Šķiet, ka agrāk/senāk tik daudz tā nerunāja un sacīto neapgrieza. Šādi tugribiteikt vētraini plosās feisbukā, parādās pat Latvijas masu medijos. Vai tiešām tugribiteikt sarunu forma parādījusies kā ievazājums no rādītajām filmām tāpat kā nazāli augšupejošā intonācija teikuma beigās, ko vismīļāk lieto ierēdņi, kas pastudējuši ārzemēs? Nudien sāku justies kā savulaik trimdas latvieši, kas, atbraucot no aiz dīķa, pamanījuši izmaiņas tautiešu valodošanā.

Tugribiteikt rada pārpratumu jūru, ka nespēj ne izbrist. Varbūt esmu piekasīga, bet pārsvarā šādus “Tu gribi teikt…” izsaka sievietes. Atļaušos izteikt pieņēmumu, bet zināms, ka vīrieši vispār runā tiešāk. Ja viņi teiktu, ka kļūst vēss, tas to arī nozīmē. Ja sieviete izsakās, ka drīz būs lietus, tad viņa vēlas teikt, ka jāmeklē lietussargs, ka viņai nav siltas jakas, vai ka jāpiemet kamīnā malka. Nezinu kāpēc, bet prātā nāk jociņi par sieviešu valodas tulkošanu.

Varbūt tugribiteikt ir viens no diplomātijas paņēmieniem? Teikt to, ko vajadzētu nojaust. Manipulatoru metode. Varbūt tāpēc, ka šī forma ļauj manevrēt, tā uzplaukst ar negantu vērienu. Pat dārznieču pārdomas ar tugribiteikt var pārgriezt tā, ka maz neliekas. (...)