Neuzklausot meža nozares profesionāļus, dokuments, ko piedāvā Eiropas Komisija, balstīts apšaubāmas ticamības pamatojumos

Aiga Grasmane, “Baltijas Koks” | 05.08.2021

zemeunvalsts.lv komentārs

Par rakstā minētajām problēmām nozares ļaudis sprieduši un zemeunvalsts.lv rakstījusi ne reizi vien (lūdzu, skatīt atsauces). Autore norādījusi uz nopietnu problēmu, kas laiž dziļas saknes arī Latvijas politikā, proti, par nozīmīgiem jautājumiem un svarīgām tautsaimniecības nozarēm spriež tie, kam nav sapratnes vai pieredzes uzņēmējdarbībā, nav meža īpašuma, nav saistības ar nozari, kas Latvijai dod labumu. Valsts budžets vai dažādu Eiropas (ne tikai) fondu nauda, vai projekti rada ilūziju, ka "naudiņa tiek pelnīta tur  Eiropā". "Latvijas ļaudīm darbu un iztiku nevajag." Vēl īpatnējāk, ka šādu, neiedziļināšanās un neprasmes politiku atbasta ministrija, kuras pārziņā ir gan vide, gan reģionu attīstība (VARAM). Ņemot vērā ministrijas uzkrītošo lunkanumu Eiropas dokumentu priekšā un Latvijas zinātni ignorējošo politisko virzienu, jāsaprot, ka ministrijas plānā ir "Latvijas vide bez reģioniem un cilvēkiem". Tas noteikti nav Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Jautājums būtu formulējams šādi: ciktāl vietējie lēmēji un dokumentu gatavotāji ir gatavi "uzklausīt Eiropu", aizmirstot Latvijas un Latvijas iedzīvotāju intereses. Saprotams, pret daudzām un dažādām darbībām nepieciešama kritiska attieksme, bet... pēdējā laika politiskie un politekonomiskie notikumi Eiropā skaidri parāda: ir Eiropas Savienība, un ir tās dalībvalstis, ar dalībvalstu ļoti personiskām interesēm. Vai Latvijā ir vēlme izcelties, rādot mūs kā valsti bez interesēm? 

Un vēl... Kāda īsti ir kārtība, kādā Latvijas oficiālās iestādes, ministrijas ieskaitot, nodrošina un atbalsta nepatiesas un neprecīzas informācijas apriti? Kaut tikai klusējot par nepatiesu viedokļu daudzveidību... 

Eiropas Komisija ir atrādījusi ilgi gaidīto un Eiropas meža nozarei tik svarīgo dokumentu – jauno Eiropas Savienības Meža stratēģijas projektu. Kopš pērnā rudens tikušas piedāvātas un apspriestas dažādas šī dokumenta versijas dažādās gatavības pakāpēs. Neskatoties uz meža nozares organizāciju un zinātnieku atzinumiem un rekomendācijām šo dokumentu izstrādāt tādu, kas palīdz stiprināt daudzpusīgās meža ekosistēmas funkcijas, rezultāts licis smagi vilties.

Kāpēc? Gan par to, ka netiek uzklausīti to nozaru eksperti, kas ļoti ilgstošā laika periodā ir nodrošinājuši meža nozares devumu sabiedrībai un zinātnē balstītu nozares attīstību, gan par to, ka EK piedāvā dokumentu, kas balstīts apšaubāmas ticamības pamatojumos.

Jaunajā dokumentā Eiropas Komisija gan norāda uz meža nozīmīgo vietu gan cilvēkiem, gan dabai, gan klimatam, bet... uzsverot, ka, lai šo nozīmi saglabātu nākotnē, lietas ir jādara citādi, t.i., uzsvars jāliek uz aizsardzību. Šī jau ir pirmā un fundamentālā atšķirība starp tiem, kas skatās no malas, un tiem, kas ir "iekšā" (strādā) mežsaimniecībā un zinātnē.

Latvijas un citu valstu meža zinātnieki ir izpētījuši faktorus, kas padara mežus nenoturīgus pret kaitēkļu invāzijām, vēja postījumiem un citiem klimata ekstrēmiem, un modelē scenārijus, lai nākotnes mežus veidotu klimatnoturīgus. Jā, uzsverot tieši aktīvu rīcību!

Tas arī ir tas ceļš, kā nodrošināt pārējās meža funkcijas, t.sk. bioloģisko daudzveidību. Ar pareiziem lēmumiem sugu sastāva veidošanā, stādu kvalitātes izvēlē un pareizu mežkopību var veidot mežaudzes, kas nodrošina mežu daudzfunkcionalitāti un sniedz būtisku ieguldījumu klimata izmaiņu ietekmes samazināšanā. Jāatgādina: runa ir par mežiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās uzsvars arī turpmāk jāsaglabā uz dabas aizsardzības mērķiem.

