Pētnieki ir atklājuši, ka sīko zīdītāju kopienas mūsdienās būtiski atšķiras no Ziemeļamerikas pirmskoloniālās pagātnes, kas eksistēja vēl pirms dažiem gadsimtiem. Pētījumos viņi identificēja sīko zīdītāju atliekas no antropocēna un arheoloģiskā holocēna teritorijās ar atšķirīgu cilvēka ietekmes pakāpi un pētīja dzīvnieku daudzveidību attiecīgajās vietās un laika periodos. Optimistiski vērtējams fakts – pētnieki konstatēja, ka pat nelielas, aizsargājamas teritorijas var saglabāt vietējo sīko zīdītāju kopienas, uzsverot to svarīgo lomu pilsētvides saglabāšanas projektos.

Antropocēns, ko raksturo straujas klimata pārmaiņas, piesārņojums un ainavas pārveidošana, ir neoficiāla ģeoloģiskā laika vienība, kas tiek definēts kā jaunākais periods Zemes vēsturē (no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz mūsdienām), kad cilvēka darbība sāka būtiski ietekmēt planētas ekosistēmas un klimatu. Šī ietekme arvien vairāk maina dabiskās ekosistēmas un apdraud bioloģisko daudzveidību, piemēram, strauji paplašinoties urbanizācijai.

Stenfordas universitātes pētnieki atklājuši, ka mūsdienu sīko zīdītāju sabiedrības antropocēnā ir mazāk daudzveidīgas un to struktūra ir atšķirīga, salīdzinot ar situāciju vēl pirms dažiem gadsimtiem, holocēna laikā (aptuveni pirms 500 gadiem), kas liecina par cilvēka darbības ietekmes apmēru uz mūsu ekosistēmām. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fevo.2022.916239/full