Autors: Māris Ķirsons, Zemeunvalsts.lv

Stādus audzēs par trešdaļu vairāk

Nākamo piecu gadu laikā a/s “Latvijas valsts meži” palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā.

 Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norādīja, ka pieprasījums pēc koku stādiem pieaug ik gadu. “Koku stādi ir viena no “populārākajām” uzņēmuma eksportprecēm un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,” situāciju raksturoja R. Strīpnieks. Viņš uzsvēra, ka uzņēmums pašlaik eksportē nedaudz mazāk kā ceturto daļu no LVM izaudzēto stādu daudzuma. “LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas un Vācijas kokaudzētavu produkciju,” norāda uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus R. Strīpnieks atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tika izaudzēti vien 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 milj. stādu gadā. “Bijām nopietnas problēmas priekšā, jo rakām mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc pievērsties stādu audzēšanai un tās noteikšana par prioritāti bija loģiska, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu,” tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu, kāpēc LVM nekas cits neatlika, kā koku stādu audzēšanu attīstīt pašiem.

53 miljonu ir par maz!

“Kopējais stādu realizācijas apjoms šogad būs aptuveni 53 milj., no kuriem gandrīz 27 milj. stādu ir LVM pārziņā esošo platību apstādīšanai, savukārt privāto mežu īpašnieki Latvijā rezervējuši gandrīz 14 miljonus stādu un vēl ap 11 miljoniem stādu tiek eksportēti – lielākoties uz Zviedriju,” situāciju ar stādāmo materiālu skaidro a/s “Latvijas valsts meži” struktūrvienības “LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns. Viņš norāda, ka ik gadu koku stādu eksporta apjoms atšķiras, jo uzņēmuma prioritāte ir ar stādāmo materiālu nodrošināt LVM. Vienlaikus, lielākoties, tiek eksportēti teju 10 miljoni egļu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu un nedaudz arī priežu stādi. G. Grandāns norāda, ka Latvijas egles ar uzlabotu sakņu sistēmu Zviedrijā stāda uz dienvidiem no Stokholmas, kur ir Latvijai līdzīgs klimats. Viņš neslēpj, ka daļēji tieši Zviedrijas pircēju dēļ, Mazsilu kokaudzētavā savulaik īstenoja projektu, egles ietvarstādus apstrādājot ar smilšu līmi pret smecernieka bojājumiem. “Apstrāde ar smilšu līmi nodrošina aizsardzību divas sezonas, savukārt ķīmiskā – tikai mēnesi vai maksimums – divus,” tehnoloģijas priekšrocības min G. Grandāns. Viņš norāda, ka Podiņu kokaudzētavā darbojas vaskošanas robots, kas nodrošina egļu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādi. G. Grandāns atzīst, ka tirgus pieprasījums ir pārsniedzis piedāvājumu, tāpēc, vērtējot visus iespējamos nākotnes attīstības scenārijus, tiek uzsākta būtiska stādu audzēšanas jaudu palielināšanas programma. “Iecerēts, ka 2024. gadā tirgū varēsim pārdot par 17 miljoniem stādu vairāk, nekā šogad,” ieceri skaidro G. Grandāns. Kopējās investīcijas tiek lēstas 25 milj. eiro apmērā, taču, ņemot vērā būvniecības izmaksas ietekmējošo inflāciju/deflāciju, ieguldījuma summa var mainīties.

Starta šāviens

Pašlaik jau ir noslēgti līgumi ar darbu veicējiem par Podiņu kokaudzētavas paplašināšanu un arī par tā dēvētā nulles cikla platību sagatavošanu ietvarstādu audzētavai Jaunkalsnavā. Pēc G. Grandāna sacītā, Jaunkalsnavas kokaudzētavas gada jauda būs 12,5 miljoni ietvarstādu, ko plānots sasniegt 2023. gadā, bet pirmie stādi tirgū būtu pieejami jau 2022. gadā. “Vērienīga paplašināšanās notiek arī Podiņu kokaudzētavā,” stāsta G. Grandāns.

“Ja pašlaik ik gadu izaudzējam ap 18 miljoniem stādu, pēc paplašināšanās būs par 3,6 miljoniem vairāk – apmēram 21,6 miljoni stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu,” par ieceri stāsta Podiņu kokaudzētavas vadītājs Jānis Siksalietis. Viņš norāda, ka tiek palielinātas stādu audzēšanas platības (no 87 līdz 110 ha) un tapšanas stadijā ir arī jauna siltumnīca. G. Grandāns norāda, ka pēc Zviedrijas ekspertu vērtējuma Podiņu kokaudzētava jau ir pasaulē lielākā koku stādu ar uzlaboto sakņu sistēmu audzētava. Kokaudzētavas vadītājs informē, ka paplašināšanās rezultātā būs iespēja palielināt egļu ar uzlaboto sakņu sistēmu realizāciju gan pašmāju tirgū, gan Zviedrijā. “Šogad būtu varējuši pārdot aptuveni 0,5 miljonus stādu vairāk nekā izaudzējām,” uz jautājumu, vai ir bijusi situācija, kad klientu potenciālais pieprasījums pārsniedzis izaudzētos apjomus, atbild J. Siksalietis.

Vairāk vajadzēs arī Latvijā

Pieprasījums pēc augstražīgiem koku stādiem pieaugs ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā, norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš sacīto pamato: līdz šim privāto mežu īpašnieki stādot atjauno tikai aptuveni 12% (vidēji) nocirsto mežu platību. “Pašlaik ir sagatavots noteikumu grozījumu projekts, kurā paredzēts — gribi cirst ātrāk, izcirstās platības obligāti jāatjauno ar kvalitatīviem koku stādiem,” tā A. Muižnieks. Viņš stāsta, ka īpaši pēdējos gados gan lēnām, bet aug mežu īpašnieku vēlme atjaunot izcirsto platību ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, kas ļauj ātrāk izaudzēt koku attiecīgajā diametrā. Savukārt, G. Grandāns norāda arī uz LVM plāniem arvien vairāk atjaunot izcirsto, stādot kokus, nevis atjaunojot dabiski. “Zinātnieki ir labi pastrādājuši, jo stādi tiek audzēti, izmantojot sēklas, kas iegūtas no labākajām sēklu plantācijām, kuru produktivitāte ir vidēji par15-18% augstāka nekā, izmantojot parastajās mežaudzēs iegūto sēklu materiālu. Turklāt, izmantojot jaunās tehnoloģijas, meža augšanas laiku var saīsināt par 20-25%, kas meža īpašniekam rada lielākas iespējas,” stāsta G. Grandāns. Vienlaikus arī konsolidācijas procesi privātajā mežsaimniecībā audzēs pieprasījumu pēc kvalitatīviem stādiem.

Realizēto koku stādu apjoms (milj.)

2001.g.      14.7

2002.g.      12.4

2003.g.      18.1

2004.g.      25.3

2005.g.      28.3

2006.g.      31.3

2007.g.      32.8

2008.g.      36.1

2009.g.      36.4

2010.g.      38.3

2011.g.      45.3

2012.g.      48.1

2013.g.      44.1

2014.g.      45.3

2015.g.      46.8

2016.g.      47.2

2017.g.      50.8

2018.g.      52.4

2019.g.*    53.0

2020.g.*    53.0

2021.g.*    59.6

2022.g.*    68.3

2023.g.*    68.3

2024.g.*    70.0

*- prognoze

Avots: a/s "Latvijas valsts meži"

18.07.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru