Enerģētiskā krīze liek Vācijai strauji pārkārtot enerģētikas politikas plānus un padarīs neiespējamu ātrāku atteikšanos no akmeņogļu izmantošanas līdz 2030. gadam, paziņojis Lejassaksijas federālās zemes premjerministrs Stefans Veils. Intervijā laikrakstam WirtschaftsWoche nedēļu pirms ziemeļu piekrastes federālās zemes balsojuma par jaunu valdību pašreizējais sociāldemokrātu (SPD) vadītājs sacīja, ka no klimata viedokļa “man ir sirdsapziņas pārmetumi”, bet piebilda, ka patlaban ir nepieciešams vairāk enerģijas ražošanas no oglēm, lai nodrošinātu energoapgādes drošību. “Ogļu izmantošanas pārtraukšana līdz 2030. gadam diemžēl nebūs sasniedzama,” viņš apgalvoja. Vācijas oficiālais mērķis ir pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu vēlākais līdz 2038. gadam, taču valsts koalīcijas valdība vēlas šo termiņu pārcelt “ideālā variantā” uz 2030. gadu.

Augstās enerģijas cenas un Vācijas energosistēmas nākotne būs dominējošie jautājumi 9. oktobra vēlēšanās, sacīja Veils, piebilstot, ka “es nekad neesmu redzējis iedzīvotājus tik nomāktus”. Strauji augošās enerģijas cenas ietekmē gandrīz visus valsts iedzīvotājus, un “neviens nevar ar visu nopietnību pateikt, kad karš beigsies vai kad cenas atkal sāks kristies”, viņš turpināja. S. Veils, kura pavalstī atrodas Vācijas lielākā autoražotāja Volkswagen mājvieta, brīdināja, ka uzņēmumiem, kas valstī taupa enerģiju, ir arī negatīva informācija. “Deindustrializācija notiek klusumā. Īpaši tad, ja kompānijas, kuru mātesuzņēmumi atrodas ārzemēs, samazina ražošanas apjomus šeit un aktivizē tos citur,” viņš brīdināja.

Lejassaksija ir valsts lielākais vēja enerģijas ražotājs, un tai pieder arī vienas no Vācijas lielākajām iekšzemes fosilā kurināmā rezervēm, galvenokārt dabasgāze gan jūras, gan sauszemes atradnēs, kas pēdējās desmitgadēs lielākoties nav tikušas izmantotas augsto ieguves izmaksu un vietējo pretestības pret ieguves projektiem dēļ. Ziemeļu piekrastes federālajai zemei ir arī būtiska nozīme Vācijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa infrastruktūras izveidē. S. Veils sacīja, ka pretestība pret enerģētikas infrastruktūras projektiem, šķiet, mazinās, ņemot vērā enerģētikas krīzi. “Termināļi un cauruļvadi ne visiem ir populāri, bet visi ir sapratuši, kāpēc tie ir vajadzīgi,” viņš apgalvoja, piebilstot, ka viņa valdība nesen ļāva veikt gāzes ieguvi Lejassaksijas Ziemeļjūras piekrastē. Tomēr pretrunīgi vērtētā gāzes ieguve sauszemē fracking tuvākajā nākotnē joprojām būs anatēma (Kristietībā Baznīcas lāsts ar izslēgšanu no draudzes un kristiešu kopienas kā tādas. Ieviesta pēc Halkedonas koncila mūsu ēras 451. gadā.) federālajā zemē, sacīja SPD federālās zemes premjerministrs. Tā vietā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa licencēšanas paātrināšana parādīja, ka birokrātiju vajadzības gadījumā var ierobežot, un tam vajadzētu kalpot kā paraugam ātrākai atjaunojamās enerģijas paplašināšanai, sacīja viņš.

Pašlaik SPD ar 32% aptaujās ieņem vadošo pozīciju, apsteidzot konservatīvos kristīgos demokrātus (CDU), kuru galvenais kandidāts Bernds Althusmans (Bernd Althusmann) ir ieguvis 28%. Abas partijas kopš iepriekšējām vēlēšanām ir koalīcijā, taču SPD cer, ka pēc gaidāmā balsojuma varēs nomainīt CDU pret Zaļo partiju kā koalīcijas partneri.