Līdz ar kakao ražošanas apjoma kritumu, zinātnieki pievērsušies pret klimata izmaiņām izturīgai augu sugai, kas varētu glābt šokolādes ražošanas nozari, kas saskaras ar t.s. klimata barometru, jo ekstremāli laika apstākļi apdraud kakao ražu nākotnē.
Lielākā daļa (aptuveni 60%) kakao nāk no Rietumāfrikas, kur to ražo mitrākos reģionos, piemēram, Kotdivuārā un Ganā, kur augsta temperatūra un bagātīgas lietusgāzes mijas ar īsām sausām sezonām. Pēdējo divu gadu laikā kakao ražošana ir samazinājusies par 40%, kas ir izraisījis šokolādes cenu kāpumu līdz līmenim, kāds nav novērots kopš 1970. gadiem. Eksperti brīdina, ka līdz 2050. gadam pasaulē kakao vairs nebūs pieejams.
Kā klimata pārmaiņas apdraud šokolādes rūpniecību
Daudzi faktori jau tagad liecina par šokolādes nozares lejupslīdi. Kā iemeslu tam tika minēta nelegālā zelta ieguve, koku vecums un kakao kontrabandisti, taču jaunākie pētījumi liecina, ka galvenais iemesls ir nokrišņu daudzuma svārstības attiecīgajos reģionos.
Hārvarda Universitātes Salata Klimata un ilgtspējas institūts norāda, ka kakao jutība pret laika apstākļiem nav nekas jauns, taču klimata pārmaiņas “pastiprina nokrišņu intensitāti”, jo kopumā temperatūra paaugstinās. Gaisa temperatūrai paaugstinoties par 1 °C, atmosfēra uzņem aptuveni septiņus procentus vairāk mitruma, kas var izraisīt intensīvākus un stiprākus nokrišņus. “Fizikas likumsakarības ir vienkāršas: siltākā atmosfērā ir vairāk mitruma, kas pastiprina ekstremālu nokrišņu intensitāti,” norāda pētnieki. “Tas izraisa pārmitrināšanos, augsnes eroziju un veicina sēnīšu slimības.”
Klimata krīze ir motivējusi Singapūras Nacionālās universitātes zinātniekus meklēt risinājumu.
Vai zinātnieki var glābt šokolādes rūpniecību?
Pētnieki pievērsās jāņmaizītes kokam jeb karobam (Ceratonia siliqua), pret klimata pārmaiņām izturīgam augam Vidusjūras reģionā, kas pamazām kļuvis par daudzsološu kakao alternatīvu.
Atšķirībā no kakao, jāņmaizītes koks aug karstā, sausā klimatā, tam nepieciešams ļoti maz ūdens un tas spēj izdzīvot sausuma periodos. Pēc grauzdēšanas tā augļi izdala “īpašu aromātu”, kas atgādina kakao, garša gan īsti nav tāda, kā vajadzētu.
Lai atrisinātu šo problēmu, zinātnieku komanda izstrādāja divas metodes, kā mainīt auga garšu, izmantojot fermentus, lai palielinātu rūgtumu un pastiprinātu saldumu.
Fermentu apstrāde ir vienkārša un tīra metode, kas prasa minimālu apstrādi, salīdzinot ar citām metodēm, kurās garšas pastiprināšanai izmanto agresīvas ķimikālijas, piemēram, sālsskābi. Pētnieki uzskata, ka, uzlabojot karoba garšu, šīs metodes varētu mudināt konditorus izmantot karobu pārtikas produktos, kuros parasti nepieciešams kakao, piemēram, šokolādes batoniņos, kakao pulverī, iesala dzērienos utt. Ja šo metodi ieviestu plašāk, tā varētu “ievērojami samazināt” šokolādes ražošanas nozares atkarību no kakao, padarot piegādes ķēdes izturīgākas pret klimata pārmaiņām un kultūraugu slimību uzliesmojumiem.
“Mūsu pētījums nav par kakao garšas atdarināšanu vien – tas ir par iespēju dažādot sastāvdaļas, ko izmantojam šokolādes alternatīvu ražošanā,” norāda Manfreds Ku, pētījuma vadošais autors. “Pārejot uz izturīgiem, klimata izmaiņām pielāgotiem kultūraugiem, piemēram, karobu, mēs varam palīdzēt šokolādes ražošanas nozarei pielāgoties vides problēmām, piedāvājot patērētājiem produktu, kas tiem patiks.”