izmantota, lai piemērotu sankcijas. “Sankciju apiešana jau ir krimināli sodāms pārkāpums, kas jāizmeklē ar visiem spēkiem un līdzekļiem,” viņš teica Euractiv, piebilstot, ka nepieciešama “stingrāka kontrole pie Eiropas ārējām robežām un esošo sankciju noteikumu izpilde”. “Nevar būt tā, ka ar Eiropas Savienības stingrajiem noteikumiem par koksnes ieguvi mēs sodām tos, kuri nodarbojas ar ilgtspējīgu un atbildīgu mežsaimniecību,” uzsvēra A. Bernhubers.