Parīzes nolīgums mums deva “neto nulles” koncepciju. Nodomi bija labi, neto nulle kļuva par klimata rīcības galveno mērķi. Daudzi šim aicinājumam ir atsaukušies, jāsecina, ir maz klimata iniciatīvu, kas to nepiemin.

Mērķis samazināt temperatūras paaugstināšanos par diviem grādiem (un vēlme samazināt to vēl par 1,5 grādiem) tika saistīts ar “līdzsvaru starp antropogēnajām emisijām un oglekļa piesaistīšanu oglekļa uzkrājējos šā gadsimta otrajā pusē”. Īsāk sakot, oglekļa uzkrājējiem ir jākompensē emisijas. Tomēr Parīzes nolīgumā nav norādījumu, tieši kā tas būtu darāms, tajā arī nav ņemta vērā mijiedarbība starp emisiju samazināšanu un oglekļa piesaistes palielināšanu. Emisijas un piesaiste klimata politikā tiek uzskatītas par atsevišķām jomām, kas realitātē ir radījis nepilnības.

Eiropas klimata tiesību aktos mērķis sasniegt neto nulles emisijas galvenokārt tiek īstenots, kompensējot emisijas nozarēs (kas tās rada), piemēram, enerģētikā un transportā, ar piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Saskaņā ar Parīzes vīziju līdz 2050. gadam paredzēts sasniegt līdzsvaru.

Lai to panāktu, ZIZIMM regulā noteikts mērķis līdz 2050. gadam un pēc tam ik gadu sekvestrēt 310 miljonus tonnu CO₂. Tā kā lauksaimniecības zeme ir neto emisiju avots, šis mērķis teju pilnībā ir atkarīgs no tā, vai Eiropas meži turpinās uzkrāt oglekli. Pēdējās desmitgadēs meži ir piesaistījuši miljardiem tonnu oglekļa, kas ir bijis veiksmīgs stāsts, kam tiek gaidīts turpinājums.

Meži “neievēro” Eiropas Komisijas scenāriju

Iepriekšējā ar mežu klāto teritoriju palielināšanās saistāma ar mežu atjaunošanu pēckara periodā un bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanu (aizaugšanu). Lai gan neto CO₂ samazinājums joprojām ir liels – vairāk nekā 300 miljoni tonnu gadā papildus 600 miljoniem kubikmetru koksnes ieguves gadā, oglekļa uzkrāšanās palēninās. Pieaugušiem mežiem pieaugums palēninās, tie saskaras ar lielāku klimata ietekmi. Meži nevar bezgalīgi uzkrāt biomasu. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis jau tagad prognozē, ka ZIZIMM mērķus var nesasniegt.

Šī situācija ir kļuvusi par “karstu jautājumu” mežiem bagātās valstīs, piemēram, Zviedrijā un Somijā. Zviedrijā parlamenta komiteja ierosināja īstermiņā panākt ZIZIMM mērķu izpildi, samazinot koksnes ieguvi, lai mežos saglabātu vairāk oglekļa; tika ierosināti liela mēroga finansiāli stimuli zemes īpašniekiem. Vai šis ierosinājums ir jēgpilns? Nē, nav! Mums jāpārskata ZIZIMM mērķi, mežu nozīme citu emisiju kompensēšanā un, galu galā, neto nulles emisiju sistēma. Galvenā uzmanība jāpievērš fosilo resursu emisiju samazināšanai, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju, darbavietas un drošību. Nodokļu maksātāju naudas izmantošana nozīmīgas klimata nozares ražošanas apjomu samazināšanai ir slikta ideja.

Lūk, iemesli:

Pirmkārt, samazināts mežizstrādes apjoms klimata mērķu sasniegšanai nedod gandrīz nekādu labumu. Mazāks koksnes daudzums var palielināt oglekļa krājumus vietējā mērogā, bet starptautiski tas nozīmēs mežizstrādes palielināšanos citur. Koksnes produktu aizstāšana ar tēraudu, plastmasu vai fosilajiem resursiem palielinās emisijas, kas ir krasā pretrunā klimata mērķiem. Ilgtermiņā mazāk aktīva mežsaimniecība samazina meža augšanu un palielina riskus, piemēram, ugunsgrēku izcelšanos. Aktīva mežsaimniecība ir ļoti svarīga.

Otrkārt, koksnes vērtības ķēde atbalsta plašu ražošanu un patēriņu, veidojot aptuveni 7% Eiropas Savienības ekonomikas produkcijas un 18 miljonus darbavietu, bieži vien tieši lauku apvidos. Izejvielu piegādes samazināšana ar politikas instrumentu palīdzību būs dārga un neefektīva.

Treškārt, koksne ir stratēģisks resurss. Šīsdienas ģeopolitiskajā situācijā vietējā koksne un kokrūpniecība palīdz samazināt atkarību no problemātiskiem tirdzniecības partneriem, uzlabojot Eiropas drošību un pašpietiekamību.

ZIZIMM dilemmai nepieciešami konstruktīvi risinājumi. Zaļā darījuma saglabāšana, vienlaikus samazinot mežu oglekļa piesaistes prognozes, piemēram, labāk novērtējot t.s. koksnes risinājumus, varētu turpināties, lai gan ne pilnībā. Piemērotāk būtu skaidri nošķirt ETS/ESR emisiju mērķus un ZIZIMM piesaisti. Tas atspoguļo arī pieaugošās šaubas par emisiju mērķu sasniegšanu, liekot apšaubīt mežu spēju kompensēt emisijas. Tas, savukārt, nozīmē, ka ir jāpārskata neto nulles emisijas mērķis.

Kāpēc gan ne?

Tā vietā, lai kompensētu emisijas, koncentrējoties uz neto nulles emisijām, jāpievēršas straujai fosilo resursu izmantošanas samazināšanai, nosakot konkrētus mērķus, kas šo izmantošanu tuvinātu nullei. Koksnes izmantošana varētu tikt novērtēta, jo tā aizstāj fosilo resursu emisijas, kā izklāstīts ISO 13391. Meži varētu tikt novērtēti, jo tie dod koksni, nevis vien tāpēc, ka tie saglabā oglekli. Tas būtu loģiski. Ir nepieciešama drosme, lai apstrīdētu Parīzes vienošanās pamatprincipus un ierosinātu strukturālas izmaiņas Eiropas Savienības Klimata likumā.
https://euobserver.com/green-economy/ar566da87e