Pēc politiski vētrainā 2024. gada arī tropiskie lietus meži būs vairāk pakļauti mainīgajām ģeopolitiskajām prioritātēm. Lēmumi, kas pieņemti varas centros, piemēram, ASV un Brazīlijā, visticamāk, izplatīsies tālu aiz šo valstu robežām, ietekmējot mežu saglabāšanas centienus un to būtisko nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā.
Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā ir potenciāli nopietna problēma, pat izaicinājums, t.s. globālajai vides pārvaldībai. Viņa administrācijas nostāja klimata jautājumos iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā ietvēra izstāšanos no Parīzes nolīguma, ievērojamu atbalsta samazinājumu starptautiskajai dabas aizsardzībai un valsts ieguves rūpniecības regulējuma pārmaiņas. Otrajā D. Trampa pilnvaru termiņā ASV, visticamāk, vēl vairāk atkāpsies no daudzpusējiem klimata nolīgumiem un bioloģiskās daudzveidības iniciatīvām.
Šādas rīcības sekas ir plašākas un nopietnākas, nekā finansējuma samazināšana. Vēsturiski ASV ir izmantojušas ievērojamu diplomātisko ietekmi, lai veicinātu vides aizsardzību, izmantojot tirdzniecības līgumus un ārvalstu palīdzību. Potenciālas izmaiņas pārvaldībā var iedrošināt citas valstis “mīkstināt” uzņemtās saistības, jo īpaši reģionos, kur bieži saduras vides un ekonomiskās intereses. Ja Vašingtona neizdarīs spiedienu, starptautiskā cīņa par resursu ieguvi var pastiprināties, apdraudot trauslās ekosistēmas.
Uzņēmumu līmenī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas politiskie signāli varētu vājināt privātā sektora saistības attiecībā uz piegādes ķēdēm, kurās netiek veikta atmežošana. Global Canopy veiktais Deforestation Action Tracker pētījums uzsver, ka tikai 10% institucionālo investoru, kas ir uzņēmušies saistības klimata jomā, ir izstrādājuši stingru politiku atmežošanas novēršanai. Valdības atbalsta samazināšanās vides iniciatīvām varētu novest pie tā, ka daži uzņēmumi samazinās prioritātes attiecībā uz ilgtspējības mērķiem, vēl vairāk vājinot centienus cīnīties pret atmežošanu.
Brazīlijas prezidents Lula da Silva saskaras ar virkni problēmu Latīņamerikā. Lai gan viņa administrācija ir panākusi ievērojamu atmežošanas samazinājumu, atjaunojot vides aizsardzības programmas, opozīcija šai rīcībai štatu un kongresa līmenī joprojām ir milzīga. Daudzi Amazones baseina vietējie un reģionālie vadītāji, kas ievēlēti, atbalstot vides aizsardzības prasību ierobežošanu, ir gatavi traucēt da Silvas programmas īstenošanai. Šīs domstarpības varētu kavēt progresu iniciatīvās, kuru mērķis ir ierobežot nelikumīgu mežizstrādi un kalnrūpniecību, iejaukšanos pamatiedzīvotāju teritorijās un lauksaimniecības paplašināšanos tropisko mežu teritorijās.
Brazīlijas iekšējās problēmas pastiprina starptautiskais ekonomiskais spiediens. Iespējamās pārmaiņas ASV tirdzniecības politikā, tostarp tarifu ieviešana vai izmaiņas preču piegādē, var novirzīt lauksaimniecības pieprasījumu uz Latīņameriku. Palielināts pieprasījums pēc sojas un liellopu gaļas – galvenajiem atmežošanas veicinātājiem – var sekmēt plašāku “iespiešanos” tropu mežos, mazinot iespējas šīs mežu platības saglabāt neskartas.
