Pēdējā laikā īpaši aktualizējies jautājums, kā turpmāk būtu jāattīstās Eiropas Savienības vides politikai. Šobrīd Eiropas Savienība pievēršas ne tikai klimata pārmaiņām, ģeopolitiskā situācija piespiež Eiropu strauji doties drošības un konkurētspējas palielināšanas virzienā. Jautājums, vai ES līdz 2040. gadam izvirzīs mērķi samazināt emisijas par 90%, patiesi kļuvis ļoti svarīgs. Tas ietekmēs arī Latviju.

Šo mērķi bija paredzēts paziņot kopā ar februāra beigās publiskoto stratēģiju “Tīrās rūpniecības nolīgums”. Tomēr tas nenotika. Eiropas Komisija par to paziņoja iepriekšējā vakarā pirms rūpniecības stratēģijas publiskošanas. Marta vidū Komisija informēja, ka mērķa priekšlikums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku un netiks publiskots 2025. gada pirmajā ceturksnī, kā bija plānots.

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu augstākā līmeņa politikas veidotāji ir iebilduši pret Komisijas pagājušajā gadā ieteikto 90% mērķi. Amatpersonas vēlas, lai Eiropas izpildvara to samazinātu vai vispār atceltu. Itālijas enerģētikas ministrs Džilberto Fratīns martā Briselē notikušās Enerģētikas padomes sanāksmes laikā Komisijai paziņoja, ka priekšlikums ar šādu mērķa rādītāju nebūtu jāpublisko. Paziņojumā Komisijai viņš norādīja, ka Eiropai “ir rūpīgi jāapsver ieteiktā izvēle par 90% samazinājuma mērķi 2040. gadam salīdzinājumā ar iespējamam alternatīvām 80% un 85%, kas ir saderīgas ar nulles neto mērķi līdz 2050. gadam”. Ministrs pamatoja savu priekšlikumu, sakot: “piespiest valstis veikt pārāk drastiskus pasākumus ar neskaidru rezultātu būtu ļoti riskanti”.

Priekšlikums tiktu iesniegts kā grozījums Eiropas Savienības klimata tiesību aktos, kuros jau ir noteikts 55 procentu samazinājuma mērķis 2030. gadam, kā arī mērķis līdz 2050. gadam panākt nulles neto emisijas. Pēc tam priekšlikums būtu jāapstiprina ar dalībvalstu valdību vairākuma balsojumu Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā. Šobrīd tikai astoņas no ES 27 valstīm nepārprotami ir atbalstījušas 90% mērķi. Arī EK priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas Eiropas Tautas partijas (EPP) – lielākās Eiropas Parlamenta grupas – viedoklis par šo jautājumu ir atšķirīgs. Vairāki augsta ranga EPP deputāti atklāti kritizē šo ideju.

Jaunais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Dans Jērgensens enerģētikas ministru sanāksmē Briselē, tomēr, norādīja, ka Komisija neatkāpjas no tiesību aktiem par Zaļo darījumu, kas pieņemti fon der Leienas pirmā termiņa laikā. “Eiropas cīņa pret klimata pārmaiņām neapstāsies tikai tāpēc, ka kāda lielvalsts Atlantijas okeāna otrā pusē atkāpjas no Parīzes nolīguma,” uzsvēra D. Jērgensens. Klimata aktīvisti gan kārtējo reizi pauž satraukumu, ka Eiropas Savienības vadība kopumā atkāpjas no cīņas pret klimata pārmaiņām.

Tuvākā laika aktivitātes

“Omnibus” pasākumi: klimata pārmaiņu kampaņas aktīvistiem svarīgākais signāls, ka fon der Leiena gatavojas ievērojami vājināt Eiropas klimata regulējumu, bija tā sauktais omnibusa pasākumu kopums, ko ierosināja līdztekus “Tīras rūpniecības nolīgumam” februāra beigās. Kad to publiskoja, aktīvisti protestēja pie Eiropas Komisijas galvenās mītnes. Priekšlikumi vājinātu četrus jau pieņemtos tiesību aktus klimata jomā: Taksācijas regulu, Oglekļa emisiju robežkontroles mehānismu (CBAM), Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņošanas direktīvu (CSRD) un Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības uzticamības pārbaudes direktīvu (CSDDD). Centriski kreisā S&D grupa, kas ir otrā lielākā Eiropas Parlamentā, ir apsolījusi cīnīties pret centieniem regulējumu atcelt.

