Hugo Šallī, Eiropas Savienības galvenais sarunu vedējs par ANO līgumu, kura mērķis ir novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, noliedz, ka Atmežošanas regulas spēkā stāšanās atlikšana dažas nedēļas pirms svarīgā samita Kolumbijā mazina uzticību ES plāniem.
“Eiropas Komisijas priekšlikums atlikt Atmežošanas regulas ieviešanu neapdraudēs Eiropas nostāju gaidāmajās ANO sarunās par bioloģisko daudzveidību”, norāda H. Šallī, uzsverot, ka termiņa atlikšana ir atzinums vien par to, ka nepieciešams turpināt sagatavošanās darbus ar tirdzniecības partneriem.
ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu 16. konference notiks šomēnes Kolumbijas pilsētā Kali. Tā ir pirmā šāda līmeņa konference kopš “izšķirošās” COP15 konferences Monreālā pirms diviem gadiem, kurā tika pieņemts Pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ietvars un tika panākta vienošanās līdz 2030. gadam 30% sauszemes un jūras teritoriju piešķirt aizsardzības statusu un sākt atjaunot 30% degradēto ekosistēmu.
Trīs nedēļas pirms Kali sanāksmes Eiropa piekāpās uzņēmēju grupu un tirdzniecības partneru – īpaši ASV un Brazīlijas – spiedienam, par ko jo īpaši bija sašutušas vides aizsardzības grupas. Tika aicināts atlikt t.s. Atmežošanas regulas stāšanos spēkā (lai iegūtu piekļuvi Eiropas tirgum, regula “pieprasa” pierādījumus, ka nav veikta atmežošana).
“Tas, ko jūs redzējāt šodien, ir atzinums, ka sadarbībā ar partneriem ir nepieciešams vairāk darba un laika. Tikai tā mēs nodrošināsim vēlamo regulas ietekmi,” uzsvēra Eiropas Savienības sarunu grupas vadītājs Hugo Šallī, viņa paziņojums izskanēja dažas stundas pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņoja par regulas atlikšanu.
“Runājot par mūsu uzticamību, vēlos uzsvērt, ka mēs – attiecībā uz mūsu vispārējo darba programmu, kas saistīta ar dabu un bioloģisko daudzveidību,– esam uz pareizā ceļa,” Hugo Šallī skaidroja diskusijas laikā Briselē, atgādinot, ka septembrī stājās spēkā ļoti aktīvas diskusijas izraisījušais Dabas atjaunošanas likums.
“Domāju, ka šis [likums] parādīs, ka mēs esam gatavi Eiropā darīt to, ko, cerams, pasaulē darīs visi, lai sasniegtu globālās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus,” teica H. Šallī
Informējot Eiropas Parlamenta Vides komitejas pārstāvjus, H. Šallī uzklausīja arī kritiku par lēmumu atlikt Atmežošanas regulas spēkā stāšanos. “Termiņa atlikšana nemaina nevienu pamatpienākumu”, viņš uzsvēra, piebilstot, ka regulas spēkā stāšanās termiņa atlikšana nav nekas nepareizs, ja netiek mainīts neviens no pamatpienākumiem.
“Dabas atjaunošanas regulas pieņemšanu “ļoti uzmanīgi vēroja” visā pasaulē,” atzīmēja H. Šallī. “Ja mēs to nebūtu pieņēmuši, Eiropas Savienība būtu zaudējusi lielu daļu starptautiskās reputācijas.”
Pasākumā, ko rīkoja ANO, Eiropas Komisija un Kolumbijas diplomāti, runātāji uzsvēra nesaraujamo saikni starp bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata pārmaiņām, par ko novembrī Baku, Azerbaidžānā, runās COP29 klimata samitā.
Kolumbija, kas līdzās klimata pārmaiņām vēlas panākt, lai bioloģiskā daudzveidība tiktu izvirzīta pasaules darba kārtības prioritāšu priekšplānā, sagaida, ka samitā piedalīsies vismaz ducis valstu vadītāju, tostarp Brazīlijas prezidents Luiss Ignasio Lula da Silva (Luiz Inacio Lula da Silva), kā arī vairāk nekā simts valstu vides ministru. Kolumbija šo samitu ir nodēvējusi par iespēju pasaulei “noslēgt mieru ar dabu”.
Galvenais jautājums šā gada samitā būs taisnīga ģenētisko resursu, jo īpaši bioloģiski daudzveidīgo ekosistēmu informācijas (to varētu izmantot biotehnoloģijā un medicīnā) ieguvumu taisnīga sadale, norādīja Kolumbijas pilnvarotā lietvede Briselē Kamila Polo Floresa (Camila Polo Florez) .
K. Floresa atgādināja par https://eur03.safelinks.protection.outlook.com/ 2022. gada decembrī sāka Kolumbija un Vācija un kuras mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm īstenot nacionālās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un rīcības plānus (NBSAP). Plāni jāizstrādā t.s. globālā satvara pusēm. Tagad partnerības dalībnieku vidū ir arī Francija, Spānija, Kanāda un Ķīna.
Līdzīgi kā paralēli notiekošajās sarunās par klimata pārmaiņām, arī Kali konferencē viens no centrālajiem jautājumiem būs finanses. Saskaņā ar VGF attīstītajām valstīm līdz 2025. gadam jaunattīstības valstīm jānodrošina 20 miljardi ASV dolāru gadā, bet līdz 2030. gadam – 30 miljardi dolāru gadā.
EK Vides ģenerāldirektorāta vadītāja Florika Finka-Hoijere (Florika Fink-Hooijer) videovēstījumā uzsvēra, ka Eiropa ir gatava maksāt savu daļu: “Eiropas Savienība pildīs savu apņemšanos divkāršot ārējo finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai, atsaucoties lēmumu no Eiropas Savienības 2021.-2027. gada budžeta piešķirt 7 miljardus eiro.”