Arī globālās vides sistēmas saskaras ar dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem. Science Based Targets (SBTi) iniciatīva, kas ilgu laiku tika uzskatīta par korporatīvo klimata pasākumu zelta standartu, cīnās ar iekšējiem strīdiem un sabiedrības kritiku. Lai gan SBTi reputācija joprojām ir ievērojama, tā vājinās vienlaikus ar pieaugošu skepsi par vides politikas nozīmi ekonomikas labklājības nodrošināšanā. Šādas šaubas var atturēt gan korporācijas, gan valstis pieņemt vērienīgus klimata mērķus.
Mainoties starptautiskajai politiskajai situācijai, lietus mežu reģioni, visticamāk, izjutīs mainīgo prioritāšu ietekmi. ASV administrācija, kas vides jautājumiem piešķirs mazāku nozīmi, varētu vājināt globālo sadarbību klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā, savukārt vietējā politiskā dinamika, piemēram, Brazīlijā varētu radīt sarežģījumus. Šogad tiks pārbaudīta esošo saglabāšanas mehānismu noturība un starptautisko organizāciju gatavība aizsargāt pasaules lietus mežus konkurējošu prioritāšu laikmetā.
Arī makroekonomiskās tendences un norises 2025. gadā var ietekmēt lietus mežu reģionus
Globālajiem ekonomiskajiem spēkiem būs izšķiroša nozīme, nosakot tropisko mežu attīstību 2025. gadā. No preču cenām līdz valūtas svārstībām – šī dinamika ietekmēs atmežošanas tempus un mežu saglabāšanas iespējas.
Saskaņā ar Pasaules Bankas prognozēm sagaidāms, ka 2025. gadā preču cenas samazināsies. Vēsturiski augstās lauksaimniecības un mežsaimniecības preču cenas stimulē liela mēroga atmežošanu, veicinot kapitālieguldījumus rūpnieciskajās plantācijās, infrastruktūrā un uz eksportu orientētā lauksaimniecībā. Turpretī ilgstošs cenu kritums varētu mazināt lauksaimniecības platību paplašināšanos. Reakcija būs atkarīga no vietējās ekonomikas politikas un inflācijas, kas ir pastāvīga problēma daudzās mežiem bagātās valstīs. Brazīlijas Amazones reģionā inflācija ir veicinājusi zemes spekulatīvu atmežošanu, lai nodrošinātos pret cenu kāpumu. Subsidētie aizdevumi lauksaimniecības uzņēmumiem vēl vairāk pasargā lauksaimniecības paplašināšanos no stingrākas monetārās politikas.
Valūtas dinamika ietekmē arī citas ar atmežošanu saistītas preces – soju, liellopu gaļu un palmu eļu, kuru cenas tiek noteiktas ASV dolāros. Spēcīgs dolārs palielina šo eksporta preču rentabilitāti, veicinot zemes pārveidošanu. Piemēram, Brazīlijas reāla (naudas vienība Brazīlijā) vājināšanās vēsturiski ir bijusi saistīta ar strauju atmežošanas pieaugumu, jo lauksaimniecības produktu eksports kļūst konkurētspējīgāks.
Valdības, kas atrodas fiskālās spriedzes situācijā, var piešķirt prioritāti resursu ieguvei, lai stabilizētu ekonomiku. Tas bieži notiek uz vides aizsardzības rēķina. Šo tendenci pastiprina dolāros denominēta parāda spiediens, kas veicina intensīvāku mežizstrādi un kalnrūpniecību mežainajos reģionos. Tas, vai mežu platības tiks saglabātas vai, tomēr, pastiprināsies to izstrāde, būs atkarīgs no tā, kā valstis pārvarēs ekonomisko spiedienu.
COP30 uzmanības centrā – Amazones baseins
Apvienoto Nāciju Organizācijas 30. klimata pārmaiņu konference (COP30), kas notiks 2025. gada novembrī Belenā, Brazīlijā, varētu iezīmēt pagrieziena punktu starptautiskajā klimata politikā. Samits pirmo reizi notiks Amazones baseina reģionā, tajā tiks uzsvērta šī reģiona divējādā nozīme – gan kā globālajam klimata stabilizatoram, gan kā atmežošanas un bioloģiskās daudzveidības izzušanas “nulles punktam”. Ņemot vērā neizpildītās atmežošanas saistības un pieaugošo ietekmi uz klimatu, COP30 rezultāti var noteikt vides aizsardzības pasākumu virzību turpmākajos gados.
