Kas patlaban traucē saimniekot? Lielākā problēma ir zināšanu trūkums. “Tā kā koku mūžs ir vidēji tikpat liels kā cilvēkam, labi, ja maza meža īpašniekam savā dzīves laikā izdodas “novākt ražu” no sava meža vairāk nekā vienu reizi, tādēļ pietrūkst praktiskas pieredzes.
Piemēram, īpašnieks gatavs pārdot cirsmu, bet nav uzmērījis koku kubatūru, līdz ar to pats īsti nezina, cik un kādas sortimenta klases kokus pārdod.Nākamā kļūda ir tā, ka cirsmas tiek piedāvātas ierobežotam pircēju lokam. Neveicot visus veiksmīgas pārdošanas priekšdarbus, īpašnieks zaudē līdz pat 30% no cirsmas vērtības. Tā kā cirsmas maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro, ģimenes budžetam secen aiziet lielas summas. Tādēļ, pirms ko darīt savā mežā, iesaku pakonsultēties ar speciālistiem.”
Jānis arī stāsta, ka liela problēma ir stādu, īpaši bērza, deficīts pat divus gadus uz priekšu. Tas ir paradoksāli, jo mazajiem īpašniekiem atšķirībā no lielajiem ir vajadzīgs neliels stādu daudzums, turklāt mazie var būt daudz elastīgāki darbu plānošanā. Taču tieši plānošana ir mazo īpašnieku lielākais klupšanas akmens – ikdienā ar meža apsaimniekošanas jautājumiem viņi nenodarbojas un attopas vien tad, kad pienāk kārtējā stādīšanas sezona, bet lielākajā daļā kokaudzētavu stādi jau rezervēti.