Katrā vietā daba uzvedas nedaudz citādi. Šos uzskaites algoritmus ir izstrādājuši zinātnieki, bet apstiprinājuši politiķi, un tieši šajā pārejā notiek lielais bizness.

Piemēram, kūdra šodien mums nav problēma, bet no 2025. gada tā kļūs par lielu problēmu. Kāpēc? Tāpēc, ka šodienas algoritmā kūdra nav iekļauta, bet tajā, kas darbosies piecus gadus vēlāk, – jau būs. Kūdras purvi nemainīsies, mainīsies emisijas uzskaites algoritmi.

Tas pats ar dīzeļdegvielu – šobrīd tai algoritmā ir labvēlīgs statuss, bet vēl pēc diviem gadiem – kļūs krasi nelabvēlīgāks.

Viena no tādām algoritma radītām iespējām ir zemes siltumnīcefekta gāzu emisijas uzskaite. Skandināvijas valstis šos mehānismus izmanto intensīvi, Latvijā pagaidām nemaz.