Terors pret medniekiem un medību sabotāža – likuma izpratnē sodāma rīcība

Kate Šterna, žurnāls "Medības" | 12.03.2021

Aizvien biežāk masu mediji atļaujas publicēt tendenciozus rakstus par medniekiem un medībām, kurinot naidu starp sociālajām grupām un uz šī emociju viļņa pelnot naudu no reklāmas. Jo vairāk klikšķu, jo vairāk skatījumu. Komentāri gandrīz nemaz netiek cenzēti, pieļaujot aicinājumus nogalināt vai citādi drastiski un nežēlīgi izrēķināties ar medniekiem, viņu ģimenes locekļiem un pat mājdzīvniekiem. Diemžēl, šādu uzskatu kultivēšanas rezultātā, atsevišķi cilvēki no komentāriem pāriet pie reāliem darbiem.

“Tevi pašu vajag nošaut, kā tu šauj tos dzīvnieciņus!”

Uzbrukumi personām dzīvē un interneta vidē, aicinājumi nošaut, sagriezt gabalos, sadedzināt kopā ar ģimeni un bērniem, mantas iznicināšana, iejaukšanās darba un privātajās lietās, medību infrastruktūras bojāšana un medību sabotēšana. Kā esam nonākuši līdz tādam absurdam un ko mednieki var darīt lietas labā?

Kāds Zemgales mednieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt neatpazīts, pastāstīja par notikumiem, kas risinājās dienu pirms meža infrastruktūras – medību torņa iznīcināšanas. “Es devos vakara medībās, ar cerību sagaidīt mežacūkas iznākam zemnieka laukā. Saimnieks lūdza palīdzēt nosargāt ražu, ko pamatīgs rukšu bars var norullēt ļoti ātri, un tie ir lieli zaudējumi. Atbraucu agrā pievakarē, iekārtojos. Klusībā prātoju par darba lietām un baudīju rāmo vakaru, kad pēkšņi ieraudzīju pa grantēto ceļu tuvojamies mašīnu. No tās izkāpa kāds kungs un raitā solī tuvojās manam medību tornim. Kad vaicāju, ko viņš vēlas, atbilde bija, ka gribot paskatīties uz cilvēku, kurš var nošaut neaizsargātu dzīvnieciņu. Nedaudz paaugstinātos toņos aprunājāmies. Paskaidroju, ko un kāpēc šeit daru, ka viss notiek likuma ietvaros un man ir tiesības te medīt, bet viņam gan te nevajadzētu atrasties. Tā vakara diskusija beidzās. Un manas medības būtībā arī. Neko nenomedījis, devos mājās. Taču, kad nākamajā dienā atbraucu uz platībām, tornis bija apgāzts un salauzts. Nekas cits neatlika, kā vest atliekas projām,” tā par savu tikšanos ar medību pretinieku stāstīja Zemgales mednieks.

Cits mednieks no Vidzemes stāsta, ka viņam radušās problēmas ar kāda zemes īpašuma nomniekiem. “Zeme pieder īpašniekam, ar kuru mums ir noslēgts līgums par medību tiesību nodošanu, taču šo platību viņš iznomā kādam zemniekam. Viņa ģimenei ir atšķirīga pārliecība par pārtikas produktu lietošanu vai nelietošanu, nekā vairumam cilvēku. Šī saime ir paradusi sabotēt medības, braukājot apkārt pa laukiem un grants ceļiem savā apvidus mašīnā, rūcinot motoru un maksimāli skaļi ieslēdzot mūzikas atskaņotāju. Par laimi, viss beidzās, līdz tika izteikts pragmatisks piedāvājums no zemes īpašnieka puses,” sacīja mednieks un paskaidroja, ka medību kluba vadītājs un minēto platību īpašnieks kopā ieradās pie nomnieka ar piedāvājumu izbeigt medības minētajās platībās ar vienu nosacījumu. Visus zaudējumus, ko nodarīs medījamo sugu savvaļas dzīvnieki, nomnieks kompensēs pilnā apmērā no savas kabatas. “Tad viņš pats piekrita medību torni nolikt labākā vietā,” smejas mednieks.

Diezgan bieži mednieki saskaras ar cilvēku agresiju dzinējmedību laikā. Kāda Latgales mednieku kluba biedre, medniece, pastāstīja, ka, stāvot uz mednieku līnijas, viņai piebraucis BMW apvidus auto, no kura izkāpa divi vīrieši un agresīvi pieprasījuši aizvākties no ceļa, jo viņiem ir jānofotografē ceļa stabiņš. “No manis pa labi un pa kreisi bija mednieki, taču katrs 100-150 metru attālumā. Es īsti nezināju, kā uzvesties, un centos runāt ļoti mierīgi. Situācija bija ļoti neviennozīmīga. Man plecā bija pielādēts ierocis, bet te divi nepazīstami vīrieši!” atceras medniece.

