Autors: Zemeunvalsts.lv

Vai par turību varam runāt Pierīgā vien?

Saruna ar Daini Vingri, Kokneses novada domes priekšsēdētāju

Kā Kokneses novadā ar uzņēmējiem un darbošanos?

Novads ir gana saimnieciski aktīvs, pēc klusāka perioda uzņēmējdarbība un citas norises atdzīvojušās. Skatoties un plānojot nākamā gada budžetu, atradām pozitīvu rādītāju –iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi novadā pieauguši par 8%! Kaimiņiem šis rādītājs krītas, mums – kāpj! Palielinās arī nodokļu maksātāju skaits. Iedzīvotāju migrācijas skaitļi novadā izlīdzinās (protams, ir pagasti, kur iedzīvotāju skaits samazinās, bet runāju par novadu kopumā), pieejamu dzīvokļu un māju nav daudz, atrast brīvu un “dabūjamu” zemes gabalu ražošanas vajadzībām arī nav vienkārši. Tātad… Runas, kas izskan, par nabadzīgajiem novadiem un bagāto Pierīgu nav pamatotas, jo… Kas nereti redzams Pierīgā? Pļavā vai nosusinātā platībā sabūvēti māju ciemati, kuru iemītnieki, piemēram, strādā valsts mežu sistēmā vai “Latvenergo”. Mežs un Daugavas ūdeņi rada šo šķietamo turību. Vai runāt par turību varam tikai šādā kontekstā?

Protams, mums Koknesē ir pilsdrupas ar parku, ir Likteņdārzs, bet mūsu novadā, piemēram, darbojas ražotne, kur top Latvijā zināmais “Ievas siers” (Vecsiljāņos), un rosās lielie zemnieki, kuru audzētais nonāk daudzu Latvijas iedzīvotāju galdā, nianses varbūt nepārzinot! Protams, es novada uzņēmējus un zemniekus zinu it labi, bet ne visus sīkumus! Viesojoties “Dobeles dzirnavniekā”, man jautāja: “Vai jūs zināt, no kurienes mums auzas?” Izrādās auzas “Dobeles dzirnavnieka” auzu pārslām nāk no mums – no Kokneses novada “Bormaņiem”!

Tātad var sacīt: Koknesē iedzīvotāju skaits stabilizējies un lielā prombraukšana rimusi?

Izskatās, novadā, kā jau minēju, it drīz sāks trūkt dzīvokļu. Te gan jāteic, ka situācija ar dzīvojamo platību ir veidojusies un attīstījusies interesanti. Pirmās krīzes laikā, kad bija t.s. “pirmais aizbraukšanas vilnis” (2008.-2009. gads), daudzi devās prom – rēķinām – ap 30%. Kas notika ar prombraucēju dzīvokļiem? Vai nu palika tukši, vai jau citur mītošie īpašnieki tos izīrēja. Uz Koknesi laika gaitā strādāt sāka braukt cilvēki no Meņģeles, Gulbenes, viņi sāka īrēt tukšos dzīvokļus, uzturēja tos, maksāja īri, bet – pie mums novadā deklarējušies nebija! Bērni, protams, apmeklē skolu, bērnudārzu. Kādi ir šo ģimeņu tālākie plāni – nezinām, bet – saprotam, ka tukšu dzīvokļu nav palicis daudz, bērnudārzi ir pilni, tuvojas tā robeža, kad jāsāk plānot kas jauns!

Mums kā lauku novadam svarīgas ir, bija un būs darbavietas! Kā pie tām tikt, kā ko attīstīt? Piemēram, savulaik bija kolhozs, strādāja 300 cilvēku. Tagad ir lielzemnieks, vairāki traktori, daudz lauku, bet viņam pietiek ar pieciem, sešiem darbiniekiem. Ko darīt pārējiem 294? Vai nu doties uz Īriju, vai šepat atrast ko piemērotu.

