Ceļš līdz FSC pagaidu Nacionālā meža apsaimniekošanas standarta projektam mērots ilgus gadus. Kā tu raksturotu rezultātu? Mazliet pārsteidz, ka nesen saņemto standarta projektu ļoti rūpīgi vērtē un analizē meža nozarē, bet vides sektora pārstāvji izsakās, ka pat īsti neesot iedziļinājušies...
Tiesa kas tiesa, par meža apsaimniekošanas standartu (turpmāk – standarts) Latvijā runā gadiem ilgi. Ir iepriekšējais standarts un ir principi, un kritēriji standarta jaunajā versijā, kas tapuši vairāku gadu darbā, kur piedalījās pārstāvji gan no vides, gan sociālā, gan ekonomikas sektora, kā noteikts FSC pamatprincipos. Kā zināms, FSC sistēmā šo sektoru pārstāvji tiek strikti nodalīti, un tikai FSC, kā organizācijai, ir tiesības noteikt: kas pie kāda sektora pieder.
Nereti veidojas situācijas, ar kādu sastapāmies Latvijā, kad vides organizācijas standarta izstrādes darba grupu pameta; tas notika brīdī, kad liela daļa standarta kritēriju (indikatoru) jau bija apspriesti un par tiem panākta vienošanās. Kas atlika? Virkne būtisku indikatoru un definīciju, kur, kā Latvijā jau pierasts, vides sektora viedoklis no sociālo un ekonomikas sfēru pārstāvošajiem viedokļiem atšķīrās. Standarta variantam pirms vides sektora demarša bija divas iespējamās versijas: vides sektora piedāvātā un/vai sociālā un ekonomikas sektora kopdarbs.
Kā noprotams no 2021. gada maijā saņemtā standarta projekta, noslēpumainais (anonīmais) konsultants no Latvijas ir strādājis ar iepriekšējo standarta projektu. Domas ir dažādas, bet, faktiski, mēs saņēmām nevis tulkotu vai nedaudz papildinātu iepriekš izstrādāto variantu, bet jau trešo standarta projekta versiju. Protams, par Latviju patlaban atbildīgais FSC pārstāvis no Lietuvas runāja par tehniskām vai tulkošanas detaļām, bet, saņemot un izlasot tekstu, tapa skaidrs: standartā ir ieviestas nopietnas redakcionālas izmaiņas. Šī – trešā standarta versija – ir pavisam kas cits. Piemēram, mums būtiskajā jautājumā: ko uzskatīt pa augstvērtīgajiem mežiem, nav rasts vai veidots kompromisa variants, bet pastiprināta vides sektora izdomātā definīcija. Proti, augstvērtīgo mežu III kategorijā ietverti ne tikai Eiropas Savienības nozīmes biotopi, bet arī potenciālie biotopi (proti, meži, kas laika gaitā varētu kļūt par biotopiem*). Skatoties profesionāli, tā varētu būt viena līdz pat trīs vecumklases pirms biotopu zemākās kvalitātes vidējās vecumklases. Speciālisti, vērtējot meža inventarizācijas datus, statistiski varēs plānot: kādā vecumā mežaudzes jau vērtējamas kā aizsargājamie biotopi un, ja runājam par potenciālajiem, cik gadu laikā tie var pārtapt “FSC augstvērtīgajos mežos”. Runa šeit varētu būt par simtiem tūkstošu hektāru, kas tiek virzīti pielīdzināšanai augstvērtīgajiem mežiem. Ko tas nozīmē? Ja biotopu kartēšanas datos redzami ap 300 tk ha ES nozīmes biotopu, kuru lielākā daļa atrodas ārpus esošajām aizsargājamām teritorijām, potenciālo biotopu pielīdzināšana šiem 300 tk ha “pieskaitīs” vēl 200 tk ha. Esošā standarta redakcijā faktiski tas nozīmē potenciālu liegumu šajās teritorijās saimniekot bez eksperta atzinuma. Paredzu, ka, lielākoties, zinot Latvijas situāciju, eksperta atzinums būs: “Bez saimnieciskās darbības.”
Potenciālais. Atkal skan vārda “iespējams” sinonīmi...
Te būtu jāvēršas pie jebkura standarta izstrādātāja un jāprasa: ja ir standarts, tajā ļoti konkrēti jānosaka, ko saprot ar terminu “potenciālais biotops” un ko ar šādām teritorijām var, vai nevar darīt. Šobrīd tas nav izdarīts, atsauces ir jāmeklē dokumentos, kas tiek izstrādāti neatkarīgi no standarta un, ļoti ticams,– nav balstīti paritātē starp vides un sociāli-ekonomiskajām interesēm, bet ekosistēmu teorijā kā tādā. Par to Latvijā runā jau ilgu laiku. Piemēram, runājot par FSC standartu un sertifikāciju – Latvijā nav FSC pārstāvniecības, šos pienākumus pastarpināti veic lietuviešu kolēģis. Tas pierādījās arī 3. jūnija standarta apspriešanai paredzētajā ieinteresēto pušu sapulcē: kas pārstāv Latvijas intereses, FSC kontekstā tiek apzināti slēpts, bet FSC uz ieinteresēto pušu uzdotajiem jautājumiem atbildēt nespēj.
Pieļāvums: var notikt, var nenotikt
Atsevišķi biotopi nogabalu līmenī kā augstvērtīgie meži pirmo reizi tika definēti līdz ar SBP (Sustainable Biomass Program) sertifikācijas parādīšanos. Tolaik tika lēsts, ka biotopi Latvijā ir 51 000 ha jeb 1,7% mežu platības.
