4. jūnijā notika Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LPKS VAKS, attīstības finanšu institūcijas ALTUM kopā ar izdevniecību "Dienas Bizness" rīkotā tiešsaistes konference “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.
Pirmajā daļā, kas vairāk tika veltīta lauksaimniecībai un Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai, gan Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), gan Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards runāja par ES daudzgadu budžeta plānošanu, lauksaimniecībai paredzētajām atbalsta programmām un ES dalībvalstu lauksaimnieku vienlīdzību finansiālā atbalsta saņemšanā.
Pirmās daļas turpinājumā, runājot jau par Latvijas lauksaimniekiem un līdzsvarotu zemes apsaimniekošanu, diskusijā parādījās mazāk zināms apstāklis: Latvijas lauksaimnieki uzteica mežsaimnieku it kā labās pozīcijas, jo gan Latvijā, gan citviet Eiropā lauksaimniekus uztver nevis kā "dienišķās maizes audzētājus un ražotājus", bet kā "ļaundarus, kas ar savu darbu posta, ne rada". Tika uzsvērts, ka lauksaimniekiem vairāk un vairāk jāstāsta par savu darbu, kaut aicinot jauniešus no skolām skatīties un izprast, kā norit darbs saimniecībās!
Optimistisks skats uz lauksaimniecību bija Indulim Jansonam, LPKS VAKS Valdes priekšsēdētājam, kas uzsvēra paaudžu maiņu un jaunu cilvēku pievēršanos nozarei, gan uzteica tradīcijas lauksaimnieku dzimtās.
Konferenes otrajā daļā vairāk tika akcentēta mežsaimniecība, tās nākotne un attīstība, tās problēmas. Arī mežsaimnniecības procesi daļai sabiedrības nav skaidri un saprotami un zināmu devu neskaidrības dod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas saimniekošanu redz tikai no "otras puses", vāji orientējoties vai nesaprotot mežsaimniecības ilgtermiņa plānošanu. Proti, VARAM runā par biotopu kartēšanu, bet nespēj pateikt, kas būs pēc rezultātu apkopošanas, ko darīs ar rezultātiem, VARAM izvairās no atbildības par tās politiku mikroliegumu sakarā (kas ir tieša ministrijas atbildība), un ministrija izliekas darbojamies pie kompensāciju un elastīgas aizsardzības mehānisma, atbildību vismaz pagaidām uzveļot citiem, tikai ne vides politikas veidotājiem. Mežsaimniecības galvenā problēma patlaban - neskaidrība un politiska vēlme problēmas risināt uz meža īpašnieka vai apsaimniekotāja rēķina, izliekoties, ka citus šie jautājumi neskar!