PEFC paradokss: viens no lielākajiem atmežošanas veicinātājiem Indonēzijā sertificēts kā “ilgtspējīgs”.
Satelītu dati liecina, ka Sumatrā pirms ciklona Senyar izraisītās katastrofas kalnos tika nelegāli izcirsti aizsargājamie meži. Mežizstrāde pastiprināja ciklona radītās traģiskās sekas, kā rezultātā Indonēzijā sākusies kampaņa pret atļauju izsniegšanu mežizstrādei.
“Plaša nelegālā mežizstrāde ir vainojama katastrofālajās plūdos un zemes nogruvumos, kuros gāja bojā vairāk nekā 1100 cilvēku un vairāk nekā miljons indonēziešu bija spiesti pamest savas mājas,” atklājis jauns, organizāciju organizāciju Earthsight un Auriga Nusantara veikts pētījums, kurā secināts, ka simtiem hektāru meža tikuši nelikumīgi izcirsti celulozes un kokmateriālu uzņēmuma PT Toba Pulp Lestari (TPL) koncesijas teritorijā Ziemeļsumatrā, Batang Toru upes baseinā, vienā no katastrofas visvairāk skartajām teritorijām.
Saskaņā ar nevalstisko vides organizāciju datiem lielākā daļa izcirtumu atrodas stāvā kalnu apvidū, kas oficiāli ir noteikts par aizsargājamu mežu un ko Indonēzijas valdība atzinusi par apgabalu ar augstu zemes nogruvumu iespējamību. Izmantojot satelītattēlus, izmeklēšana liecina par plašu atmežošanu TPL uzņēmuma koncesijas teritorijā Aek Rajā, kas notikusi 2021.-2025. gadam (decembrim). Pāris mēnešus pirms plūdiem mežizstrādes intensitāte pastprinājusies. Pētnieki dokumentējuši zemes nogruvumus teritorijās, kas robežojas ar nesen izstrādātajām platībām, tūlīt pēc tam, kad 26. novembrī reģionu sasniedza postošais ciklons.
“Tā nebija tikai dabas katastrofa,” prezentējot ziņojumu, uzsvēra Auriga Nusantara priekšsēdētājs Timers Manurungs. “Daudzi eksperti ir saukuši to arī par vides katastrofu. Mēs redzam, kā mežizstrāde augstienēs pastiprina ekstremālu laika apstākļu ietekmi,” piebilstot, ka pētījuma rezultāti ir paredzēti, lai atbalstītu “faktos balstītas diskusijas un politiskās debates”.
T. Manurungs norādīja, ka viņa vadītā organizācija ziņojumā apvienojusi satelītu datus ar lauka izpēti plūdu skartajos upju baseinos Ziemeļsumatrā: “Mēs konstatējām mežizstrādes ceļus, smago tehniku un tropisko kokmateriālu grēdas apgabalos, kas būtu jāaizsargā. Vairāku gadu garumā turpinājušies ļoti vērienīgi pārkāpumi, grūti noticēt, ka tik apjomīgas darbības varētu notikt bez uzņēmuma un vietējo iestāžu zināšanas.”
Earthsight ziņojums:
PEFC paradokss: viens no Indonēzijas lielākajiem atmežošanas veicinātājiem sertificēts kā “ilgtspējīgs”
https://www.earthsight.org.uk/news/pefc-paradox
Saskaņā ar ziņojumu, vismaz 758 hektāri meža izcirsti uzņēmuma TPL koncesijas teritorijā, vēl 125 hektāri izstrādāti ārpus tās robežām. Lauka pētījumos identificēti arī baļķi, kuriem nebija Indonēzijas kokmateriālu likumīguma sistēmas prasīto marķējumu, kas liecina par iespējamu nelikumīgu koksnes ieguvi.
TPL vadība ir noraidījusi apsūdzības, sakot, ka nav “ticamu pierādījumu”, kas saistītu uzņēmuma darbību ar plūdiem un zemes nogruvumiem Batang Toru upes baseinā. 2025. gada 23. decembrī rakstītajā atbildē uzņēmums norādīja, ka tā darbība atbilst Indonēzijas likumiem, ilgtspējas standartiem un ka tas neizcērt dabiskos mežus.
“Pamatojoties uz telpiskajiem, hidroloģiskajiem, topogrāfiskajiem un darbības datiem, šos notikumus nevar attiecināt uz TPL darbību,” uzsvēra uzņēmuma pārstāvji, argumentējot, ka organizāciju Earthsight un Auriga Nusantara konstatēto nelikumīgo atmežošanu ir izraisījusi “trešo personu neatļauta darbība”, kas ir ārpus uzņēmuma kontroles. TPL pārstāvji uzsvēra, ka katastrofas skartā teritorija bija daļa no vietējās kopienas pārvaldītās zemes saskaņā ar mežsaimniecības partnerības shēmu. Uzņēmums esot veicis arī meža atjaunošanu, kas bija nepieciešama saskaņā mežizstrādes atļauju nosacījumiem.
