Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur Eiropā

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām. Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos).

Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Ažiotāžas sekas

"Ažiotāža," tā uz jautājumu, kāds ir galvenais cēlonis Latvijā nepieredzētajam kokskaidu granulu cenu līmenim un to pieejamības problēmām, atbild Latvijas biomasas asociācijas Latbio valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka fiziskās personas 2022. gada pavasarī atšķirībā no citiem gadiem vēlas iegādāties ievērojami vairāk granulu. "Ja iepriekš cilvēks savai mājas apsildei iegādājās, piemēram, divas tonnas kokskaidu granulu, tad šogad pērk divas reizes vairāk – tātad nākamajai un aiznākamajai apkures sezonai. Tas nekas cits kā papildu nodrošināšanās nav, kas ir ažiotāžas sekas," skaidro D. Palejs. Viņš uzsver, ka ažiotāža nebūt nav Latvijas fenomens, jo līdzīga aina ir novērojama arī Austrijā un Vācijā. "Cilvēki ir norūpējušies par produkta pieejamību," uzsver D. Palejs. Viņš norāda, ka cilvēku ažiotāžu vēl vairāk palielina uzņēmumi, kuri granulas pērk lielos apmēros, bet pagaidām tur noliktavās.

"Vienīgais loģiskais uzkrājumu veidošanas izskaidrojums – lai, palielinoties granulu cenām tirgū, tās pārdotu un nopelnītu," tā D. Palejs. Viņš atgādina, ka kokskaidu granulas vēl varēja importēt arī no Krievijas un to vairāki tirdzniecības uzņēmumi ir darījuši. "Jau pašlaik granulu cenas ir teju divas reizes augstākas nekā iepriekš, jo sadārdzinājums ir ap 150 eiro/t, vienlaikus, to salīdzinot ar, piemēram, degvielas cenu pieaugumu, tas ir neliels," uz jautājumu par cenu līmeni atbild D. Palejs. Viņaprāt, lai arī kokskaidu granulu cenas ir fantastiski augstas, tomēr tās tik un tā ir zemākas nekā fosilajai degvielai.

Vietējais patēriņš ap 10%

Pēc Latvijas biomasas asociācijas Latbio datiem, Latvijā ik gadu tiek saražoti apmēram 2,2 milj. t kokskaidu granulu, bet iekšējā tirgus patēriņš ir vien ap 0,2-0,22 milj. t. "Latvijā strādājošajiem ražotājiem nav problēmu nosegt pašmāju tirgus pieprasījumu, jo tas veido tikai ap 10% no kopējā ražošanas īpatsvara," skaidro D. Palejs. Viņš steidz piebilst, ka Latvijā strādā divu veidu kokskaidu granulu ražotāji – vieni, kuri ražo tā dēvētās industriālās (brūnās) granulas, kuras lielākoties patērē centralizētās siltumapgādes stacijas, un premium (gaišās) granulas, kuras patērē individuālo māju saimnieki. "Latvijā strādājošie premium granulu ražotāji šogad jau bija paredzējuši lielākus ražošanas un arī realizācijas apjomus, taču neviens negaidīja tik milzīgu pieprasījuma pieaugumu," skaidro D. Palejs. Viņš norāda, ka industriālo granulu ražotājiem ir noslēgti līgumi par produkcijas piegādēm uz ārzemēm un to rīcībā ar līgumiem nesegtu granulu apjomu, ko papildus piedāvāt vietējā tirgū, nav. "Granulu netrūks, tikai var būt jautājumi par to cenu apmēru un pieejamību, jo ražotāju, kuriem vietējais tirgus ir prioritāte, ražošanas jaudas ļauj segt Latvijas patēriņu," tā D. Palejs. Viņš uzsver, ka vairumam premium granulu ražotāju Latvija ir prioritārais tirgus.

"Tāda situācija var būt," uz jautājumu, vai nevar rasties situācija, ka šogad visi iegādājas granulas ar milzīgu rezervi un pēc tam, 2023. gadā, pieprasījums pēc šī produkta Latvijā strauji sarūk, atbild D. Palejs. Viņš gan norāda, ka neskaidrības laikmets beigsies un viss nostāsies savās vietās.

Pārsteigums maijā

"Ja iepriekšējos gados maijā granulas tā īsti neviens nevēlējās iegādāties, tad šogad tika pirkts viss, kas vien bija," situāciju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš atgādina, ka granulu ražošanā ir tāda lieta kā tehnoloģiskas pauzes, kad ir jāveic ražošanas iekārtu tehniskā apkope, kas, protams, samazina konkrētās ražotnes iespējas saražot un arī pārdot preci. "Tāda pauze ir ieplānota arī Latvāņu ražotnei, taču citās ražotnēs šī tehniskā apkope ir paveikta un tās atsāk ražot," uz jautājumu, vai tehnoloģiska pauze granulu ražošanā neradīs vēl lielāku ažiotāžu, atbild L. Onzuls. Viņš norāda, ka, lai apmierinātu pašmāju tirgus ažiotāžas pieprasījumu pēc granulām, arī rūpniecisko (brūno) granulu ražotāji tās sākuši fasēt maisos un piedāvāt tirgū. "Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties granulas, ir pieaugusi izvēles iespēja, jo līdzās gaišajām (premium) granulām var iegādāties arī tā dēvētās industriālās (brūnās) granulas," uzsver L. Onzuls.