COP30 rīkošana dod Brazīlijai iespēju atgūt vadošo vietu klimata diplomātijā prezidenta Lulas da Silvas vadībā. Kopš viņa atgriešanās valsts ir samazinājusi mežizstrādi, atjaunojot vides saglabāšanas programmas un veicot degradēto zemju apmežošanu. Belenas izvēlēšanās par konferences norises vietu uzsver Amazones nozīmi globālajās diskusijās par klimatu un būtisko Amazones baseina apdraudētību.
Augstākā līmeņa sanāksme notiks vienlaicīgi ar Parīzes nolīguma pirmo globālo izvērtējumu, kurā tiks novērtēts progress ceļā uz sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C. Gaidāms, ka valstis iesniegs atjauninātus nacionāli noteiktos ieguldījumus (NDC), pievēršot galveno uzmanību tam, lai mazinātu plaisu starp pašreizējo politiku un nepieciešamajiem pasākumiem. Diskusijās dominēs jautājums par finansējumu, jo īpaši saistībā ar “Ceļvedi no Baku līdz Belenai”, kura mērķis ir mobilizēt 1,3 triljonus ASV dolāru klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem jaunattīstības valstīs. Šo mērķu sasniegšana ir ļoti svarīga dažādos reģionos, piemēram, Amazonē, kur ekonomiskais spiediens veicina atmežošanu.
Vēsturiski trūkst finansējuma klimata pārmaiņu jomā. Attīstītās valstis bieži vien nav izpildījušas savas finansiālās saistības. Strīdi par taisnīgu finansiālā sloga sadalījumu joprojām turpinās. Ieviestie mehānismi, piemēram, COP27 izveidotais Loss and Damage Fund pārbaudīs bagātāko valstu apņēmību atbalstīt mazāk aizsargātās valstis.
Ģeopolitiskā spriedze un mainīgās ekonomiskās prioritātes vēl vairāk sarežģī situāciju. Lielākajiem emitētājiem, piemēram, ASV, Ķīnai un Eiropas Savienībai, sava politika ir jāsaskaņo ar jaunattīstības valstu prasībām pēc taisnīgākas pieejas klimata jomā. Brazīlijai un Indonēzijai joprojām ir grūti līdzsvarot valsts ekonomiskās intereses ar globāliem dabas saglabāšanas mērķiem. Tirdzniecības spiediens un konkurence par resursiem vēl vairāk sarežģī vienošanās centienus.
Atmežošanas samazināšanas mērķi turpinās būt norišu centrā. Brazīlijas nesenie panākumi vieš cerības, problēmas ir nopietnas. Tropu mežus joprojām apdraud lauksaimniecības paplašināšanās, infrastruktūras projekti un nelikumīga resursu ieguve. To vēl vairāk saasina vājā spēkā esošo noteikumu izpilde. COP30 diskusijās šie sistēmiskie faktori ir jārisina, vienlaikus veicinot ilgtspējīgas alternatīvas.
Tā kā šī gadsimta divdesmitie gadi būs izšķirošā desmitgade rīcībai klimata jomā, COP30 konference piedāvās iespēju no jauna līdzsvarot globālos pasākumus. Tas gan ir pieņēmums, kas balstās varbūtībā. Par COP30 rezultātiem ir daudz šaubu. Rezultāti pārbaudīs spēju solījumus pārvērst reālos pasākumos, kas ietekmēs gan Amazones baseina, gan pasaules klimata programmu.
