Jaunajiem ES ekodizaina noteikumiem vajadzētu palīdzēt izbeigt to Eiropas biznesa modeli, kas paredz “izmest” nolietotās tehnoloģijas un modes priekšmetus, paziņojusi ES Komisija.
“Ir pienācis laiks beigt mūsu planētai, mūsu veselībai un ekonomikai tik kaitīgo modeli, proti, ņemiet, izgatavojiet, nolietojiet vai salauziet un izmetiet,” sacīja Franss Timmermanss, ES komisārs, kura uzdevums ir izveidot videi draudzīgāku ekonomiku. Šie vārdi skan laikā, kad Eiropas Komisija iepazīstina ar jaunu plānu, kā padarīt produktus ES tirgū izturīgākus, atkārtoti lietojamus un labojamus – kā daļu no centieniem uzlabot aprites ekonomikas ieguldījumu klimata politikā un atkritumu samazināšanā. iepriekšminētais ietver arī “zaļās mazgāšanas prakses” aizliegšanu, kas maldina patērētājus par produktu izturību vai ietekmi uz vidi.
ES paplašinātie ekodizaina noteikumi, kas pašlaik attiecas tikai uz ar enerģiju saistītiem ražojumiem, nākotnē, iespējams, attieksies arī uz elektroniku, tekstilizstrādājumiem, mēbelēm, matračiem un riepām. ES saražo aptuveni četrus miljonus tonnu elektronisko atkritumu, pārstrādāti tiel mazāk nekā 40%. Noteikumi uzliks pienākumu reglamentēto produktu tirgotājiem ievērot informācijas un marķējuma prasības, piemēram, par produktu labojamības līmeni.
Ražotājiem būtu arī jāizveido “digitālā produkta pase” ar papildu informāciju remontētājiem vai pārstrādātājiem, piemēram, informāciju par materiāla pārstrādāto saturu vai piegādes ķēdes problēmām. Patērētājiem būs tiesības būt informētiem par to, cik ilgi izstrādājumi kalpo un kā tos var salabot. Šo informāciju var iekļaut etiķetē vai uzņēmuma tīmekļa vietnē.
“Ja produkti sabojājas, mums vajadzētu būt iespējai tos salabot. Viedtālrunim nevajadzētu zaudēt savu funkcionalitāti tikai tāpēc, ka akumulatora veiktspēja samazinās,” sacīja F. Timmermanss. Jauno noteikumu mērķis ir arī apturēt nepārdoto produktu iznīcināšanu, ES apsverot šādas prakses aizliegumu. Vispirms lielajiem uzņēmumiem būs publiski jāatklāj informācija par nepārdotajām patēriņa precēm, ko tie gadā izmet. Aprites ekonomikas komisijas priekšlikumā modes industrija ir saņēmus īpašu uzmanību, jo šobrīd mazāk nekā 1% apģērbu un apavu tiek pārstrādāti.
Ātrā mode ir lēta, taču iepirkšanās paradumi mainās – ņemot vērā ES tekstilizstrādājumu patēriņa ietekmi uz vidi, saiknes ar lētu darbaspēku un zemiem ķīmiskās lietošanas standartiem. ES vides komisārs Virginijus Sinkevičius īpaši aicināja līdz 2030. gadam izbeigt ātro modi, apgalvojot, ka cilvēki ir noguruši no audumiem, kas plīst pēc dažām mazgāšanas reizēm.
“Līdz 2030. gadam tekstilizstrādājumiem, kas laisti ES tirgū, vajadzētu būt ilgmūžīgiem un pārstrādājamiem, lielā mērā izgatavotiem no pārstrādātām šķiedrām.”
ES vēlas ieviest obligātas prasības, lai palielinātu tekstilizstrādājumu veiktspēju un otrreizējo pārstrādi, kā arī pievienotu konstrukcijas prasības, lai samazinātu mikroplastmasas piesārņojumu no tekstilizstrādājumiem, kas izgatavoti no sintētiskām šķiedrām. Ir parādījušās bažas, ka, palielinot produktu ilgtspējību, preces sadārdzināsies, palielinot slogu neaizsargātajām ģimenēm un uzņēmumiem laikā, kad inflācija jau tā ir ļoti augsta.
V. Sinkevičs sacīja, ka “neesot taisnība, ka produkti kļūs dārgāki jauno ES ekodizaina noteikumu dēļ.” Esošās ilgtspējības prasības eiropiešiem jau ir ietaupušas miljardus eiro. Saskaņā ar komisijas aprēķiniem ar enerģiju saistīto ražojumu ekodizaina standarti 2021. gadā vien ietaupīja patērētājiem 120 miljardus eiro.