56 miljoni egļu, priežu, bērzu, melnalkšņu – aptuveni tik daudz stādu šogad ir realizēti AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavās. 45 miljoni jeb 80% izmantoti Latvijas mežu atjaunošanai un ieaudzēšanai - gan valsts apsaimniekotajos, gan privātīpašnieku mežos, savukārt 20% – eksportēta uz Ziemeļvalstīm ilgtermiņa audzēšanas līgumu ietvaros. Nenoliedzami, šie skaitļi ir ļoti pārliecinoši, taču stādaudzētavu nākotni apdraud Eiropas "Zaļā kursa" principu īstenošana. Vai neizklausās paradoksāli?

It īpaši, ja atceramies to, ka "Zaļais kurss" cita starpā paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam. Taču nav atbildes uz jautājumu – kā to būs iespējams izdarīt, ja modernais stādu audzēšanas bizness ir nopietni apdraudēts?

Šodien plašāk izmantotā un efektīvākā stādu audzēšanas tehnoloģija ir ietvarstādi, kurus pirmajā posmā audzē kūdras substrātā – specializētās audzēšanas kasetēs. Tālāk augsnē tos pārstāda kopā ar visu kūdras substrātu, kas pirmajā augšanas gadā nodrošina arī daļu no nepieciešamajām barības vielām. Stāds netiek traumēts, pārstādot mežā, un mazāk cieš no nelabvēlīgiem vides apstākļiem ieaugšanas laikā. Vienlaikus ietvarstādi jeb konteinerstādi ir tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt mehanizētu stādīšanu ar augstu darba ražīgumu (1500–2000 stādu dienā), turklāt to var darīt garāku veģetācijas periodu.