Intervija ar Edvardu Ratnieku, zemkopības ministra padomnieku un joprojām arī Rīgas domes NA/LRA saraksta deputāta kandidātu
Augustā ievēlētie Rīgas domes deputāti palēnām sākuši darbu. Par vēlēšanām palika neatbildēts svarīgs jautājums, ko apsprieda īsi, bet kas ir un būs (šķiet, ka būs) aktuāls arī turpmāk – zemā vēlētāju līdzdalība. Kāpēc?
Jāsāk ar to, ka šoreiz Rīgas domes vēlēšanas bija “garas”, rīdzinieki gaidīja pārāk ilgi. Noteikti varēja pamanīt, ka “Saskaņas” vēlētājs “Saskaņai” vairs neuzticējās. To varēja redzēt iepriekšējā balsošanā iecirkņos, kur iepriekš šī partija bija guvusi pārliecinošus panākumus. Jau tobrīd tapa skaidrs, ka latviskie spēki galvaspilsētā uzvarēs. Savukārt, cilvēku vēlmi nedoties balsot varētu skaidrot ar rezultātu paredzamību. Ja par kaut ko jūties drošs, zūd motivācija piedalīties, jo “tāpat viss skaidrs”. Protams, runājot par motivāciju, ne vienmēr tā zūd, bet, kā redzams, šai reizē tā notika. Papildus tam, vēlmi doties balsot noteikti ietekmēja sarunas sākumā minētā ilgā vēlēšanu norise: gaidi, gaidi, tev, vēlētājam, piedāvā martu vai aprīli, vēlāk izskan versija par jūliju un galu galā – balsot dodies augusta beigās. Iespējams, pārāk ilgi “nogatavināts” jautājums vēlmi piedalīties un lemt mazināja. Bet, gribētu piebilst, ka rezultāti nav slikti, jo “Saskaņai” ir atņemta Rīga.
Vēlēšanas un līderu (“lokomotīvju”) jautājums. Pēc 29. augusta nereti dzird sakām: “Ja uz autobusu aizmugures vai sāniem būtu Nils kopā ar “Saskaņas” kandidātiem, rezultāts būtu cits.” Šo domu nenoliedz arī tie, kas publiski ir pret spēcīgiem līderiem vai personībām vēlēšanu sarakstos. Redzams, ka Mārtiņš Staķis “paņēmis līdzi” daudz saraksta kolēģu.
Jā, “lokomotīvju principu” var atbalstīt, var noliegt un kritizēt, bet tas darbojas! Mēs – NA/LRA startējām kā vienota komanda, mums bija svarīgi izcelt kandidātus kā komandas dalībniekus. Savukārt, “Saskaņa” pietiekami ilgu laiku “izbrauca”, izmantojot Nila Ušakova tēlu. Rezultāts nereti nedz pilsētai, nedz tiem, kas par “Saskaņu” nebalsoja, bija nesaprotams: ievēlētie deputāti nespēja izteikties, nespēja saprast, nezināja latviešu valodu, nesaprata rīdzinieku vajadzības utt. Te redzams lokomotīvju principa vājums vai trūkums: ja sarakstā ir ļoti pārliecinošs līderis, citu kandidātu ievēlēšanai nepieciešams mazāks atbalsts (plusiņu skaits): daži simti plusiņu jau var nozīmēt ievēlēšanu.
Vai sabiedrība (vēlētāji) viena vai divu līderu sarakstiem piekrīt un samierinās? Runa jau nav par “Saskaņu” vien.
Kopumā šādas kampaņas strādā labi, tātad daļa vēlētāju piekrīt viena vai dažu cilvēku izcelšanai. Protams, daudz kas atkarīgs no cilvēkiem, kas kandidē: ja cilvēks izcelties nevēlas, rezultāts tāpat var būt labs. Ja ir viens līderis, uz kuru kampaņas laikā “strādā”, pārējiem rodas vai var rasties problēmas ar atpazīstamību, ko uzskatu par “Saskaņas” kļūdu. Nils Ušakovs patlaban strādā Eiropas Parlamentā un viņa vietā ļoti pazīstamu seju nav! Rezultātu redzam…
Kāda situācija, redzot notikumus tuvumā, patlaban ir Rīgas politiskajā vadībā? Vairākumu ieguvušais saraksts jūtas gana līksmi, bet, sazinoties ar deputātiem un runājot konkrētāk, rodas iespaids, ka deputātam vai cilvēkam, kas nu tapis deputāts, nav īstas skaidrības par darbu un situāciju galvaspilsētā.
