Strādāju mežā visu mūžu (jau 42 gadus). Atmirusī koksne mežā ir bijusi vienmēr un ir vajadzīga, bet pēdējos 25 gadus tā uzkrājas ievērojamos vairumos. Diskusijā izskanēja viedoklis, ka jāizglīto meža īpašnieki un tas attiecas arī uz valsts mežiem. Valsts mežos sanitārais stāvoklis ievērojami uzlabojās 90tajos gados, kad sanitārās cirtes varēja iegūt izsolēs vai vēl iepriekš ar pašvaldības izziņām par kokmateriālu nepieciešamību . Stāvoklis ar atmirušo koksni valsts mežos strauji pasliktinājās laikā, kad visu izstrādi pārņēma VAS. Procedūra līdz vējgāzes vai citu postijumu reālas izstrādes sākumam ir tik gara, ka pa to laiku lietkoks pārvēršas malkā. Redzu, ka interese par dažu kubikmetru izstrādi valsts mežos nav vispār. Attiecībā uz sanitāro izlases ciršu izstrādi valsts mežos saskatu šādus bremzējošos faktorus: 1) nejēdzīgi gara procedūra līdz koksnes izstrādes sākumam, 2)nav kas sagatovo sanitārās cirtes, plānotājiem lieli darba apjomi, 3)būtu jārada iespēja sanitārās cirtes nopirkt uz celma individuāliem izstrādātājiem, 4)izstrādātaju trūkums ar mazgabarīta tehniku saudzīgai sanitāro ciršu izstrādei