Pasūtījumi jau līdz rudenim

"Pieprasījums pēc granulām ir milzīgs, pasūtījumu portfelis līdz pat septembrim ir pilns un tajā vairs neko papildus ietvert nav iespējams," skaidro z/s Lūsēni izppilddirektors Lauris Ļubka. Viņš gan nevarot salīdzināt 2022. gada situāciju, ar 2021. gadu. "Tikai pērn sākām nodarboties ar kokskaidu granulu ražošanu, un šis ir pirmais darbības gads," skaidro L. Ļubka. Viņš norāda, ka uzņēmums iepriekš kurināmā segmentā bija zināms kā brikešu ražotājs. "Kokskaidu granulu pieprasījuma pieaugumā sava artava pienākas tam, ka aizvērās Krievijas un Baltkrievijas tirgus, kas bija nozīmīgs šī produkta piegādātājs patērētājiem Latvijā," tā L. Ļubka. Lai arī pašlaik ir milzīgs pieprasījums pēc kokskaidu granulām, tomēr pagaidām Lūsēni neplāno palielināt šī produkta ražošanas apjomus. "Pat ja vēlētos ražošanas apjomus palielināt, tad tas nav īstenojams īsā laikā, jo iekārtu izgatavošanas termiņi ir kļuvuši ļoti gari un, tās saņemot un uzstādot, jau būs cita tirgus situācija," tā uz jautājumu par granulu ražošanas apjomu palielināšanas iespējām atbild L. Ļubka. Viņaprāt, ažiotāža norimsies un situācija normalizēsies.

Imports = reeksports

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2022. gada janvārī-aprīlī kokskaidu granulu eksports bijis 0,6 milj. t, kas ir par 27% mazāk nekā analogā laikā 2021. gadā, kad tika eksportēti 0,82 milj. t. Arī granulu importa apjoms šajā pašā laikā šogad bijis tikai 151,3 tūkst. t salīdzinājumā ar 175,6 tūkst. t 2021. gadā.

D. Palejs norāda, ka granulu importa pamata izcelsmes valstis ir Krievija un Baltkrievija, bet no šīm valstīm tās ievest vairs nav iespējams. "Granulu imports notiek arī no Igaunijas," uz jautājumu, no kurām valstīm Latvijā tiek ievestas granulas, atbild D. Palejs. Viņš norāda, ka austrumu valstu granulu imports vairāk ir saistīts ar to ievešanu Latvijā jau kā ES dalībvalstī, lai pēc tam tās tālāk nogādātu citu Eiropas valstu tirgū, un tādējādi tās rada gan importu, gan arī eksportu. "To laiks rādīs," par šo Krievijas un Baltkrievijas granulu izzušanu no Eiropas un Latvijas statistikas ailēm un tā ietekmi atbild D. Palejs. Dati rāda, ka granulu imports deviņu gadu laikā pieaudzis 17 reizes no 34 000 t 2012. gadā līdz teju 600 000 t 2021. gadā. Savukārt granulu eksports pieaudzis no 0,9 milj. t 2012. gadā līdz 2,5 milj. t 2021. gadā.

Resursus vajadzēs vairāk

"Situācijā, kad granulu ražotāji citos gados jau sāk veidot krājumus noliktavās, šogad viņi nespēj apmierināt esošos pasūtījumus," skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš uzver, ka globālais pieprasījums pēc atjaunojamā resursa – kokskaidu granulām – pieaugs un šo situāciju var izmantot granulu ražotāji daudzās valstīs, tostarp Latvijā. "Laiks rādīs," uz jautājumu, vai Latvijā varētu tikt izveidotas jaunas kokskaidu granulu ražotnes, atbild K. Klauss.

Viņš uzsver, ka granulu ražošanā viens no būtiskākajiem faktoriem ir koksnes resursu pieejamība. Arī Zemkopības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai norādīts, ka, ņemot vērā situāciju fosilo energoresursu tirgū (naftas produktu un dabasgāzes cenu straujais kāpums, Krievijas dabasgāzes piegādes samazināšana vai pārtraukšana) un šī brīža ģeopolitisko situāciju (koksnes produktu importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas), ir būtiski palielinājies vietējo atjaunojamo energoresursu, īpaši malkas un šķeldas, pieprasījums. Savukārt pieprasījuma palielinājums ir izraisījis cenas būtisku pieaugumu un rada bažas par vietējas izcelsmes atjaunojamo energoresursu pieejamību Latvijā. Ņemot vērā situāciju energoresursu tirgū un izvērtējot iespējas siltuma ražošanā pāriet no dabasgāzes uz koksnes kurināmo, nepieciešams palielināt kurināmās šķeldas pieejamību Latvijā. Cenu nosaka tas, ka par resursu cīnās daudzi patērētāji. Konkurence tirgū palielinājusies arī skaidu plātņu rūpnīcai Akmenē nepieciešamo resursu dēļ. Par koksnes pieejamību cīnās arī celulozes rūpniecība, granulu un plātņu ražotāji.