Citai medniecei dzinējmedību laikā pa lauku klāt pieskrējusi agresīvi noskaņota kundzīte, kas kliegusi, ka nedrīkstot šaut dzīvnieciņus, un taujājusi paskaidrot, kā sieviete var nogalināt un kāpēc viņa to dara? Ja par analoģiju tiktu ņemta situācija uz ceļa, šāda iejaukšanās dzinējmedību norisē rada avārijas situācijas, apdraudot visus iesaistītās personas.

Medību noteikumu 91.7.punkts nosaka, ka ir aizliegts bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi.

Arī interneta vidē publicētie antimednieciskie raksti un videoatziņas ietekmē atsevišķu indivīdu domāšanu un nereti izvēršas par psiholoģisko teroru, īpaši, ja medniekam, kurš ir kļuvis par upuri, ir profils sociālajās vietnēs. Mednieku nīdēji sūta draudu vēstules, izsaka smagus apvainojumus un sola izrēķināties ar pašu mednieku, viņa ģimeni, suņiem un iznīcināt mantu, jo: “Mēs zinām, kur tu dzīvo!” Nekādi argumenti vai paskaidrojumi, pat zinātniskie pierādījumi nelīdz un pārliecināt ekstrēmi noskaņotos medību pretiniekus, ka medības ir tikpat dabiska cilvēku dzīves un saimniecības sastāvdaļa, kā lauksaimniecība, neizdodas.

Iemesls – personības traucējumi

Savulaik izcilu iepriekš aprakstītā fenomena skaidrojumu sniedza narkologs un psihiatrs, “Veselības centra 4″ arodkomisijas loceklis un mednieks ar stāžu Aivars Skaida publikācijā “Ar varu jaunieti par mednieku nepadarīsi. Viņam to jāgrib pašam! (1)″ Viņš skaidro, ka atsevišķi dzīvnieku tiesību aizstāvji, vegāni, veģetārieši un tamlīdzīgu novirzienu ekstrēmistiski noskaņotie piekritēji, tāpat kā pusaudži pārejas vecumā, alkst uzmanības. Viņiem esot jāparāda, ka viņi par kaut ko cīnās. Pārsvarā viņu mērķis ir pievērst sev uzmanību: “Svarīgi, lai par viņiem runā un visbrīnišķīgāk ir, ja viņiem kāds stājas pretī. Tad var cīnīties par taisnību un laime ir sasniegta,” piebilst A.Skaida.

Ja šādi personības traucējumi nepāriet divu gadu laikā, iestājas cits stāvoklis – uzvedības traucējumi. Un tad mēs redzam tās jaunietes, kuras pusplikas krīt zemē dažādās akcijās. Cilvēkus, kuri savus sēkliniekus pienaglo pie akmens pilsētas centrālajā laukumā un dedzina banku durvis. Tas ir normāli, tā arī var, ” atzīst Aivars Skaida, piebilstot, ka tautā to gan sauc par sliktu raksturu. “Viņiem nekas neinteresē, nav nekādas izglītības konkrētā jomā, viņi nezina ne vēsturi, ne bioloģiju, ne faktus. Argumenti viņus neinteresē. Galvenais ir cīnīties. Kā spilgtu piemēru var minēt tos, kuri viesībās skaļi paziņo, ka gaļu neēdīs, ka ēst vispār ir liela cūcība, ka tauki ir slikti, ka majonēze ir slikta, un tie, kas ēd gaļu, ēd līķus un tamlīdzīgi. Šāda uzvedība ir kontrproduktīva. Un vienmēr šādu personu viedoklis tiek pozicionēts kā visas sabiedrības viedoklis. Tieši tāpat tiek runāts par medībām un opozicionāru viedoklis tiek pasniegts kā visas sabiedrības uzskats, lai gan tas nebūt tā nav. Ne viņi ir runājuši ar kādu speciālistu, ne ar viņiem kāds to ir apspriedis, viņi pat nezina patieso sabiedrības viedokli,” savulaik skaidroja psihiatrs.

Ko mednieki var un drīkst darīt, lai aizstāvētu sevi, savu un medību kluba mantu?

Galvenais, kas jāzina un jāpieņem, ir tas, ka mednieki var un drīkst sevi aizstāvēt, jo nevienas minoritātes, diētas, reliģijas vai tautības pārstāvjiem nav tiesību pārkāpt likumu un nerēķināties ar sabiedrības normām.