Saskaroties ar šādām fundamentālām atšķirībām izpratnē par to, kā nodrošināt mežu funkcijas nākotnē, lasām rindkopu topošajā Meža stratēģijā par galvenajām problēmām, kas kalpo par pamatojumu turpmākajiem uzstādījumiem. "Neskatoties uz labajām tendencēm, Eiropas meži ir zem pieaugoša spiediena – daļēji dabisko procesu rezultātā, bet arī pieaugošas cilvēku aktivitātes dēļ ... ekosistēmas stāvoklis ir slikts pat tajos 27% ES mežu teritorijas, kura ir aizsargāta un kurai vajadzētu būt visveselīgākajai.

Klimata izmaiņas turpina negatīvi ietekmēt Eiropas mežus, īpaši monokultūru un vienvecuma audzēs ... Koku pārklājuma zudums ir pieaudzis no 27% periodā no 2001. līdz 2012. gadam līdz 74% periodā no 2009. līdz 2018. gadam, un ir dokumentēts mežizstrādes apjomu pieaugums dažādiem ekonomiskajiem mērķiem."

Tātad trīs faktori, kas ir pamatā kursa maiņai no apsaimniekošanas uz aizsardzību, – slikts biotopu stāvoklis aizsargājamās teritorijās, klimata ekstrēmu ietekme un mežizstrādes apjomu pieaugums. Attiecībā uz klimata ekstrēmu ietekmi ir skaidrs, ka mežsaimniecība ir risinājums, nevis problēma un kopā ar zinātniekiem ir jāievieš dzīvē vēlamā mežsaimniecības prakse.

Savukārt pārējie divi argumenti ir izraisījuši asu viedokļu apmaiņu gan nacionālā līmenī, gan starp zinātniskām institūcijām. Līdz ar to ir skumji, ja šādi gana strīdīgi argumenti kalpo par pamatojumu, lai fundamentāli mainītu mežsaimniecības lomu Eiropā. Runājot par biotopu stāvokli Latvijā 2013. gadā, EK iesniegtajam ziņojumam datus vāca ieinteresētā puse – Latvijas Dabas fonds, konstatējot biotopu stāvokli aizsargājamās teritorijās un subjektīvi secinot, ka mežu biotopu stāvoklis ir slikts un ļoti slikts.

Jāuzsver, ka šogad notikušajās EK rīkotajās darba grupās EK pārstāvji uzsvēra, ka līdz 2025. gadam ir jāizslēdz no biotopu stāvokļa ziņošanas procesa prakse, kas pieļauj subjektīvu viedokli kā vērtējumu. Lūk, vērtējumi, kuri iegūti ar metodēm, kas ir nevēlamas, ir viens no argumentiem, lai būtiski mainītu uzsvarus ES Meža stratēģijā! Paskatoties uz biotopu stāvokli dažādās valstīs, vajadzēja rasties jautājumiem, vai ar metodiku viss ir kārtībā. Jo: Latvija ir otra sliktākā, bet Igaunija ir trešā labākā biotopu stāvokļa ziņā. Nīderlande ir trīs pozīcijas virs Latvijas! Secinājumus izdariet paši.

Par koku pārklājuma "dramatiskām izmaiņām" ir notikušas publiskas diskusijas arī zinātnisku institūciju starpā. EK paspārnē esošā zinātniskā institūcija Joint Research Centre (JRC) pērn prestižajā žurnālā NATURE publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka Eiropā ir dramatisks mežizstrādes apjomu pieaugums.

Pētnieki bija izmantojuši Hansena globālās meža pārklājuma kartes, kas balstās satelītattēlu interpretācijās. Tas bija liels pārsteigums daudzām mežu lielvalstīm, kas kopējā sarunā ar JRC pētniekiem norādīja uz būtiskām nesaistēm ar realitāti. Jo, apgalvojot, ka, piemēram, Zviedrijā astoņu gadu laikā izstrādātā platība ir pieaugusi par 41%, tam būtu bijis nepieciešams attiecīgi palielināt darbaspēka un tehnikas jaudu, degvielas patēriņu.

Zviedri savos statistikas datos neko tādu nav konstatējuši. Drīz pēc tam Eiropas Mežu institūta pētnieki analizēja JRC publikāciju un konstatēja ļoti nopietnas kļūdas satelītdatu izmantošanā. JRC pētnieki nebija ievērojuši datu izmantošanas norādes, kas pasaka, kādi dati ir savietojami ar citiem datu avotiem un kādiem mērķiem šos datus var izmantot. Lūk, arī šie diskutablie secinājumi ir ietverti Meža stratēģijā kā pamatojums, kāpēc uzsvari tiek mainīti!

Eiropas meža nozares organizācijas ir publicējušas kopīgu pozīciju ar vairākām norādēm uz būtiskiem trūkumiem topošajā dokumentā. Ļoti skarbu viedokli pauž zviedru kolēģi, proti, "ES Meža stratēģijas projekts ir nepieņemams, jo tas paredz pāreju uz regulētu mežsaimniecības plānošanu, monitoringu, novērtēšanu, apsaimniekošanu un ražošanu. No piedāvājuma top skaidrs, ka tajā nav izpratnes, kā notiek mežsaimniecība, kā strādā koksnes pārstrādes nozare, un kāds ir to devums klimatneitralitātei."

