Par kūdru

Aleksandrs Kazackovs | 14.05.2022
Pašlaik Latvijā atrastās kūdras rezervju daudzums tiek lēsts pusotra miljarda tonnu apmērā, šāds kūdras daudzums maksā 4 miljardus eiro. Pēc ekspertu domām, izmantojot to pareizi, vajadzētu pietikt vairāk nekā trīs gadsimtiem. Fosilo kurināmo no Krievijas mēs ļoti vienkārši varētu aizstāt ar mums pašiem pieejamo.
Bet ir viena nianse. Kūdras izmantošana enerģijas iegūšanas nolūkiem ir pretrunā ar Eiropas Savienības zaļo kursu. Eiropas Savienība, izpētot ogļskābās gāzes emisiju daudzumu, kas nācis no kūdrājiem, Latvijas kūdru ir novērtējusi, kā tikpat kaitīgu fosilo kurināmo, kā ogles. Tāpēc ES vadība pieprasa Latvijai līdz 2030. gadam ierobežot kūdras ieguvi. Tā uzskata šādas nozares pastāvēšanu par nepieņemamu, lai gan Latvija šobrīd kā kurināmo izmanto tikai 5% no iegūtās kūdras, atlikušos 95% presētu brikešu veidā eksportējot dārzkopības vajadzībām.
Domāju, pašreizējā situācijā, kad uz spēles ir likts mūsu izdzīvošanas jautājums, varas iestādes varētu vērsties pie ES vadības ar aicinājumu vismaz uz brīdi piebremzēt “zaļo kursu” un ļaut izmantot tos resursus, kas mums patiešām ir pieejami. Turklāt, pati Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis meklēt veidus, kā panākt lielāku neatkarību no Krievijas enerģētikas jomā.
 
Tāpēc dodiet mums rīcības brīvību! Galu galā pat Vācija, kas nesen paziņoja par nodomu atbrīvoties no oglēm, tagad, gluži pretēji – palielina ogļu iepirkumus no ASV. Jautājums – ar ko kūdra ir sliktāka? Ar neko. Turklāt tai ir liels potenciāls. Ne velti par termoelektrostacijas būvniecību uz kūdras bāzes izteicies jau Andris Šķēle, savukārt Latvijā pazīstamais kūdras speciālists Ansis Šnore uzskata, ka enerģētiskās kūdras ietekmē Latvija var iegūt Pļaviņu hidroelektrostacijas ekvivalentu.
Ir vēl viens ārkārtīgi svarīgs punkts. Ja šobrīd pie mums ar kūdras ieguvi un pārstrādi nodarbojas 65 uzņēmumi, kas nodarbina 5000 Latvijas iedzīvotāju, nozarei paplašinoties, to skaits varētu krietni palielināties, un nozare valstij varētu atnest miljonus. Galu galā kūdru var ne tikai kurināt. No tās Fišera-Tropša procesā iespējams iegūt arī sintētisko degvielu. Ja virsējo kūdras slāni apstrādā ar sērskābi, iegūstam hidrolizātu, kas ir lieliska vide lopbarības rauga vairošanai. Šis raugs ir lieliska un ekoloģiska lopbarības piedeva mājlopiem un mājputniem; tas ir ļoti svarīgi pašreizējā barības trūkuma apstākļos.
No kūdras iespējams iegūt kūdras vasku, ko izmanto ļoti precīzu modeļu ražošanai liešanā, plastmasu, smērvielu, pulēšanas līdzekļu un augstas kvalitātes laku un sadzīves ķīmijas ražošanā. Tas ir pieprasīts arī medicīnas nozarē. To ir iespējams ražot un pārdot.
Galvenais – ar kūdras palīdzību iespējams atrisināt siltuma un lielo rēķinu problēmu uz vismaz 300 gadiem. Nepieciešama tikai mūsu varas iestāžu politiskā griba.
Tas, vai šāda griba parādīsies, ir lielais jautājums. Par mūsu kūdras nozares iznīcināšanu ES jau ir solījusi Latvijai kompensāciju 191 miljona eiro apmērā, ar ko varas iestādes var rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Tā ir smieklīga summa, ņemot vērā, ka trīs gadu laikā Latvija no kūdras ir nopelnījusi 600 miljonus eiro. Bet, diemžēl, nav garantijas, ka kādam tas nešķitīs ļoti vilinošs piedāvājums. Viss ir atkarīgs no pašiem: 93% kūdras purvu pieder valstij, kas tos iznomā ražotājiem.
Galu galā – pēdējais vārds ir K. Kariņam un viņa komandai. Tieši no viņiem šodien ir atkarīgs, vai mēs saskarsimies ar enerģētisko krīzi, vai spēsim to pārvarēt ar minimāliem zaudējumiem. Ja valdība patiešām domā par Latvijas nākotni un iedzīvotāju labklājību, nevis par eirofondu attīstību, izvēle ir acīmredzama...
Viedoklis pirmoreiz publicēts vietnē facebook

Pievienot komentāru