“Mēs nepieņemsim atkāpšanos no sociālajiem un vides standartiem, un noteiktajiem politikas mērķiem,” visai “pompozi” uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte no Vācijas Gabriela Bišofa. “Mēs nevaram tos tagad “padarīt tukšus” vienkāršošanas vārdā un priekšroku dot peļņai, ne cilvēkiem un planētai.”

Atjaunojamo energoresursu mērķis: Eiropas Komisija tuvākajos mēnešos plāno nākt klajā ar priekšlikumu noteikt šobrīd vēl neprecizētu atjaunojamo energoresursu mērķi 2040. gadam, kas papildinās jaunu emisiju samazināšanas mērķi 90% apmērā. D. Jērgensens ierosināja, ka šis mērķis varētu būt arī 90 procenti, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Eiropas energoresursu struktūrā. Pagājušajā gadā ES enerģētikas ministri rīkoja pirmo diskusiju par šo plānu; tās galvenais temats bija jautājums par kodolenerģiju, kas izraisīja domstarpības un asus strīdus.

Oglekļa emisiju robežkontroles mehānisma (CBAM) piemērošanas izmaiņas: līdztekus “Tīras rūpniecības vienošanās” stratēģijai Komisija nāca klajā ar ideju atbrīvot mazos un vidējos uzņēmumus no jaunās CBAM oglekļa robežnodevas, kas stāsies spēkā šogad. Priekšlikums ir ļoti pozitīvi vērtējams, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem. Lai gan bija paredzēts, ka nodeva attieksies uz visiem uzņēmumiem, izmaiņas no nodevas atbrīvotu 80% uzņēmumu. Komisija norādīja, ka nodoklis joprojām attiektos uz 97% emisiju. Šis priekšlikums izrādījās mazāk pretrunīgs nekā visaptverošais tiesību aktu kopums. Eiropas Parlamenta centristu vairākuma koalīcija norādīja, ka tā plāno atstāt Komisijas priekšlikumu neskartu. Saskaņā ar dažiem atklātībā nonākušiem plānu projektiem, iespējams, tiks veiktas arī lielākas CBAM izmaiņas.

“Vecais stāsts” – Eiropas enerģētiskās neatkarības plāns: Eiropas Komisijai ir jāiesniedz rīcības plāns (t.s. ceļvedis), lai pilnībā pārtrauktu enerģijas importu no Krievijas, pagaidām gan nav skaidrs, kad to publiskos. Enerģētikas komisāram Danam Jērgensenam pagājušā gada pilnvaru vēstulē tika uzdots šo plānu izstrādāt, to bija paredzēts iesniegt jau 26. martā, taču šis datums atkal ir mainīts.

Izmaiņas gāzes uzglabāšanā: Euractiv ziņo, ka ES dalībvalstis apsver iespēju samazināt 90% gāzes uzglabāšanas mērķi – tas tika noteikts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – līdz 85%. Valstis izstrādā grozījumus Komisijas priekšlikumam par šīs shēmas pagarināšanu uz diviem gadiem. Tās arī pieprasa, lai vairs nebūtu noteikts termiņš – katra gada 1. novembris. Dažas dalībvalstis, tostarp Vācija, Francija un Nīderlande, ir norūpējušās, jo noteikumi paaugstina cenas; tirgus dalībnieki ļoti labi zina, ka Eiropas pircējiem ir pienākums iegādāties lielus gāzes apjomus līdz noteiktajam termiņam.