Ja Rīgu skatās un redz, braucot pa ielām, salīdzinot ar citām pilsētām, situācija ir bēdīgāka: ja daudzviet bedru nav, Rīgā tās parādās. Ja raugāmies uz gājēju celiņiem, daudzas Latvijas pilsētas kvalitātes ziņā Rīgu ir apsteigušas. Rīga, diemžēl, nav labākais, ko slavēt. Vēl: ja gadā vairāk nekā 100 milj eiro jāiegulda (>10% pilsētas budžeta) “Rīgas satiksmē”, tā ir summa, kas netiek ieguldīta Rīgas infrastruktūrā citviet. Saprotami, atlaides braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā neviens atcelt nedomā, jāsecina, ka ar šo bagāžu jāturpina dzīvot un jāiztiek ar to, kas ir. Te jāatceras savienoto trauku princips: katra atlaide kaut kur vai kaut kam liek naudu “atņemt”. Piemēram, ja runājam par iespējamām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, attiecīgi nauda būs jāatņem kam citam utt.
Rīgas domes naudas plūsmu sakarā nereti izskan vārdi par izmeklēšanu un tiesas darbiem, bet – vai un kādas varētu būt cerības izsaimniekoto naudu vai vismaz kādu tās daļu atgūt? Tas būtu gana svarīgi.
(Plats smaids) Manuprāt, ja reiz atbildīgie cilvēki amatpersonas deklarācijā norāda, ka viņu īpašumā ir viena piekabe un nekā cita, ir un būs ļoti mazas izredzes kaut ko reāli atgūt Rīgas budžetam. Jā, ir skaļi virsraksti laikrakstos vai tīmekļa ziņu vietnēs, bet “iekritīs”, ja tā var teikt, vien tie, kas laikus nebūs parūpējušies par lietu sakārtošanu! Mans skatījums ir reāls, ne pesimistisks.
Eiropas “zaļais kurss”, par ko gana skaļi runā Rīgā. Ko mēs katrs saprotam un saucam “zaļu”? Rīgas domes vēlēšanu sakarā pārsteidza it regulāri izskanējusi doma – nauda jau pilsētas budžetā būs, mums (deputātiem) jādomā, kā to tērēt (izmantot). Vēlēšanu sakarā reti kurš runāja: kā nopelnīt.
Līdzšinējā saimniekošana Rīgā ir radījusi pamatu domām, ka līdzekļu apjoms, kā līdz šim, būs pieejams arī nākotnē, varai mainoties. Patlaban izskatās, ka dažādu iemeslu dēļ Rīgas budžetā naudas būs mazāk: ekonomiskās situācijas pasliktināšanās (Covid19), valstiskā regulējuma maiņa utt. Vēl – cilvēki mēdz būt optimisti un cer, ka būs tā, kā viņi cer! Kad nonākam līdz skaitļiem, atklājas, ka tas, ko gribēja, nav piepildījies. NA/LRA priekšvēlēšanu laikā diži daudz nesolīja. Ko mēs noteikti vēlamies: risināt jautājumu par sociālo darbinieku atalgojumu, kā arī par pirmsskolas pedagogu atalgojumu. Tā ir pašvaldības atbildība.
Par zaļajiem jautājumiem turpinot: saukļi par Rīgu un zaļumu izskanēja gana daudz, bet… Braucot, piemēram, ar vilcienu (Rīga–Skulte, Rīga–Sigulda, Rīga–Jelgava) pa logu redzams zaļums, ko vajadzētu sakopt vai sakārtot, lai kāds nokaltis koks vai zari neuzkristu rīdziniekam vai viņa auto. Tā vietā skan frāzes...