Pētnieki apstrīd šo paskaidrojumu, norādot, ka daļa no nelikumīgi izstrādātajām mežu teritorijām kopš tā laika ir apstādītas ar monokultūras eikaliptiem. Tas esot modelis, kas, pēc pētnieku teiktā, neatbilst t.s. trešo personu iejaukšanās modelim. “Kāpēc lai nelegālie mežizstrādātāji stādītu eikaliptus?” Timers Manurungs jautāja preses konferencē. “Tas izskatās kā pakāpeniska plantāciju apsaimniekošanas paplašināšana.”
Saistībā ar notiekošo izmeklēšanu, Indonēzijas Mežsaimniecības ministrija ir slēgusi piecas mežizstrādei paredzētās platības Tapanuli apgabalā, tostarp divas TPL uzņēmuma koncesijas teritorijā. Indonēzijas prezidents Prabovo Subianto ir devis rīkojumu veikt uzņēmuma revīziju, savukārt, Vides ministrija ir paziņojusi, ka katastrofu “nevar attiecināt vienīgi uz dabas apstākļiem”.
Organizācijas Auriga Nusantara un Earthsight ir aicinājušas valdību izsekot nelegāli iegūto kokmateriālu piegādes ķēdes līdz to galamērķim, saukt pie atbildības vainīgos un pastiprināt noteikumus, lai aizsargātu atlikušos dabiskos mežus valstī. Organizāciju pārstāvji arī mudināja starptautiskos celulozes un viskozes produktu pircējus rūpīgi pārbaudīt savas piegādes ķēdes, lai atklātu saikni ar nelikumīgu atmežošanu Sumatrā. “Šai traģēdijai ir jābūt pagrieziena punktam,” uzsvēra T. Manurungs. “Ja mēs neapturēsim mežizstrādi šādās jutīgās teritorijās, līdzīgas katastrofas turpinās notikt.”
Valdības kontrole pastiprinās – tiek piemēroti sodi
Indonēzijas iestādes anulējušas mežizstrādes atļaujas vairāk nekā 1,5 miljonu hektāru platībā. Tika uzsākta plaša kriminālizmeklēšana, jo nevalstisko organizāciju veiktie pētījumi saistīja liela mēroga nelikumīgu mežizstrādi Ziemeļsumatrā ar katastrofālajām plūdu un zemes nogruvumu sekām. Sumatras salā ciklons Senyar 2025. gadā bija viena no nāvējošākajām dabas katastrofām Dienvidaustrumāzijā.
Pagājušā gada novembra beigās trīs dienas pēc kārtas Ziemeļsumatru skāra nepārtrauktas lietusgāzes. Vienā no Ačehas provinces rajoniem dienas laikā reģistrēja 400 mm nokrišņu. Tika pilnībā iznīcināti četri ciemati, tālāk uz dienvidiem vētra izraisīja postošas straumes, kas, nesot lejup kokmateriālus, sagrāva vietējo iedzīvotāju dzīvesvietas.
Kad ciklons Senyar sasniedza krastu, tas Ziemeļsumatras provincē iekšzemē, apdzīvotajās teritorijās izraisīja kokmateriālu un koksnes atlieku plūsmu. “Kur vien skatās, gar ceļa labo un kreiso pusi, visur ir kokmateriālu kaudzes. Tie ir baļķi, kas sadragāja iedzīvotāju mājas...” intervijā laikrakstam New York Times stāstīja brīvprātīgais Sarma Hutajulu, kas palīdzēja attīrīt drupas Tukas rajonā.
Ciklons Senyar skāra reģionu 2025. gada 14. decembrī, radot milzīgus postījumus. Saskaņā ar Indonēzijas Valsts katastrofu pārvaldības aģentūras datiem, trīs provincēs – Acehā, Ziemeļsumatrā un Rietumsumatrā gājuši bojā 1016 cilvēki. Meklēšanas un glābšanas komandas turpina meklēt 212 pazudušos. Aprēķināts, ka katastrofa tieši skārusi vairāk nekā 3,3 miljonus cilvēku. Kopumā trīs provincēs ir pārvietots vairāk nekā viens miljons cilvēku. Senyar un ar to saistītās vētras padara šo katastrofu par vienu no nāvējošākajām kataklizmām Dienvidaustrumāzijā 2025. gadā. Kopējais bijā gājušo skaits no ciklona Senyar un ar to saistītajām vētrām, tostarp, Taizemē, Filipīnās, Vjetnamā un Šrilankā, tiek lēsts ap (vairāk nekā) 2370 cilvēkiem. Šis skaitlis liecina par katastrofas mērogu un smagumu, kas pārsniedz valstu robežas; atjaunošanas darbiem ir nepieciešama reģionālā sadarbība.