Sausums Amazones baseinā
Lielais sausums, kas sākās 2023. gada vidū, uzskatami parādījis Amazones reģiona neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Rekordzems ūdenslīmenis upēs, strauji paaugstinājusies temperatūra un postoši meža ugunsgrēki ir izjaukuši ekosistēmas un ietekmējuši vietējās kopienas.
Sausuma ietekme izpaužas arī kā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, jo masveidā iet bojā ūdenī mītošās sugas. Izjaukta zivju migrācija apdraud vietējās pārtikas sistēmas. Cilvēku kopienas tiek izolētas, jo sausums bremzēja kuģošanas iespējas, ievērojami samazinājās lauksaimniecības raža un hidroenerģijas ražošanas apjomi.
El Ninjo bieži tiek saistītas ar sausumu Amazones reģionā, tomēr eksperti uzskata, ka 2023.-2024. gada krīzi lielā mērā izraisīja klimata pārmaiņas. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugums ir palielinājis ekstrēma sausuma iespējamību, vājinot mežu noturību un oglekļa piesaistes spēju. Prognozes, ka 2025. gadā gaidāms “pavājināts” El Ninjo gads, var ierobežot sausuma periodus, kas Amazonē un Dienvidaustrumāzijā parasti saistīti ar El Ninjo. Cerams, “pavājinātais” El Ninjo faktors šogad būs potenciāls glābiņš jutīgajiem reģioniem un katastrofas nenotiks.
Amazones smagā situācija atspoguļo citu plašāku tendenci – tropu meži Dienvidaustrumāzijā un Kongo baseinā piedzīvo ilgstošu sausumu, kas rada biežāku un spēcīgāku ugunsgrēku draudus.
Arī Eiropas Savienības regula par Atmežošanu ir riska faktors
Eiropas Savienības Atmežošanas regula (EUDR), kas tika pieņemta 2022. gadā kā nozīmīga politikas daļa cīņai pret atmežošanu pasaulē, 2024. gada decembra beigās tika oficiāli atlikta uz vienu gadu, dodot ražotājiem un importētājiem papildu laiku, lai pielāgotos stingrajām regulas prasībām. Lai gan termiņa atlikšana maina tuvāko grafiku, EUDR joprojām ir gatava mainīt globālās piegādes ķēdes un tirdzniecības praksi.
Regula ir “vērsta” uz ar atmežošanu saistītām precēm – kafiju, koksni, liellopu gaļu, kakao, palmu eļļu un soju, pieprasot uzņēmumiem nodrošināt, ka to piedāvātās preces “nav saistītas ar atmežošanu”. Atbilstības nodrošināšanai galvenā nozīme ir ģeogrāfisko datu vākšanai un obligātai pienācīgas uzticamības pārbaudei. Sankcijas par pārkāpumiem ir dažādas – no naudas sodiem līdz produktu tirdzniecības aizliegumam. EUDR mērķis ir samazināt atmežošanas motivāciju un veicināt ieguldījumus mežu atjaunošanā un ilgtspējīgā zemes apsaimniekošanā, pieprasot ilgtspējīgu praksi.
EUDR saskaras ar grūtībām. Mazajiem lauksaimniekiem ražotājvalstīs problēmas var sagādāt atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Pastāv liels risks, ka ar atmežošanu saistītās preces tiks novirzītas uz mazāk regulētiem tirgiem. Pārbaude, kas balstīta satelītnovērošanā, var izrādīties nevienmērīga dažādos reģionos, savukārt tirdzniecības saspīlējumu var izraisīt priekšstati par valstu protekcionismu.
Tā kā ES šo regulu gatavojas pārskatīt, 2025. gadā tiks pārbaudīts, vai EUDR spēs izturēt spiedienu vājināt tās noteikumus, aizkavēt īstenošanu vai vispār atteikties no tās. Iznākums var noteikt turpmāko globālo aktivitāšu gaitu cīņā pret atmežošanu. EUDR veiksme vai neveiksme noteiks arī saskaņotas tirdzniecības īstenošanu, kas būtu saistīta ilgtspējības mērķu sasniegšanu pasaules mērogā.