“Zaļās idejas” patlaban ir ļoti ejošas. Pirms nepilniem diviem gadiem pats sagatavoju nelielu filmu, kā Latvijā varētu ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Patīkami pārsteidza, ka cilvēki sociālajos tīklos ar to dalījās, apsprieda, noskatījās: daudzus ideja aizrāva un tika vērtēta pozitīvi.
Kas “zaļuma” sakarā satrauc? Galējības. Piemēram, vai meža nozares pārstāvji, kādaprāt, patiesi uzskatāmi par zaļi nedomājošiem? Spriedīsim patiesi un reāli: ir ļoti grūti atrast vēl “zaļākus” cilvēkus kā tos, kas strādā mežā un saistīti ar meža lietām! Neviens meža īpašnieks vai apsaimniekotājs nebūs gatavs pasliktināt sava meža kvalitāti vai vērtību, nodarot pāri dabai. Problēma rodas pārspīlējumos: ja cilvēks jautā, kāpēc vispār jāzāģē vai jāizmanto koki, viņam jāpaskatās uz krēslu, uz kura pats apsēžas, uz durvīm, kuras ver, uz koka ēkām, kas ir vērtīgākas par betona konstrukciju celtnēm… vai šis cilvēks lasa grāmatas? Tās ir loģiskas un saprotamas lietas. Kur meklējams galējību cēlonis? Informācijas trūkumā un vienpusībā; nereti arī informāciju grūti saprast (lēnām pārejam uz Instagram stila bilžu informāciju), daudz lietu tiek ļoti vienkāršotas, kas nešaubīgi satrauc.
Nereti politiķu vidē tiek runāts par īstermiņa politisko domāšanu: politiskā “tālredzība” ilgst četrus gadus. Meža vai zemes īpašnieks un saimnieks, vai kārtīgs uzņēmējs nedomā četru gadu ciklā, un nez vai Rīga pēc četriem gadiem būs gatava…
Viena atšķirība ir: šoreiz vēlēšanas Rīgas domei pilnvaras deva uz turpat pieciem gadiem. Ja paskatāmies uz Latvijas politiskām partijām ilgdzīvotājām (partijām, kuru “mūžs” nav spožs zvaigžņu mirklis!), tās ir lielās ieguvējas un uzvarētājas, ar vērtībām, kas cilvēkiem vienmēr bijušas svarīgas. Īstermiņš ir īstermiņš. Populistisku ideju partijas, reiz tikušas parlamentā un valdībā, nez vai ar šīm pašām idejām savus panākumus atkārtos. Vēlētājam ir gana skaidri redzams, ka valdības lēmums ir kopīgs lēmums, kur atbildība ir kopīga. Ja valdības partija sit pie krūtīm: lēmums pieņemts, mēs piedalījāmies, bet mēs tā nedomājam, tas šķiet ļoti jocīgi… Protams, vēlētājam jāpadomā, vai vērts savu balsi uzticēt populistu partijai. Vai mums ir bijusi partija, kurai īsi pirms vēlēšanām ir bijusi liela uzticība un kura to spējusi saglabāt ilgākam laika periodam? Arī tas liek šo to secināt!
Deputāti mēdz palikt (citā partijā), partijas pazūd spējāk un straujāk. Pievēršoties domai par depozīta sistēmu: Rīgas situācija ar atkritumiem mežos, kam tur nekādi nevajadzētu atrasties, ir ļoti nepatīkama un būtu risināma. Bet publiski tas satrauc un izskan maz… Kur zaļums, kur ieradums…
Man tas nav saprotami, ka cilvēki var doties mežā vai parkā un izmest tur, piemēram, plastmasas pudeles. Depozīta sistēma šai ziņā būs atspaids, jo vai nu cilvēks pudeles nemetīs, bet nodos, vai arī kāda izmestās pudeles nodos cits. Visi atkritumi nav vienādi, bet… Pats reiz eksperimentēju, kopā ar meitu mežā vācot pudeles un skārdenes: savācām 70 l pudeļu (stikla un plastmasas) un bundžu. Naudā tas būtu ap 10 eiro. Redzēsim, kāds būs rezultāts, kad depozīta sistēmu ieviesīs.
