Finanšu disciplīnas un taupības politika nav savienojama ar klimata mērķiem

Egils Līcītis, la.lv | 09.01.2023

Skaidrs, ka globālai sasilšanai būs negatīvas sekas. Ja ceļas ūdens līmenis okeānā, tas draud noskalot zemākās sauszemes vietas, bet tas nenotiek vienā dienā. Var mēģināt celt dambjus, pārvākt apdzīvotās vietas tālāk no piekrastes. Negatīvo ietekmi nevar precīzi prognozēt, jo nav zināms, kā cilvēce atbildēs, piemērosies notiekošajam.

Daļa pētnieku bija ieskatos, ka karadarbību Sīrijā izraisīja ilgstošs sausums, kas vienā valsts daļā radīja problēmas lauksaimniecībai un netika apmierinātas iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas. Taču detalizētāki pētījumi parādīja papildu faktus. Taisnība, bija sausums, bet valdība iepriekš nerūpējās par šiem reģioniem, ierēdņi zaga, tur notika iekšējie etniskie konflikti. Ja tā nebūtu, Sīrija pietiekami normāli akumulētu klimata problēmu.

Līdz ar to visu nevar norakstīt tikai uz klimatu, bet kādu mazu daļiņu var – un kurš pateiks, cik lielu? Tāpēc es būtu piesardzīgs katastrofas piesaukšanā, baidīšanā ar krīzi. Uz jautāto atbildēšu – atmosfēras sasilšanai būs negatīvas sekas, bet grūti paredzams, kas notiks ar ekonomiku, ar sabiedrību kopumā.

Imants Ziedonis 1968. gadā “Kurzemītē”, izšķir­stījis tālaika avīzes, raksta par futurologu konferenci, kurā pazīstamais jūras dzelmju pētnieks Žaks Pikārs paudis satraukumu par gaisa un ūdens piesārņošanu, dzīvās dabas iznīcināšanu. I. Ziedonis pie indēšanas vaino lielpilsētu transporta plūsmu. Tā pēc 50 gadiem ir palielinājusies, taču degviela, automobiļi kļuvuši ekoloģiskāki, Rietumeiropā upes tīrākas. Daudz kas paveikts, lai uzlabotu apkārtējo vidi.

Eiropa tiešām daudz darījusi ūdens piesārņojuma novēršanā, ko nevar teikt par Āzijas valstīm. Tagad mēģina ierobežot plastmasas lietošanu. Atceramies problēmu ar ozona caurumu. Starptautiski vienojoties, to izdevās samērā sekmīgi atrisināt, nomainot kaitīgo freonu, kas veicināja atmosfēras ozona slāņa noārdīšanos, ar mazāk kaitīgām vielām.

Tas ir mierinošs fakts, ka vides problēmas var risināt, ieskaitot aktuālo, kā nomainīt enerģētisko sistēmu ar bezizmešu sistēmu. Problēma ir, ka tā ir daudzreiz dārgāka un apjomīgāka programma par iepriekš paveiktajām lietām.

Finanšu disciplīnas un taupības politika nav savienojama ar klimata mērķiem

Pievienot komentāru