ES enerģētikas ministri tikās ārkārtas Padomes sanāksmē, lai apspriestu vienotu Eiropas reakciju uz enerģētikas krīzi un pieaugošo iespējamību, ka šoziem varētu tikt ieviests pilnīgs Krievijas gāzes embargo.
Čehijas rūpniecības ministrs Jozefs Sikela, piektdien (9. septembrī), runājot “grūtās diskusijas” noslēgumā, ieskicēja četrus iespējamos pasākumus, kas tiks īstenoti “līdz mēneša beigām”.
Starp tiem ir ierobežojums enerģētikas uzņēmumu gūtajiem pārmērīgajiem ieņēmumiem, plāns mazāk izmantot elektroenerģiju un gāzi, solidaritātes “nodeva” fosilā kurināmā uzņēmumiem un pagaidu likviditātes atbalsts grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem.
“Putins cerēja mūs šķelt. Viņam tas neizdevās un neizdosies,” uzsvēra Jozefs Sikela.
Tomēr starp J. Sikelas un enerģētikas komisāres Kadri Simsones (Kadri Simson) stāstījumu par sanāksmi bija zināma atšķirība. K. Simsone atstāja atklātu iespēju noteikt cenu ierobežojumu tikai Krievijas gāzei, bet Sikela teica, ka cenu ierobežojums tiks noteikts visai importētajai gāzei.
Arī Beļģijas enerģētikas ministrs Tinne van der Stretens tviterī rakstīja, ka Komisijai tika dots “skaidrs signāls”, ka “visa ES importētā gāze” būtu jāierobežo, ne tikai gāze, kas nāk no Krievijas.
Tomēr K. Simsone sacīja, ka “nekas vēl nav izlemts”. Viņa arī atgādināja, ka cenu griesti visam gāzes importam ierobežo ES spēju konkurēt par ārvalstu gāzes importu no avotiem, kas nav Krievijas gāze.
“Vispārējs cenu ierobežojums varētu radīt piegādes drošības problēmas, un sašķidrinātā dabasgāze ir konkurētspējīgs globāls tirgus,” viņa teica. “Šobrīd ir svarīgi aizstāt Krievijas piegādes, kas būs nepieciešamas ziemas mēnešos.”
Viņa arī teica, ka Komisija “pastiprinās” sarunas ar dalībvalstīm, “kuras ir visvairāk atkarīgas no Krievijas gāzes” un kuras, visticamāk, arī iestāsies pret cenu griestiem tikai Krievijas gāzei, baidoties no sekām.
Kamēr ES sarunu dalībnieki turpina novērst domstarpības, lielākā daļa dalībvalstu jau ir ieviesušas atbalsta pasākumus, kuru apjoms saskaņā ar domnīcas Bruegel datiem sasniedz 400 miljardus eiro.
Dalībvalstu līdz šim pieņemtie risinājumi ir ļoti atšķirīgi
“Es šodien grasos uzsvērt, ka mums ir jātaupa enerģija,” ierodoties sanāksmē, sacīja Nīderlandes valsts sekretārs Hanss Vijlbruks (Hans Vijlbroek); šo viedokli atbalstīja arī Vācijas un Īrijas enerģētikas ministri.
Grieķija, kas atbalsta pasākumiem, lai pasargātu uzņēmumus un mājsaimniecības no cenu kāpuma, tērē 3,7% no IKP – vairāk nekā jebkura cita ES valsts -, ir palielinājusi ļoti piesārņojošo brūnogļu dedzināšanu elektroenerģijas ražošanai no 10 līdz 20%. “Vai nu mēs vienojamies par plānu, kā palīdzēt mājsaimniecībām, vai arī pakļaujamies totalitāras valsts gribai,” sacīja Grieķijas enerģētikas ministrs Konstantinos Skrekas.
Līdz mēneša beigām, visticamāk, tiks plānota nākamā sanāksme enerģētikas jomā, sacīja Jozefs Sikela.