Jāteic, ka riska prezentētāji tolaik seškārtīgi kļūdījās. Šobrīd arī dažādas klasifikācijas – gan ES nozīmes, gan vietējas nozīmes, gan dabiskie meža (arī “meža atslēgas”), gan potenciālie – biotopi ir salikti vienā kategorijā.
Būtiskākais, ja skatāmies “potenciālos dabiskos biotopus”, mēs vairs nerunājam par ~300 tk ha (ko iepriekš minēju un kas nav pieņemami ekonomikas un sociālajam sektoram), mēs runājam jau par vismaz 500 tk ha. Kas tas ir? Ņemot vērā biotopu izplatību valsts un privātajos mežos – tā ir turpat 1/4 daļa apsaimniekojamās valsts mežu platības un faktiski visas cirtmetu sasniegušās audzes!
Vai nozarei ir vērts satraukties?
Jā, gan! Turklāt, ja redzam, ka patlaban notiekošajā konsultatīvajā forumā tiek runāts par tā saukto kompromisu... Kāds tas varētu būt? Piemēram, ja atstājam atrastos biotopus un noņemam potenciālos, saimnieciskās mežu platības samazinājums arī šai gadījumā jau ir katastrofāls ar ļoti drūmām sekām valstij. Faktiski standarts pieļauj koksnes ieguvi tikai tiem mežu apsaimniekotājiem, kam ir izteikti jauns mežu sastāvs, savukārt, tiem, kas līdz šim saimniekojuši patiesi ilgtspējīgi un kam ir liels pieaugušo un pāraugušo audžu īpatsvars, saimniekošana varētu būt stipri ierobežota. Vēl būtiskāks ir fakts, ka augstvērtīgo mežu definīcija skar arī kontrolētās koksnes standarta turētājus. Pieņemot standartu esošajā redakcijā, pat, ja uzņēmumi atteiksies no 100% FSC sertifikāta, arī FSC kontrolētās koksnes ieguve un atrašanās visā piegādes ķēdē ir apdraudēta.
Vai sertifikācija pēc šādiem principiem sasniedz sertifikācijas mērķi?
Ar vārdu “ilgtspējīgi” es to raksturot nevarētu.
ES nozīmes biotopi ir visās trīs Baltijas valstīs. Manuprāt, svarīgi ir skatīties, cik kartētu/uzskaitītu biotopu katrā valstī ir. SBP Reģionālajā riska novērtējumā minēts, ka Igaunijā biotopu platības ir nepilni 21,3 tk ha jeb 15 reizes mazāk nekā Latvijā! Ja salīdzina... Igaunijā šie biotopi patiesi ir retums! Augstvērtīgo mežu definīcija visās trīs valstīs tiek virzīta ļoti līdzīga. Taču... viena un tā pati shēma var strādāt dažādās valstīs, bet, neapšaubāmi, jāzina konkrētā teritorija un tās situācija. Valsts specifiskajam standartam nav jēgas, ja to raksta visiem vienādu, jo, atšķiroties situācijai dažādās valstīs, kādam standarts ir ļoti izdevīgs, kādam – pagalam nepiemērots. Standarta pamatā jābūt datu un faktiskās ietekmes analīzei, ne viedokļiem par kaut ko...
Mēs runājām tieši pirms gada. Īsumā: tavs skats uz nozari pandēmijas gadā (2020. gada marts – 2021. gada jūnijs).
Gads dažādi, bet nesis sapratni, ka ik valstij jābūt lielam pašpotenciālam. Kā paruna teic: “Katrs pats ir savas laimes kalējs.” Daudzās valstīs to būs sapratuši, jo... Ja veidojas situācija un nevari iegādāties pirmās nepieciešamības preces, jo kādā jūras šaurumā vai kanālā iestrēdzis kuģis, jo... viss ļoti nepieciešamais jau tiek ražots citur. Kas tas ir un ko tas nozīmē 21. gadsimtā? Ražošanas un citu lietu kontekstā valstīm jābūt stingru mugurkaulu un pašpietiekamām, to šis gads ir spilgti parādījis. Cerēt uz ārvalstu naudu ir ļoti bīstama spēle.
Runājot par meža nozari, mums jāizskata šai sarunā daudz minētais standarts, kas, apstiprināts piedāvātajā versijā, faktiski var nozīmēt mežizstrādes un kokrūpniecības nozares darba samazinājumu turpat par 50%... Par valsts ilgtspējīgu pastāvēšanu šai gadījumā nav runas! Kā nekad ir jādomā valstiski! Par visu notiekošo ir jābūt ļoti atbildīgiem. Ja runājam par starptautiskajām shēmām, sertifikācija ir viens no eksporta pamatnosacījumiem, vieglprātīga izturēšanās pret ko var pēcāk izmaksāt pārpārēm dārgi.
Skaidrojums:
* Potenciālie dabiskie meža biotopi. Mežaudzes, kas apsaimniekotas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par meža aizsargājamiem biotopiem. Nosakāmi atbilstoši: Ek T., Suško U. & Auziņš R. 2002: Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijas metodika. Valsts meža dienests, Rīga, 76 lpp https://www.daba.gov.lv/lv/media/4679/download
Dabiskais meža biotops (DMB) (arī mežaudžu atslēgas biotops) – biotops, kurā ir sastopamas vai pazīmes liecina (atbilstoši substrāti, indikatorsugas u.c.), ka varētu būt sastopamas sugas, kas izzūd koksnes ražas ieguvei pakārtotajos mežos. Tiek nodalīti arī t.s. Potenciālie dabiskie meža biotopi (PDMB) – mežaudzes, kas noteiktā laikā, atkarībā no valdošās koku sugas, varētu kļūt par DMB, ja apsaimniekošanas galvenais mērķis būtu bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
Grafiks no: https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/02827581.2010.497160