Resursu pieejamībā būtiska nozīme ir Krievijas un Baltkrievijas koksnes importa samazinājumam, ko izraisīja sankcijas pret Baltkrieviju, Baltkrievijas ieviestā izvedmuita un Latvijas prasības veikt cēzija 137 pārbaudes koksnē. Krievijas un Baltkrievijas koksnes importa samazinājumam ir ne tikai primāra, bet arī sekundāra ietekme uz koksnes energonesēju pieejamību un cenas pieaugumu, jo, samazinoties (pat līdz 0) zāģmateriālu importam, samazinās arī koksnes pārstrādes pārpalikumi, ko izmantoja šķeldas ražošanai.

Arī ražotne Akmene 2 būvēta ar domu, ka būs pieejama no Baltkrievijas importētā šķelda. Būtiska ietekme tai skaitā uz energonesējiem ir un būs arī kopējam koksnes deficītam Baltijas reģionā. Ministru kabinets 2022. gada 8. martā ir pieņēmis lēmumu veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tam paredzot atbalstu pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, kas nodrošinās no atjaunojamajiem energoresursiem ražotu papildu jaudu 59 MW 2023. gadā. Lai to sasniegtu, būs nepieciešami vēl papildu šķeldas resursi aptuveni vienas teravatstundas siltumenerģijas ieguvei. Papildu šķeldas pieprasījumu rada arī gāzes un šķeldas katlumāju lietderības koeficientu atšķirības. Ja dabasgāzes katlumājām tas ir 0,92, tad šķeldas katlumājām – tikai 0,8. Lai vienu teravatstundu (TWh) siltumenerģijas aizstātu ar šķeldu, nepieciešami 500 tūkstoši cieškubikmetru koksnes. Papildu pieprasījums izraisīs vēl lielāku koksnes resursu cenu kāpumu, un, lai brīvā tirgū varētu pazemināt cenu, nepieciešams palielināt piedāvājumu. Galvenais izaicinājums ir palielināt koksnes pieejamību, neapdraudot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Arī zaļā kursa prasību kontekstā jau notiek mežsaimniecības aktivitāšu samazināšana Latvijā.

Lai iegūtu papildu koksnes resursus, neapdraudot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, nepieciešams radīt mehānismu, kas stimulē labāku meža atjaunošanu, kā arī meža īpašniekus kāpināt meža produktivitāti – tekošo krājas pieaugumu, kas vienlaicīgi ir arī CO₂ piesaiste. Lai izvērtētu iespējamos pasākumus CO₂ piesaistes palielināšanai, kas veicinātu ES klimata mērķu sasniegšanu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava 2021. gadā veica pētījumu, kurā tika atzīts, ka viens no risinājumiem, kas veicinātu CO₂ piesaistes palielināšanu ilgtermiņā, ir mērķtiecīga mežaudžu apsaimniekošana. Izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, tika konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju, norādīts Zemkopības ministrijas ziņojumā.

Papildu 180 000 kubikmetru

Turpinoties pieprasījuma kāpumam pēc enerģētiskajiem produktiem vietējā tirgū, a/s Latvijas valsts meži (LVM) palielinās enerģētiskās koksnes ražošanas apjomus un saražos papildu 180 tūkstošus berkubikmetru enerģētiskās šķeldas 2022./2023. gada apkures sezonas vajadzībām. "LVM ir atbildīgs sabiedrības loceklis, kas apzinās savu būtisko lomu Latvijas stratēģisko aktīvu ilgtspējīgā apsaimniekošanā un sabiedrības ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarošanā. LVM padome ir izskatījusi un atbalsta uzņēmuma valdes sagatavoto plānu enerģētiskās šķeldas ražošanas palielināšanai. Tā ietvaros plānots saražot līdz pat 30% vairāk enerģētiskās šķeldas, sniedzot atbalstu gaidāmajā apkures sezonā," skaidro LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis. Viņš norāda, ka pārdošana un līgumu slēgšana paredzēta jūlijā un augustā, lai jau no septembra uzsāktu enerģētiskās šķeldas piegādes ar pircējiem saskaņotā laika grafikā. "Pieteikties varēs ikviens siltumenerģijas ražošanas uzņēmums," skaidro LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics. Enerģētisko šķeldu LVM ražo no koku biomasas – gan no ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, sīkkokiem, skujām, gan no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas un jaunaudžu kopšanas. Enerģētiskajai koksnei pēc tās sagatavošanas no 3 līdz 6 mēnešiem dabiski jāizžūst, lai sašķeldošanas brīdī tā sasniegtu optimālo enerģētisko vērtību un būtu piemērota tūlītējai izmantošanai – siltuma ražošanai. 2021. gadā LVM pārdoti 591,8 tūkstoši megavatstundu šķeldas.

Avots: Zemkopības ministrija pēc Centrālā statistikas pārvaldes datiem
Izmantota Leo Tomasa un zemeunvalsts.lv fotogrāfija