Mežizstrādes apjomu kritums samazinātu gan ieņēmumus no kokmateriālu pārdošanas, gan arī ienākumus valsts budžetā, gan algas, ko uzņēmumi maksā saviem darbiniekiem.
Kas notiktu, ja ikgadējais mežizstrādes apjoms Somijā tiktu samazināts no pašreizējiem aptuveni 70 miljoniem kubikmetru līdz 55 miljoniem kubikmetru 2035. gadā? No 2026. līdz 2035. gadam ieņēmumi no koksnes pārdošanas samazinātos par 6 miljardiem eiro, valsts ieņēmumi – par 5,5 miljardiem eiro, uzņēmumu izmaksātās algas – par 7,5 miljardiem eiro, liecina mežsaimniecības uzņēmumu pasūtītais pētījums.
Mežizstrādes ierobežošana bieži tiek pasniegta kā veids, kā sasniegt klimata mērķus. Pētījuma galvenais uzdevums bija vērtēt, ko mežizstrādes ierobežošana nozīmētu praksē. Pētījuma rezultāti šomēnes tika prezentēti Somijas Kokrūpniecības nozares asociācijas rīkotajā pasākumā Helsinkos.
Saskaņā ar pētījuma datiem, mežizstrādes samazinājums no 70 līdz 55 miljoniem kubikmetru būtu līdzvērtīgs 10-15 industriāla mēroga kokzāģētavām, aptuveni 800 harvesteru nodrošinātajam koksnes apjomam, kā arī 250 kokvedēju pārvadājumiem gadā.
Pētījumā novērtēts arī scenārijs, kurā mežizstrādes apjomi 2035. gadā palielinātos līdz aptuveni 80 miljoniem kubikmetru, kas nozīmētu kokmateriālu pārdošanas ieņēmumu pieaugumu 6 miljardu eiro apmērā, valsts ieņēmumu pieaugumu 5,5 miljardu eiro apmērā un uzņēmumu izmaksāto algu pieaugumu 7,5 miljardu eiro apmērā laikā no 2026. līdz 2035. gadam.
Pārāk īss laiks
Somijas mērķis ir līdz 2035. gadam kļūt oglekļa neitrālai. Uzstājoties šomēnes notikušajā pasākumā, Somijas Kokrūpniecības nozares asociācijas izpilddirektors Tino Ālto vērtēja, ka šis mērķis nav reāli sasniedzams. Izpilddirektors uzsvēra, ka to varētu panākt, ja mežsaimniecība un kokrūpniecība pakāpeniski pārtrauktu savu darbību, taču tas ļoti negatīvi ietekmētu ekonomiku un nodarbinātību valstī. Šim viedoklim pievienojās arī uzņēmuma Koneyrittäjien viceprezidents Simo Jākola: “Mums ir izvirzīti visai labi mērķi, mēs varam tos ievērot, taču tam nepieciešams nedaudz vairāk laika. Tagad mēs pārāk strauji samazinām tempu.”
Tino Ālto uzskata, ka šobrīd galvenā uzmanība pievēršama tā sauktajiem tehniskajiem piesārņojuma avotiem: “Uzmanība ir jāpievērš apkurei un bioogļu izmantošanai. Konkrēta, tīra un zaļa pāreja ir arī koka izmantošana būvniecībā.”
Meža nozares novērtējums
Uzstājoties pasākumā, Somijas transporta ministre Lulu Ranne sacīja, ka Somijai nepieciešama plaša izaugsme visās nozarēs, ne slēdzot vai izspiežot kādu tradicionālu rūpniecības nozari: “Līdzās tradicionālajām nozarēm ir vajadzīga arī atjaunota sena nozare, proti, meža nozare. Ir svarīgi izprast lielo kopainu. Somija šobrīd nedrīkst rīkoties nepareizi – atteikties no kaut kā, kas mums ir nesis izaugsmi gadu desmitiem, gadu simtiem.”
Lulu Ranne uzskata, ka pašlaik valda pārāk liela pārliecība, ka datu centri, ūdeņraža rūpniecība un zaļā pāreja nodrošinās strauju ekonomikas izaugsmi. Viņa mudina novērtēt esošās nozares, piemēram, mežsaimniecību. Klimata un enerģētikas politiku var īstenot tā, lai esošā mežsaimniecības nozare tiktu atbalstīta: “Somu valdības programma attiecībā uz mežiem ir lieliska. Tajā ir noteikts, ka mežu izmantošana Somijā netiks ierobežota.”
Greenpeace, protams, kritizē
Pētījumu veica Somijas konsultāciju grupa FCG pēc Bioenergia ry, Koneyrittäjät ry, MTK, Metsäalan Kuljetusyrittäjät ry, Meto Metsäalan Yrittäjät ry, Metsähallitus Metsätalous Oy, Sawmill Industry ry un SLC rf pasūtījuma.
Nav brīnums, ka ziņojumu nesen kritizēja arī Greenpeace. Šī organizācija uzskata, ka mežsaimniecības uzņēmējiem būtu jāpārtrauc viest bailes sabiedrībā par to, ka klimata un dabas aizsardzības mērķi būs Somijas meža nozares pastāvēšanas beigas.
Jebkādi mežsaimnieku argumenti, ko nevēlas pieņemt vides organizāciju ekstrēmais sektors, tiek kritizēti un noraidīti. Šī tendence ir redzama arī pie mums Latvijā, kur gadiem ilgi vides organizācijas nodarbojas ar nepamatotas histērijas uzkurināšanu, pastāvīgi un mērķtiecīgi cenšoties noskaņot sabiedrību pret meža nozari, būtiski traucējot valsts attīstībai un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.