Būdami disciplinēti, pieklājīgi un likumpaklausīgi cilvēki, pat galēji konservatīvāk noskaņotie eiropieši būtu norijuši kārtējo tradicionālo vērtību aizskārumu, lai cik tas liktos absurds, bet Ziemassvētkus jau nu nevajadzēja aiztikt. Tai brīdī kristīgās ievirzes un cilmes Eiropas pilsoņi skaidri sajuta gaisā vēdījam sēra smaku no lielmātes Urzulas fon der Leienas vadītā iestādījuma puses.

Kas tie par jancīgiem ieteikumiem no Tvaika ielas, no kā šermuļi skrien pār kauliem! Kāds vīruss ieperinājies Briseles birokrātu smadzenēs, kādas liberastijas oliņas sadētas galvās! No kontinenta iedzimto puses cēlās sašutuma pilnas balsis un midžinājās sarkanais brīdinājuma signāls – pārtraukt diktēt, kā runāt, kā domāt un kā uzvesties, pārtraukt uzbrukumu vārda brīvībai, vai latviski neitrālāk izsakoties – beigt kāpt uz galvas!