Esmu LVM plānotājs jau piecus gadus. Pirms tam biju zinātniskais asistents Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava", nodarbojos ar pētnieciskā materiāla ievākšanu un apstrādi, tur guvu iemaņas un izpratni par to, kas notiek dabā, kā cilvēks to ietekmē. Protams, ir novērojams – ne krasi, bet kopumā –, ka ziemas kļūst aizvien siltākas un īsākas, pavasari – arvien sausāki. Ir riski, kas saistīti ar vētrām,– nupat Latvijas dienvidu daļas mežos vētra izraisīja nopietnus postījumus. Arī kukaiņu populācija mainās. Mizgrauži siltajās ziemās savairojas un nodara lielus postījumus eglēm. Vētrā savukārt tām tiek izkustinātas saknes, bet mizgrauži vairojas tieši novājinātos kokos. Cīņa ar šiem kaitēkļiem ir izaicinājums. Siltais pavasaris rada kūlas ugunsgrēkus un apdraud arī mežu. Arī cilvēciskais faktors ietekmē dabu – jo vairāk cilvēku ir mežā, jo vairāk atkritumu. Diemžēl šopavasar savācām rekordlielu atkritumu daudzumu. Tāpēc ir jāmainās līdzi tam, ko daba jaunajos apstākļos mums liek priekšā. Jāmācās to saprast.