“Ja runa ir par medību infrastruktūras bojāšanu, mēs varam runāt par divpakāpju atbildību. Pirmkārt, par mantas bojāšanu ir paredzēta atbildība krimināllikumā. Otrkārt, pret mednieku mantas bojātājiem var vērsties arī civiltiesiskā kārtībā vai krimināllikuma ietvaros. Piemēram, Vācijā ir bijuši gadījumi, kad tiek iezāģētas medību torņa kājas. Kāpjot tornī, mednieks var nokrist un gūt traumu vai, nedod Dievs, iet bojā. Vainīgajam arī nāksies atlīdzināt zaudējumus, vai, iespējams, pat stāties tiesas priekšā par nodarījumu pret personas veselību, kas ir mazliet savādāka atbildība no krimināllikuma viedokļa,” skaidro jurists Artūrs Surmovičs.

Lai sekmīgi atrisinātu situāciju un vainīgie tiktu saukti pie atbildības, medniekiem ir jāspēj pierādīt, ka manta, kas tikusi bojāta, piederēja kādai personai vai organizācijai. Runājot par komentāriem interneta vidē, draudu vēstulēm vai naida runu attiecībā pret konkrētu cilvēku vai kādu mednieku organizāciju, arī ir jāievāc pierādījumi: ekrānšāviņi, dokumentu kopijas un citi pierādījumi, kas ir iesniedzami policijā kopā ar iesniegumu. Tomēr, kā skaidro jurists, ikvienā situācijā ir savas nianses, tādēļ…
1.https://www.la.lv/psihiatrs-ar-varu-jaunieti-par-mednieku-nepadarisi-vinam-to-jagrib-pasam
Raksts pirmoreiz publicēts  žurnāla "Medības" 2020. gada augusta numurā un 2020. gada 18. augustā
https://www.medibam.lv/tevi-pasu-vajag-nosaut-ka-tu-sauj-tos-dzivniecinus?fbclid=IwAR2o8QVXrEHjzsNed9E-XND13OPbOoxXwpsRRB-g69PM-kStWDBlrrvhgQM
Pārpublikācija zemeunvalsts.lv notiek ar galvenās redaktores Lindas Dombrovskas laipnu atļauju. Izmantotas zemeunvalsts.lv fotogrāfijas

Terors pret medniekiem un medību sabotāža – likuma izpratnē sodāma rīcība

Komentāri

Arturs
Mums līdzīgi! pirms 2 gadiem iegādājāmies aizlaistu īpašumu Dobeles pusē (ĪLES pagasts). Pagalms tiek iekārtots ,bardaks aizvākts un utt. Pašvaldībai pat bija vienalga,un izbūvēja apšaubāmas kvalitātes ceļu pāri Tēšaiņu senkapiem. Un visu to procesu bīdīja vietējā elite (mednieki,utt). Tad nu nesen atbraucām uz īpašumu un tur pārsteigums. Nepilnus 20 m no zemes robežu kupicas uzbūvēts medību tornis. Mums turpat blakus atjaunots dīķis,plānojas būvēt pirtiņu...Brālim mazs bērns. Cik tas vispār ir normāli? Apnikuši tie biezie ar džipiem un šautenēm,kas naktī drīz neļaus gulēt.
Helēna
Lūdzu nerakstiet vienpusīgi tendenciozas muļķības! Man personīgi mednieki ir sagrāvuši veselību, jo, redz, šaut var pat dzīvojamo māju tuvumā un arī dzinēji aurot.. Pirmo reiz ar ko tādu saskaroties no šoka ir radušās neatgriezeniskas veselības problēmas, bet nevienam tas neinteresē un nav likumiska kompensācijas mehānisma. Jādzīvo tālāk arī ar regulārām bailēm, kurā dienā atkal tas murgs atkārtosies. Plus vēl ikdienā acu priekšā rēgojas medību tornis. Un kad piebaro dzīvniekus, tad tur vairojas arī lapsas un žurkas, kuras sāk klīst pa tuvākajām lauku sētām, bet likumiski vienmēr būs taisnība medniekiem, jo šie cilvēki pārsvarā pēc savas būtības jau ir brutāli un ciniski un nemaz nevēlas mierīgā ceļā risināt radušās problēmas. Un ir ļoti neētiski šādi apvainot tos, kuri pārtikā nelieto gaļu, ja klibo izpratne par vispārcilvēciskām normām. Bises šāviņu troksnis ir tāds pats kā būtu kara apstākļos, un nezinu, vai kāds vēlas ilglaicīgi atrasties kaujas laukā, un kam ir tiesības atļaut medības apdzīvotu ciemu tuvumā?! Nu, skaidrs, ka medību noteikumi tiek lobēti un atbilst tikai pašu mednieku interesēm, bet Saeimā vairums paši droši, ka ir mednieki un tad jau tiek atļauts ņirgāties par cilvēku parasto, drīz jau pār pagalmu varēs skriet ar bisi rokā pakaļ nemākulīgi ievainotam dzīvniekam un tas esot normāli, kur vēl tālāk???!

Pievienot komentāru