Cits stāsts – tā gadu gaitā situācija izveidojusies, ka pie mums Kokneses pusē pietiekami daudz cilvēku tikuši nodarbināti izglītības sistēmā – nelielajās lauku skolās, tāpat arī pagastos – pašpārvaldē. It kā “sociālais efekts” nu pārtapis “sociālā defektā”. Tagad nereti runā, ka pret teritoriālo reformu protestē vai iebilst “mēri, pašvaldību darbinieki, viņu draugi, ģimenes un sabiedrotie” – tie, kam no nelielā novada “atlec kāds labums”. Pats protestos pret reformu nepiedalījos, bet no novada cilvēki uz Rīgu brauca. Mani amats “nepiesien”, bet žēl, ka daudz lietu reformas rezultātā var tapt “sabeigtas”, jo jaunajā situācijā plāni var mainīties. Piemēram, Kokneses ielas – savulaik sākām ar ideju un līdz šim tā ir turpināta – ik gadu pilsētā kapitāli rekonstruējam vienu ielu! Protams, meklējam ceļus un iespējas, lai šos darbus veiktu, izmantojot lētākas un kvalitatīvas tehnoloģijas. Tas ir iespējams!

Jau sākām runāt. Kā ar teritoriālo reformu un tajā plānoto?

Ar teritoriālo reformu ir tā: saruna ar ministrijas pārstāvjiem par mūsu novadu notika Aizkrauklē. Man bija iespēja izteikties veselas trīs minūtes. Ko paspēju – to pateicu, galvenais bija par pilsētas statusa saglabāšanu Koknesei. Cita tikšanās notika Neretā, kur pie vārda netiku: “Sak, būsim Koknesē, tad ar jums runāsim!” Lai tā būtu! Neguvu atbildi: “Ko tieši mums piedāvā?” Man būtu žēl, ja reforma tiktu realizēta gana strauji, kaut ko ātri slēgtu, cilvēki dotos darba meklējumos citviet, kaut kas mainītos un: “Piedodiet, tas nebija veiksmīgi! Vajadzēja savādāk…” Kas tieši par to atbildētu un kur tad atrastos organizētāji un autori? Pašvaldībās ir dažāda attieksme, ir cilvēki, kas saka: “Būs slikti! Bet – ja esat nolēmuši darīt, dariet! Tikai par rezultātu nevainojiet mūs!”

Jāņem vērā, ka pašvaldības cita no citas atšķiras – Valmieras un Smiltenes pusē daudz kas notiek saprotami un veiksmīgi, citur tā nav, vēl citur ir savas raksturīgās aktualitātes! Ja Rūjienu, piemēram, akurāt pievienos Valkas novadam, nezi, vai tur kas labs sanāks! Mūsu modelis – Aizkraukle, Koknese, Skrīveri – it blīvi apdzīvota teritorija, viens otru pazīstam, lielas problēmas neredzu! Bažas varētu būt par sīkumiem (kā jau minēju), kas dažiem tādi nemaz nav! Piemēram, attīstības centri un to statuss! Ja uzņēmējam ražotne ir Koknesē un viņš, iepazinies ar dokumentiem, plāno Eiropas fondu naudas piesaisti, var gadīties, ka nauda šeit formālu iemeslu dēļ nav paredzēta un nepienākas. It kā nenozīmīgi, bet uzņēmējam un Koknesei – svarīgi!

Es reformā lielas pārmaiņas nesaskatu. Vienīgais – pie noteiktākas pilnvaru un administrācijas koncentrācijas būs iespējas labiem un pašvaldībai nepieciešamiem speciālistiem palielināt un maksāt lielākas algas! Piemēram, attīstības un zemes jautājumu speciālisti – ja viņiem algu nepalielinās, tie noteikti atradīs labāku un atalgotāku vietu!

