Enerģijas vai gāzes "krīzei" Eiropā ir pirmajā mirklī ne pārāk labi redzams, bet skaidri saprotams zemteksts, ko nekādi nevēlas pamanīt vai ņemt vērā it kā "pragmatiska viedokļa", proti, "eiropieši nav muļķi un dārgu gāzi nepirks", piekritēji. 

Tieši tāpēc, ka nav muļķi, dārga gāze tiem ir izdevīga. Protams, jāskatās, kuriem eiropiešiem konkrēti. Pirms gadiem 10, kad parādāijās "slānekļa revolūcija", Amerikas slānekļa gāzes nozares pārstāvji saskārās ar ciklisku procesu virkni, kur gāzes un naftas cenām bija nozīmīga vieta. Cenām pieaugot, nozarē burtiski metās ieguldīt, cenām krītot, ne viens vien ieguldītājs bankrotēja, bet nozare nostiprinājās. Zemās cenas, savukārt, stimulēja investīcijas ieguves tehnoloģijās, tā pazeminoties pašizmaksai, rezultātā slānekļa gāzes nozare kļuva ienesīga. Patlaban Eiropā ticis lemts par pāreju uz atjaunojamajiem resursiem. Krievijā uz to skatās, lūpu uzmetuši: "Sak, ar kādām blēņām nodarbojas!" Pagaidām ideja izskatās ne visai saprātīga, bet tas ir "pagaidām".