Šī gada 15. un 16. augustā notika Starptautiskās kūdras savienības (IPS) un Latvijas Nacionālās kūdras biedrības (LNKB) tikšanās. Starptautiskā kūdras savienība ir nevalstiska organizācija, kurā darbojas 48 valstis un kuras mērķis ir sekmēt mitrzemju aizsardzību un to resursu ilgtspējīgu izmantošanu: to pārstāvēja tās prezidents Marko Pomerancs un izpilddirektore Suzanna Varneke. Pēc Latvijas kūdras sektoram būtiskās tikšanās LNKB vienojās par kopēju sadarbību ar IPS, izpildot divus būtiskus mērķus – nostiprināt biedrības pozīciju starptautiski un atjaunot nacionālo komiteju.

Tikšanās laikā Latvijas Nacionālā kūdras biedrības valde iepazīstināja ar savas darbības uzdevumiem, Latvijā veiktajiem pētījumiem par purvājiem, akcentējot nepieciešamību sekmēt purvāju izpēti, purvu rekultivācijas risinājumu attīstību un sekmēt tehnoloģijas un kūdras ražošanas modeļus, kas nodrošina purvāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Kā nozīmīgākais uzdevums purvāju apsaimniekošanas sekmēšanai tika atzīmēta nepieciešamība samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ar interesantiem risinājumiem purvāju izmantošanas klimatneitralitātes nodrošināšanai iepazīstināja Igaunijas Kūdras biedrības prezidents Erki Nitlans, demonstrējot nozares un pētniecības aktuālos darba uzdevumus. Latvijas Nacionālās kūdras biedrības priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ameriks iepazīstināja ar SIA “Laflora” darba virzieniem un attīstības plāniem, kā arī ar uzņēmuma darbību ražotnē un purvā.

Starptautiskās kūdras savienības vadība izteica aicinājumu Latvijas Nacionālajai kūdras biedrībai iesaistīties tās darbā, kā pilntiesīgam biedram, lai sekmētu nozares attīstību un purvāju resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

“Latvijas kūdras tauta izprot nepieciešamību iekļauties starptautiskajā sabiedrībā, kas saistīta ar kūdru un kūdrājiem. Ar “Laflora” vadītāja Uldis Amerika piemēru var saprast, ko īsti nozīmē ieguldīt ilgtspējā. Klimata neitralitātes sasniegšana viņam nav tikai “zvaniņš”. Būdams vietējās sabiedrības loceklis, viņš saprot, ka pēc kūdras ieguves viņam jābūt atbildīgām zemes izmantošanas alternatīvām – vai tā būtu enerģijas ražošana vai pārtikas ražošana. Līdztekus ekonomikas un vides nozīmei daudz tiek runāts arī par sociālo atbildību. Cik šādiem ražotājiem ir sava koncertzāle? Uldim ir, un, protams, kūdras purva vidū. Es kā IPS prezidents redzu, ka Māra Kļaviņa vadītā Latvijas kūdras biedrība dara slavējamu darbu,” atzina Marko Pomerancs.

Suzanna Varneke piebilda, ka bija neviltots prieks redzēt un dzirdēt kā Latvijā zinātnieki un kūdras industrija sadarbojas un apmainās ar informāciju: “Tāda ir IPS darba būtība un mēs ar nepacietību gaidām sadarbību ar mūsu Latvijas kolēģiem. Kūdrāji ir svarīgi ekonomikai, videi un sabiedrībai, un lēmumu pieņemšanas procesos valsts un starptautiskā mērogā jāiesaista visas ieinteresētās puses.”

Latvijas Nacionālā kūdras biedrība aizstāv nacionālo zemes un resursu īpašnieku un kūdras ieguvēju intereses ilgtspējīgai kūdras ieguvei ilgtermiņā. Biedrības mērķi ir veicināt kūdras kā lēni atjaunīga dabas resursa iekļaušanos Zaļajā kursā, kas ietver gan enerģētiskās kūdras, gan dārzkopības kūdras sektoru modernizāciju un emisiju samazināšanu, kūdras vietējā patēriņa veicināšanu, inovatīvu kūdras produktu ar pievienoto vērtību attīstību.