1923. gadā tikai 23% no Latvijas teritorijas klāja meži, bet šodien jau 53%. Realitāte ir tāda, ka ne tikai lapsas un stirnas, bet nu jau arī vilki, pat lāči šiverē pa māju pagalmiem.

Saprotams, putniem patiktu, ja meži vispār netiktu izcirsti un visa Latvija pārvērstos par vienu lielu Moricsalas rezervātu. Vēl labāk – ja cilvēce vispār pazustu no šīs pasaules.

Un tad rodas jautājums – kur aug kājas šādām aktivitātēm? Vai tiešām cilvēki nespēj saskatīt kopējo bildi, kurā līdzās ekoloģijai svarīga ir arī cilvēku drošība un labklājība?

Saprast, ka jebkurš projekts, kas palielina vietējo resursu īpatsvaru enerģijas ražošanā, vairo Latvijas enerģētisko neatkarību, tātad arī mūsu brīvību. Kaimiņos atrodas Krievija, kas ekoloģiju izmanto, lai ciniski piesegtu savas ekonomiskās un politiskās intereses.