Kritisks periods brīvprātīgajam oglekļa tirgum
Brīvprātīgajam oglekļa tirgum 2025. gadā būs kritisks laiks, jo jaunas metodoloģijas, mainīgie noteikumi un joprojām valdošais skepticisms noteiks tā attīstības trajektoriju. Brīvprātīgā oglekļa tirgus integritātes padome (ICVCM) ir apstiprinājusi trīs metodikas saskaņā ar oglekļa pamatprincipiem (CCP), lai veicinātu uzticību REDD+ kredītiem. Paredzams, ka šīs metodikas, tostarp ART TREES standarts un divas Verra sistēmas, līdz 2025. gada sākumam emitēs ievērojamus ar CCP marķētu kredītu apjomus, potenciāli radot jaunu uzticību tirgū, kura vērtība 2023. gadā kritās par 61%.
REDD+ kredīti, kas vērsti uz atmežošanas un mežu degradācijas radīto emisiju samazināšanu, ir izpelnījušies kritiku saistībā ar apgalvojumiem par oglekļa absorbciju. ICVCM novērtēšanas process, kurā tiek prasītas jurisdikcijas bāzes līnijas un stingri sociālie drošības pasākumi, ir vērsts uz šo bažu kliedēšanu.
Plašākas tirgus perspektīvas joprojām ir neviennozīmīgas. S&P Global ziņo, ka pieprasījums pēc oglekļa kredītiem, visticamāk, pieaugs, lai gan REDD+ cenas, ņemot vērā pieņemšanas problēmas, var stagnēt. Uzņēmumu interese par risinājumiem, kas saistīti ar dabu, pieaug. To veicina dažādas iniciatīvas: Working Group on Nature-related Financial Disclosures (Darba grupa ar dabu saistītas finanšu informācijas atklāšanai). Tomēr S&P Global aptaujātie tirgotāji pauda šaubas par cenu pieaugumu, norādot, ka tirgus dinamika drīzāk būs atkarīga no projektu kvalitātes, nevis marķējuma.
Parīzes nolīguma 6. panta piemērošanas progress vēl vairāk sarežģī situāciju. Divpusējie nolīgumi saskaņā ar 6. panta 2. punktu, piemēram, Singapūras partnerība ar Papua-Jaungvineju, liecina par starptautiskās oglekļa tirdzniecības potenciālu. Tomēr globālā sistēma saskaņā ar 6. panta 4. punktu vēl tikai tiek izstrādāta. Tādi jautājumi kā atbilstošās korekcijas vēl nav atrisināti.
Tirgum attīstoties, tā panākumi ir atkarīgi no tā, vai tiks saglabāta augsta integritāte, vienlaikus veicinot attīstītāju, pircēju un regulatoru savstarpēju uzticēšanos. Vai REDD+ metodoloģijas spēs pārvarēt pagātnes pretrunas, būs noteicošais jautājums 2025. gadā.
Daži secinājumi
Problēmsituācijas, ar kurām klimata politika, dabas aizsardzības prasības un pasaules tropu meži saskarsies 2025. gadā, ir dažādas. Tās nosaka ģeopolitiskās pārmaiņas, ekonomiskie faktori, tiesiskais regulējums un klimata ietekme. Gada gaitā tiks pārbaudīta šo ekosistēmu izturība un to aizsardzībai paredzētā politika konkurējošu prioritāšu laikmetā. Jebkurā gadījumā mēs redzam, ka šie jautājumi izšķiras “citos kaujas laukos” nevis pie mums, Latvijā, kur visaugstākajā līmenī tiek ņemta vērā gan dabas aizsardzība, gan zemes un meža ilgtspējīga apsaimniekošana. Tiem, kas to neredz, ir vērts paskatīties, kas un kā (un vai) notiek citur pasaulē, ne meklēt mākslīgi radītas problēmas pie mums.