Vēl ir jautājums par naudas plūsmām. Domāju, ka pirmie divi, trīs gadi pēc reformas iezīmēsies ar zināmu finansiālo iespēju kritumu, jo no Eiropas naudām daudz nesola, pašvaldības būs “patērējušās” vajadzīgām lietām līdz 2021. gada vēlēšanām, klāt vēl jāņem patlaban notiekošie ekonomiskie procesi, piemēram, kokmateriālu cenu kritums un zināma rūpnieciskās ražošanas apjomu samazināšanās. Tam visam noritot aptuveni vienā laikā, jārēķinās ar zināmu iedzīvotāju neapmierinātību. Partijām, kas cer uz nākamo – 14. Saeimu – būs ļoti daudz jādomā par situācijas maiņu un labošanu! Jo – vēl svarīga nianse – pēc iepriekšējās reformas pirms 10 gadiem nu beidzot sistēma kā nebūt (ne visur) ir stabilizējusies! Jaunajos, lielajos novados pastāv lielāka iespēja domēs ievēlēt 6-7 partijas, kas sāks plēsties un “zāģēt” cita citu. Jau tagad ir novadi, kur domniekiem nav laika darbam, bet vēstuļu rakstīšanai represīvajām institūcijām gan. Šāda situācija rada cilvēku nevēlēšanos riskēt un daudzas lietas tiek vilktas garumā.

Kā ar kaimiņiem, ar ko esat plānoti apvienot, sadarbojāties līdz šim?

Novadu līdzšinējā sadarbība ir it sekmīga – Būvvalde mums ir Koknesē, sporta skola – Aizkrauklē. Uzņēmēji darbojas tāpat, zemniekiem lielākais jautājums (kas ir dabiski ierobežots) – zeme! Ja tā var teikt: par zemi cīnās! Brīvas zemes novadā palicis maz. Pašvaldībai savulaik bija ap 300 ha (brīvas zemes), ko iznomājam. Svarīgi, lai tā neaizaugtu, lai to izmantotu, bet, no otras puses, nomnieks nav gatavs ieguldīt savus un pie tam prāvus līdzekļus pašam nepiederošā zemē.

Par Likteņdārzu…

No Likteņdārza zemes atteicāmies par labu valstij. Tam bija dažādi iemesli, bet būtiskākais – finansiālais! Ja dārza teritorija un apsaimniekošana būtu pašvaldības pārziņā vien, mēs to nevarētu “pavilkt”. Likteņdārzs ir nozīmīgs, bet ļoti dārgs pasākums! Protams, novads piedalās Likteņdārza padomē, tagad ir jauna padomes vadītāja Sandra Kalniete, ar pieredzi, sakariem un enerģiju, domāju, tas tikai uz labu! Darba vēl, protams, ir daudz, bet tas arī saprotami, jo viss plānots un attīstīts ilgtermiņā un nākamajām paaudzēm. Pilsētai ir lieliska sadarbība ar “Latvijas valsts mežiem”, kas “pieskata” Likteņdārzu un daļu pilsdrupu parka, otra daļa ir pašvaldības pārziņā.

Vai pašvaldībai pieder mežs?

Kokneses novadam pieder 900 ha meža. Kopjam, izstrādājam, pārdodam. Skatāmies pašvaldībai izdevīgāko variantu. Protams, saskaramies ar valstī noritošajām aktualitātēm, mūsu mežos ir bijusi gan biotopu kartēšana, gan atrasts mazais ērglis. Mēģinām saprast un nojaust, kas un kā mežos būtu darāms nākotnē.

Kā ar novada skolām? Tā ir vēl viena reforma.

Novadā ir četras skolas. “Bormaņos” – attīstības centrs, kurā specifiskas prasības, bet tā ir laba darbavieta. Ir skola Iršos ar 35 skolēniem, Bebros – ar 90. Kokneses vidusskolā skolēnu skaits sāk pieaugt – nu būs ap 400. Ir sporta centrs ar dienesta viesnīcu, turpat arī baseins. Zinu, ka baseins Latvijā daudziem “nepatīk”, bet mums tas darbojas uz komerciāliem principiem, un iedzīvotāji ir apmierināti.

09.12.2019
  Dalīties Facebook

Komentāri

Elmīra
Var tikai priecāties, ka Koknese pamazām atdzimst, ne tikai kopš krīzes gadiem, bet kopumā. Doma veidot pilsētu ir lieliska senajai Hanzas pilsētai. Likteņdārza valdei gan daudz jādomā kā mainīt daļēji pamatoto rezignēto skatījumu. Man kā ekologam ir skaidrs, ka koku stādījumi ir par biežu un ļaudis, kas pēc gadiem ieradīsies apciemot savējo - to tur neatradīs.... (tas neattiecas uz ābelēm).

Pievienot komentāru