Ūdens noturības stratēģija: Komisijas jaunajā darba programmā 2025. gada otrajā ceturksnī ir paredzēts nākt klajā arī ar ūdens noturības stratēģiju. Tajā “tiks izmantota pieeja “no avota līdz jūrai” un ņemtas vērā ļoti atšķirīgās problēmas dažādos Eiropas reģionos un nozarēs, lai nodrošinātu, ka ūdens avoti tiek pienācīgi pārvaldīti, tiek risināti ūdens trūkuma un piesārņojuma jautājumi un tiek palielināta mūsu ūdenssaimniecības konkurētspēja”, teikts Komisijas paziņojumā.

Īss iepriekšējā mēneša pārskats

Februāra lielākais jaunums ES enerģētikas politikā bija ilgi gaidītā vienošanās par tīru rūpniecību. Komisija to pasludina par Eiropas Zaļā darījuma “nākamo soli”, taču klimata aktīvisti kārtējo reizi uztraucas, ka tas varētu kļūt par “surogātu”, kas iecerēts kā dāvana Eiropas rūpniecībai un aktivitāšu samazināšana klimata jomā, ņemot vērā aktīvas klimata politikas sabrukumu ASV prezidenta Trampa administrācijas laikā. Rūpniecības nozaru asociācijas, protams, šo vienošanos novērtēja atzinīgi. Dažas nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem, lielāko daļu nepatikas veltīja iepriekš izklāstītajam visaptverošajam tiesību aktu kopumam. Jāpiezīmē, ka aktīvisti, tomēr, piesardzīgi atzinīgi novērtēja “Tīras rūpniecības vienošanos” kā iespēju piešķirt Eiropas centieniem klimata jomā jaunu aktivitāšu pieaugumu.

Pirms mēneša Komisija publicēja Rūpniecības rīcības plānu Eiropas autobūves nozarei. Tajā ir izklāstīti pasākumi, lai stiprinātu nozares konkurētspēju un paātrinātu elektrisko transportlīdzekļu ieviešanu. Tas ir turpinājums “stratēģiskajam dialogam”, kas februārī notika starp ES likumdevējiem un autoražotājiem. Plāns pagarina termiņu, kurā autoražotājiem ir jāsasniedz jaunie CO₂ emisiju mērķi attiecībā uz automobiļu parkiem, no viena līdz trim gadiem.

Pasākums energoapgādes drošībai

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) 24. un 25. aprīlī Londonā rīko augstākā līmeņa sanāksmi par energoapgādes drošības nākotni, kurā paredzēts apspriest, kā ģeopolitiskās spriedzes palielināšanās ietekmēs enerģētikas nozari.
https://www.cleanenergywire.org/factsheets/qa-eu-propose-2040-emissions-reduction-target
https://climate.ec.europa.eu/eu-action/climate-strategies-targets/2040-climate-target_en
https://www.cleanenergywire.org/news/german-industry-hails-eu-competitiveness-plan-ngos-warn-red-tape-cuts-threaten-climate-action
https://strategicenergy.eu/minister-pichetto-fratin-and-teresa-ribera-discuss-the-future-of-renewable-energy-and-bioenergy/
https://www.endseurope.com/article/1911226/2040-climate-target-expected-delayed-commission-admits
https://video.consilium.europa.eu/event/en/27861
https://commission.europa.eu/news/commission-proposes-cut-red-tape-and-simplify-business-environment-2025-02-26_en
https://carbon-pulse.com/352838/
https://www.politico.eu/article/nuclear-power-new-eu-energy-chief-dan-jorgensen-2040-green-goal/
https://montelnews.com/news/2ff8a6bb-3006-4f3e-b761-f24daf722fbf/aluminium-lobby-welcomes-leaked-ec-plan-for-cbam-inclusion
https://commission.europa.eu/document/download/1c203799-0137-482e-bd18-4f6813535986_en
https://www.reuters.com/business/autos-transportation/eu-propose-giving-automakers-three-years-meet-co2-emission-targets-2025-03-03/
https://www.iea.org/news/international-summit-on-future-of-energy-security-to-take-place-24-25-april-2025-in-london