Neskatoties uz Latvijas Nacionālās kūdras biedrības, kas aizstāv ne tikai vietējo zemes un resursu īpašnieku un kūdras ieguvēju, bet visas Latvijas sabiedrības intereses ilgtspējīgai kūdras ieguvei ilgtermiņā, protestiem, Ministru kabinets 14. jūlija sēdē apstiprināja rīkojuma projektu par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, ar kuru paredz enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu Latvijā no 2030. gada apmaiņā pret €184 miljoniem eiro no ES, neveicinot valsts enerģētisko drošību un neatkarību. Turklāt dramatiski, ka saņemto finansējumu plānots izlietot nesaistīti ar enerģētiskās kūdras sektora taisnīgu pārkārtošanu – vietējie uzņēmēji – purvu īpašnieki, nesaņems pat kompensāciju par liegumu pēc 2030. gada iegūt enerģētisko kūdru savā privātīpašumā. Latvijas Nacionālā kūdras biedrība uzskata, ka plāns ir kardināli jāpārstrādā.
Enerģētiskā kūdra ir vietējais, lielos apjomos pieejams un vēsturiski Latvijā plaši izmantots energoresurss, kura izmantošana tika pārtraukta ministra A. Kalvīša vadībā, kad 2001. gadā, rekonstruējot TEC-1, kūdras izmantošanu sāka aizvietot ar lēto importēto Krievijas gāzi, tādējādi palielinot atkarību no kaimiņvalsts. Kaut arī šobrīd enerģētikā izmantotais kūdras īpatsvars nav liels, tas var tikt ievērojami kāpināts, lai būtiski veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību – līdz pat 700 000 t enerģētiskās kūdras gadā.
Kā uzsver Latvijas Nacionālās kūdras biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ameriks: “No 24. februāra mēs dzīvojam pavisam jaunā realitātē. Sevišķi lielu nozīmīgumu šodien iegūst Latvijas enerģētiskā drošība – neatkarīgi no kara gaitas, Krievija būs mūsu kaimiņos vienmēr. Šajā ģeopolitiskajā situācijā jādomā, kā ar vietējiem resursiem aizstāt Krievijas dabasgāzi enerģētikā ne tikai līdz 2030. gadam, bet arī pēc tam. Īstermiņā būtu ejams Somijas ceļš, kas savlaicīgi veido enerģētiskās kūdras rezerves vairākiem gadiem. Ilgtermiņā – nepieciešams stratēģisks plāns Latvijas vietējās bagātības – kūdras resursa – ilgtermiņa izmantošanai tautsaimniecībā arī pēc 2030. gada – attīstot ne tikai dārzkopības, bet arī enerģētiskās kūdras sektoru.”
Latvijas Nacionālā kūdras biedrība uzskata, ka Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns ir kardināli jāpārstrādā, lai tas atbilstu valsts un sabiedrības interesēm. Finansējums būtu izmantojams, lai modernizētu katlumājas, lai tās kurinot, t.sk., ar enerģētisko kūdru, tiktu samazinātas CO2 emisijas. Otrs svarīgs virziens ir kūdras nozares – gan dārzkopības, gan enerģētiskās kūdras sektoru – modernizēšana un attīstīšana ilgtermiņā. Sevišķi svarīgi nozari attīstīt Latgalē, pierobežas reģionā ar agresorvalsti Krieviju, kur ir vislielākie kūdras resursi. Šie aspekti nav ietverti pašreizējā, MK apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā – finansējums netiek paredzēts kūdras nozares attīstībai.
Zīmīgi, ka no plāna €184 milj. nav paredzēts finansējums kompensāciju vai kompensējošu pasākumu īstenošanai privātīpašumos, kuros vairs nedrīkstēs iegūt enerģētisko kūdru, tādējādi nelikumīgi ierobežojot īpašumtiesības.
“Šis ir precedents! Un ne labā šī vārda izpratnē. Ministru kabinets visdziļākajā enerģētiskajā krīzē kopš valsts neatkarības atjaunošanas pieņem aizliegumu izmantot vietējo, plaši pieejamo energoresursu – enerģētisko kūdru. Uzņēmēji, kuri varēja tirgus ekonomikas apstākļos nodrošināt valsti ar papildus energoresursiem līdz pat 2 miljonu MWh gadā, tāpat kā liela daļa valsts iedzīvotāju atstāta bezpalīdzīgā situācijā – bez skaidrības par nākotni un atņemtu īpašumu, jo nav paredzēti nedz kompensējoši mehānismi par enerģētiskās kūdras ieguves aizliegumu privātīpašumā, nedz pasākumi, kur šo enerģētisko kūdru likt. Neviens neinvestēs miljonus eiro, lai labas gribas vadīti varētu iegūt kūdru enerģētikai tuvākajiem pāris gadiem. Ieguvēji turpinās iegūt, bet šie apjomi būs nelieli,” uzsvēra Latvijas Nacionālās kūdras biedrības un Stādu un kūdras inovāciju fonda pārstāve Ilze Ozola.
Šobrīd Latvijā aktīvajās ieguves vietās pamatā iegūst kūdru dārzkopībai. Tā kā enerģētikā izmantojamā kūdra atrodas ieguves purvu zemākajos slāņos un skābuma dēļ nav izmantojama kvalitatīva dārzkopības substrāta ražošanā, liela daļa no uzņēmējiem plānoja to iegūt tieši kā energoresursu – īpaši vērtējot ES līdz šim pieņemtos normatīvus, kuri nosaka izņēmuma situācijas pārtraukšanu ar 2030. gadu attiecībā uz biomasu un tādejādi kūdra kā kurināmais no 2030. gada būtu izmantojama un spētu konkurēt ar cenām, pat pieņemot to, ka būtu nepieciešams iegādāties CO2 kvotas.
“Ministru kabineta lēmums bez kompensējošiem mehānismiem nodara būtisku finansiālu kaitējumu privātajiem purvu īpašniekiem. Bet vēl vairāk sabiedrībai, kurai nākamajās apkures sezonās nāksies maksāt nesamērīgi augstas maksas par siltumenerģiju. Pēc visa spriežot kūdras nozarei Eiropa plāno to pašu ceļu, ko cukurfabrikām un zvejas industrijai, tomēr šajā gadījumā pat nemaksājot kompensācijas,“ saka Ilze Ozola.
Ne Eiropas Komisijas regula, ar kuru izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), ne Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns neuzliek par pienākumu valstij slēgt enerģētiskās kūdras sektoru, bet VARAM vienreizēja finansējuma apguves nolūkos plāno to darīt.
Latvijas Nacionālā kūdras biedrība aizstāv nacionālo zemes un resursu īpašnieku un kūdras ieguvēju, kā arī visas Latvijas sabiedrības intereses ilgtspējīgai kūdras ieguvei ilgtermiņā. Biedrības mērķi ir veicināt kūdras kā lēni atjaunīga dabas resursa iekļaušanos Zaļajā kursā, kas ietver gan enerģētiskās kūdras, gan dārzkopības kūdras sektoru modernizāciju un emisiju samazināšanu, kūdras vietējā patēriņa veicināšanu, inovatīvu kūdras produktu ar pievienoto vērtību attīstību.