Rindu rindās vislabāk dārzniekam Imantam Parfenovičam un viņa kolēģiem labi saprotamā kārtībā Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Aptiekās, stādaudzētavā “Zaļenieki”, padodas dažnedažādi dekoratīvie augi. Sugu un šķirņu kopskaits te pārsniedz divus tūkstošus. “Ja tu nebūtu matemātiķis, tu tādu kokaudzētavu neizveidotu,” reiz Imantam Parfenovičam teicis viņa skolotājs zinātnieks un leģendārais puķu selekcionārs Aldonis Vēriņš. Imanta Parfenoviča veidotā stādaudzētava Zaļenieku pagasta Aptiekās pastāv jau gandrīz trīsdesmit gadu. Šeit izaudzētie stādi tiek tirgoti ne tikai Zaļeniekos, bet arī Rīgā, Jēkabpilī, Daugavpilī un vēl deviņās vietās Latvijā. Dažkārt ļaudis Zaļenieku kokaudzētavā paviesojas svētkos un brīvdienās. Tie ir lauku tūristi, kas iebrauc pa ceļam uz Tērvetes dabas parku vai kādu kultūras pasākumu Abgunstes muižā.

Atrod darbiniekus ar “zaļajiem pirkstiem”

Imants Parfenovičs spriež, ka, nodarbojoties ar koku stādiem, stāvus bagāts nav ticis. Viņa mājas “Aptiekas” palikušas bez eiroremonta un izskatās tāpat kā pirms gadiem četrdesmit, kad tajās atradās padomju saimniecības “Zaļenieki” kantoris. Taču Aptieku saimniekam ir gandarījums par kokaudzētavu, ko viņam ir izdevies izveidot 21 hektāru lielajā platībā ap mājām, kā arī kokaudzētavas darbinieku kolektīvu, kurā lielākoties ir tuvējās apkārtnes lauku sievietes. Tādas, kurām ir darba tikums un “zaļie pirkstiņi”. Proti, viņu stādītais, potētais, laistītais un visādi citādi lolotais labi aug. “Solo es varu uz trompetes nospēlēt. Te ir svarīgi, kā mēs spējam kopā paveikt darbu. Katrā darbā ir jābūt lietpratējiem, katrā ir savu knifi,” uzsver Imants Parfenovičs. Sarunā viņš pasmaidot piebilst, ka patiešām agrā jaunībā ir spēlējis trompeti un tieši pūtēju orķestrī vispirms ir attīstījusies viņa uzņēmēja domāšana.