2018. gada 21. martā spēkā stājās FSC Centralizētais Nacionālais riska novērtējums (CNRA) Latvijai, kurā noteikts, ka Latvijas privāto mežu apsaimniekotāju vidū pastāv augsts risks attiecībā uz legālu nodarbinātību, nodokļu nomaksu, darba aizsardzību, kā arī uz īpaši aizsargājamu mežu aizsardzību. Lai gan sertifikācija ir brīvprātīga, faktiski (reālajā dzīvē) konkrētajai sertifikācijas shēmai tieši vai netieši ir pakļauts jebkurš privātais mežu īpašnieks.
Trīs mēnešus vēlāk (jūnijā) kontrolētās koksnes ietvaros noteikto risku skaits Latvijai ir samazinājies divas reizes, bet rūgtums paliek - kā iespējams, ka ES dalībvalsti novērtēja zemāk kā, piemēram, Baltkrieviju. Līdzīgi kā Eiropas parlamentā valsts pārstāvjiem kādā konkrētā organizācijā, savienībā vai citā institūcijā būtu jāaizstāv savas valsts intereses. Tomēr, ne vienmēr tas tā notiek, tostarp attiecībā uz atsevišķu sertifikācijas pārstāvju darbību Latvijā. Sertifikācijas sistēmu pārstāvniecību ir iespējams nodrošināt vairākos veidos, piemēram, PEFC sertifikācijas gadījumā uzsākt mežu apsaimniekošanas sertifikāciju pēc konkrētās shēmas nav iespējams, ja nav nodibināta vietējā PEFC Padome, kuru pārstāv dažādas interešu grupas, radot PEFC Mežu apsaimniekošanas standartu. FSC vai SBP sertifikācijas gadījumā nepieciešams tikai standarts, pēc kā vadoties, auditēt. Pārstāvniecība, kaut teorētiski iespējama kā juridiskas, tā fiziskas personas formā, nav priekšnosacījums sertifikācijas uzsākšanai.
Kopš 2013. gada Latvijā no augstākās FSC nacionālās pārstāvniecības veida – FSC Biroja (juridiskas personas), kuru veidoja aptuveni 20 organizācijas, pārstāvot Vides, Sociālo un Ekonomisko palātu, 5 gadu laikā esam zaudējuši arī zemāko pārstāvniecības veidu - Nacionālā pārstāvja (fiziskas personas) statusu. Nu esam nesen izveidotā FSC Baltijas reģiona pārziņā, ko vada Igaunijas FSC biroja vadītājs Indreks Talpseps, līdzšinējais Latvijas pārstāvis I. Krūze ir kļuvis par FSC Meža projektu koordinatoru.
FSC procesos ir jūtama varas koncentrācija atsevišķu cilvēku rokās, kas spēj nodrošināt lēmumu pieņemšanu, bet apgrūtina procesu caurspīdīgumu un uzņēmumu uzticību šai sistēmai. Vēl paradoksālāk vērtējams fakts, ka pēc vairāk nekā 15 gadu ilgās FSC Mežu apsaimniekošanas sertifikācijas vēstures Latvijas mežos, situācija "esot būtiski pasliktinājusies", vismaz tā vēsta publiski pieejamie un FSC apstiprinātie riska vērtējumi. Tajos tiek minēts, ka Latvijas privātajos un pašvaldību apsaimniekotajos mežos valda nelegāla mežizstrāde un tiek iznīcināti augstvērtīgi meži. Iepriekš šāda veida trūkumi Latvijā netika konstatēti, un tie, galvenokārt, ir skaidrojami ar apzinātu standarta definīciju maiņu.
Metastāzes jaunajām interpretācijām radās jau 2015. gadā, kad Latvijas Biomasas asociācija (LATBio) pieļāva vēl neapstiprinātā SBP Reģionālā riska vērtējuma pilnīgu piemērošanu Latvijā. Tolaik – 2016. gada sākumā – LMSP veltīja asu kritiku SBP sertifikācijas ietvaros pieņemtajai normai: strādāt pēc vēl neapstiprināta riska vērtējuma un piemērot LATBio Biotopu instrumentu kā faktiski neatņemamu sertifikācijas procesa un atbilstības novērtējuma rīku. Pārzinot notiekošā apstākļus un sagaidāmās sekas līdz ar FSC Kontrolētās koksnes standarta apstiprināšanu, citas Latvijas meža nozares interešu pārstāvošās organizācijas trauksmi privāto mežu īpašnieku starpā tā arī necēla, kamēr Eiropas Biomasas asociācijas (AEBIOM) rīkotās konferences (European Bioenergy Future 2016) laikā AEBIOM izmantoja iespēju, lai oficiāli paziņotu par jaunā asociācijas prezidenta un valdes ievēlēšanu. Par jauno AEBIOM prezidentu ievēlēja LATBio valdes priekšsēdētāju, viņam šajā pozīcijā nomainot Gustavu Melinu (SVEBIO, Zviedrija), kurš organizāciju vadīja pēdējos sešus gadus.
Šādā situācijā valsts tā vien kliedz pēc savu interešu aizstāvības – vienotas izpratnes un caurskatāmības advokāta, kas pārstāv Latvijas valsts, ne atsevišķu personu vai organizāciju intereses. Sertifikācijas sistēmas kā prokurors Latvijā konstatē pārkāpumus, bet iespējas aizstāvēties nav, jo nav pārstāvniecības. Līdz ar FSC pārstāvniecības vājināšanos Latvijā ir vērojama arī cita tendence – FSC sertificētās teritorijas Latvijā samazinās. To, saprotams, lielākoties ir ietekmējusi tieši AS "Latvijas valsts meži" daļēja izstāšanās no FSC sertifikācijas sistēmas, bet šoreiz, atšķirībā no 2010. gada, tā ir notikusi, pamatojoties uz paša uzņēmuma rūpīgi izsvērtu lēmumu, nevis auditu rezultātiem.