Par izglītošanu: Instagram var parādīt ļoti vienkārši – mēslot slikti, sakopt (savākt) labi! Jātic, ka cilvēkiem ir vērtības, kas liedz mest atkritumus mežā vai kur pagadās. Izglītot var vien tad, ja otrs vēlas klausīties un saprast.
Par Rīgas apstādījumiem un parkiem runājot, skatos, ka jaunievēlētie domnieki satraukušies par dažādiem nepubliskiem galvaspilsētas attīstības plāniem, kur skaistā zaļā zonā kāds iecerējis būvi. Piemēram, Anniņmuiža.
Tā ir, un ir svarīgi to zināt savlaikus! Domāju, šai sakarā būtu veicama revīzija, lai saprastu, kas kur ticis plānots. Apbūves vietu Rīgā netrūkst, bet… vecu namu vietā ļoti reti parādās kāds nolīdzināts laukums, kur tiek stādīti koki vai puķu dobes. Ceļ jaunas ēkas! Tātad…
Tas gluži nav Rīgas jautājums, bet Stūra māja atrodas Rīgā. Kā rīdzinieks skatās uz šāda nama izsolīšanu?
Namu pārzina Valsts Nekustamie īpašumi. Namam ir Vēsture (ar lielo burtu), namam ir arhitektoniska vērtība, nams ir labā vietā. Domāju, ka, saglabājot vēsturisko vērtību, nama “tukšo daļu” varētu izmantot citiem nolūkiem.
Zemkopības ministrija ir ministrija, kas domā par darbu un naudu valsts iedzīvotājiem. Vai cīniņš par šādu saprotamu lietu netop pārlieku skarbs? Daudzi, kā jau minējām, runā par tēriņiem, nedomājot, kur ņemt, ko tērēt. Vai 30 gados sabiedrība būtu aizmirsusi, no kurienes nauda?
Jā, ja cilvēks saņem naudu kontā, neiedziļinoties, kā un kur “tas” rodas, veidojas pieradums, ka no kaut kurienes tas ir! Cilvēciski tas varētu būt pat saprotami. Ir cilvēki, kas uz jautājumu: "Kur dabūt baļķus?", atbild, baļķi ir “Depo”. Kā kokmateriāli nonāk šai veikalā, tas vairs nav svarīgi!
Ir partiju mērķi un plāni, bet katram noteikti ir kas savs. Ko, konsultējot kolēģus Rīgas domē, gribētos panākt?
Man tuva nozare ir augstākā izglītība un zinātne, un šai sakarā ir doma par akadēmiskā trijstūra veidošanu Pārdaugavā: Latvijas Universitāte – Rīgas Stradiņa universitāte – Rīgas Tehniskā universitāte. Visas trīs atrodas aptuveni jūdzes attālumā cita no citas, iespējams veidot atpūtas zonas, biznesa inkubatoru zonas, sporta infrastruktūru (pie Arkādijas parka), iekļaujot arī Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Vai šo ideju neietekmēs RailBaltica?
Dzelzceļš šai teritorijā tāpat ir un būtiski neko nepārmainīs. Laikā, kad iepriekšējā domes sasaukumā bijām opozīcijā, pieskārāmies jautājumam, ka Rīgas dome nepienācīgi izvērtē situāciju ar RailBaltica plāniem pilsētā. Protams, pienāks brīdis, kad (tagadējai) domei būs jāgatavojas pārmaiņām, būvēm, izrakumiem, būtībā gaidāms zināms laiks, kad Rīgas centrā būs dažādi ierobežojumi, kuru radītās neērtības patlabanējā dome mēģinās maksimāli samazināt, lai rīdzinieki tās nejustu. Pie tā būs cītīgi jāstrādā!