Zviedrijas meža nozare uzskata, ka EK piedāvā nevis stratēģiju, bet gan faktiski kopīgu ES meža politiku. "Dokumenta projekts skaidri pārkāpj dalībvalstu kompetences attiecībā uz meža politiku. Pat, ja EK ir dalītas kompetences attiecībā uz vides politiku, dokumenta projektu nevar attaisnot tikai ar vides politiku. Izskatās, ka EK ir gatava darīt jebko, lai palielinātu savu ietekmi lēmumu pieņemšanā, un tas nav pieņemami!" skarbi par piedāvāto dokumentu izsakās Zviedrijas Kokrūpniecības asociācijas mežsaimniecības direktore Emma Berglunda.

Eiropas Komisija paredz nākotnē jaunus ES tiesību aktus par meža monitoringu un kopīgu meža apsaimniekošanas plānošanu, ieskaitot stratēģiskos plānus 10, 30 un 50 gadiem. Tajā iekļauta vēlme detalizēti regulēt, kā meži tiks apsaimniekoti un izmantoti un kas rūpniecībai būtu jāražo. Zviedri asi nostājas pret Briseles centieniem ieviest centralizētu plānveida ekonomiku.

Par mežiem, mežsaimniecību un produktu pārstrādi ir jālemj dalībvalstīm, meža īpašniekiem un pārstrādes nozarei, kas to dara atbilstoši nacionālajām, reģionālajām un lokālajām vajadzībām.

Zviedri ne vien kritizē šī dokumenta saturu, bet arī Eiropas Savienības institūciju darbu. 2020. gada rudenī Eiropas Padome un Eiropas Parlaments bija definējuši pozīcijas attiecībā uz Meža stratēģijas pārskatīšanu. Zviedri norāda, ka nesaskata piedāvātajā versijā Padomes un Parlamenta pozīcijas atspoguļojumu. Ir apbrīnojami, ka EK tik klaji ignorē pārējo divu institūciju ļoti skaidrās norādes.

Tas norāda uz tīšu EK kurlumu jeb neieklausīšanos, kas var draudēt ar izmaiņām sadarbības partneru attieksmē, kuri ir dalībvalstis, meža īpašnieki, investori un pārstrādes nozaru darbinieki. Sliktākajā gadījumā šī stratēģija uzjundīs protekcionismu, nesadarbošanos ES līmenī un nacionālismu. Citiem vārdiem sakot, Komisija spēlē politisku spēli ar ļoti augstām likmēm, skarba ir Anna Holmberga, Zviedrijas Kokrūpniecības pārstāvniecības Briselē direktore.

Meža stratēģijas projektā ir norādīts, kādus koksnes produktus ir vēlams ražot un kādus nē. Ir acīmredzams izpratnes trūkums par to, kā darbojas meža nozares pievienotās vērtības ķēde, proti, katrai koka daļai ir attiecīga tālākās pārstrādes ķēde, kas kopā risina klimata ietekmes samazināšanos.

Ilgmūžīgus un īsmūžīgus koksnes produktus nevar pretnostatīt citu citam, jo tie tiek ražoti vienlaikus, jautājums – kā tos izmantojam. Lai iegūtu augstas kvalitātes zāģmateriālus, mežs ir jāretina. Tādējādi kopšanas cirtēs tiek iegūti maza diametra baļķi, kas kopā ar koksnes pārstrādes atliekām tiek pārstrādāti celulozē, tad kartonā un papīrā.

Jāatzīst, ka visi dažādie koksnes produkti un bioenerģija ir izšķiroši svarīgi veiksmīgai pārejai uz aprites ekonomiku, kas ir brīva no fosilām izejvielām. Stratēģijas projekts uzsver arī interešu grupu iesaisti tās ieviešanas gaitā. Savukārt Anna Holmberga uzskata, ka šis dokuments var būt domāts jebkam citam, tikai ne viņu asociācijas biedriem.

EK ir bijis laiks līdz 20. jūlijam pārdomāt dokumenta redakciju, uz ko, protams, cer Eiropas meža nozare. Meži un koksnes produkti būs nozīmīgs ieguldījums, lai Eiropa sasniegtu izvirzīto mērķi – kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, bet, lai to sasniegtu, būs jārespektē ES Līgums un tajā noteiktais kompetenču sadalījums.
Atsauces:
1. 
https://www.zemeunvalsts.lv/datu-trukuma-del-
2. 
https://www.zemeunvalsts.lv/zinotaji-mulkis-un-pletetaji-
3. 
https://www.zemeunvalsts.lv/tiem-kas-strada-paliga-sauciens-nav-domats-
4. 
https://www.zemeunvalsts.lv/vai-latvija-glabs-pasauli-eiropu-un-kaiminus-intervija-ar-arni-muiznieku-latvijas-meza-ipasnieku-biedribas-valdes-priekssedetaju
5. https://www.zemeunvalsts.lv/aizliedzot-mes-it-ka-rikojamies-bet-realas-politikas-nav-

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru