Eiropas Parlamenta caurlaižu īpašnieku analīze liecina, ka vairāk nekā 70% Google un Meta lobētāju iepriekš ir strādājuši ES un dalībvalstu valdību struktūrās
Pilnīgi jauna ES lobiju datu tīmekļa vietnes LobbyFacts analīze ir atklājusi, ka uzņēmumi ar iepriekš vislielākajiem deklarētajiem lobiju budžetiem kopš 2015. gada savus izdevumus ir palielinājuši par trešdaļu. LobbyFacts, kas lietotājam draudzīgā datubāzē atspoguļo ES pārredzamības datus, konstatēja, ka, lai gan 2015. gadā visvairāk deklarētie uzņēmumi lobēšanai iztērēja aptuveni 90 miljonus eiro, 2022. gadā šis skaitlis palielinājās līdz gandrīz 120 miljoniem eiro, t. i., par vienu trešdaļu.
Desmit lielākie tērētāji lobēšanai
Salīdzinājumam, 50 lielākās NVO deklarē, ka tērē par 40% mazāk nekā lielākie uzņēmumi. Un šķiet, ka kopš 2014. gada decembra 50 lielākajiem uzņēmumiem ir ievērojami lielāka piekļuve Eiropas Komisijai nekā 50 lielākajām NVO. Tā ir vēl vienas norāde uz to, kas jau ir plaši zināms: korporatīvajam sektoram ir daudz lielāka lobiju ietekme Briselē nekā sabiedrības interešu grupām. Korporatīvās intereses turpina dominēt Briseles lobiju ainā.
Lobiju datos ir redzamas arī citas tendences
Lielāko uzņēmumu deklarēto ES lobēšanas budžetu saraksta augšgalā lielās tehnoloģijas apsteidz lielās enerģētikas nozares, un pirmajā desmitniekā ierindojas Apple, Google, Meta, Microsoft, Qualcomm un Huawei. Ja 2015. gadā pirmajā desmitniekā bija četri enerģētikas uzņēmumi, tad 2022. gadā tie ir tikai divi – Shell un Exxon.
Lielie enerģētikas uzņēmumi nelobē mazāk, bet, salīdzinot ar lielo tehnoloģiju uzņēmumu iztērētajām summām, enerģētikas nozare izskatās mazāk aktīva. Taču pašreizējās enerģētikas krīzes apstākļos, kā arī saistībā ar zaļā kursa un REpowerEU paketēm fosilais kurināmais dominē ES darba kārtībā, un ir ļoti ticams, ka nākamgad Top10 varētu izskatīties citādi.
Lielo tehnoloģiju virpuļdurvis
Analizējot LobbyFacts arhīvu par Eiropas Parlamenta caurlaižu turētājiem (apvienojumā ar datiem no citām vietnēm, piemēram, LinkedIn), atklājas, ka vairāk nekā 70% Google un Meta lobētāju iepriekš ir strādājuši ES un dalībvalstu valdību līmeņa iestādēs.
No augsta līmeņa komisijas darbiniekiem un EP deputātiem līdz pat asistentiem un praktikantiem – to skaits, kas izriet caur “virpuļdurvīm” uz lielo tehnoloģiju nozari, ir šokējoši liels. Pārsteidzoši, ka daži cilvēki jau pēc pāris mēnešiem pēc aiziešanas no valsts sektora ir ieguvuši Big Tech lobija caurlaidi.
Tikmēr acīgie Briseles lobiju ainas vērotāji, iespējams, ir pamanījuši, ka ES lobiju reģistrā tagad nav neviena Krievijas lobija. Reģistra sekretariāts ir “apturējis to interešu pārstāvju darbību, kuru galvenā mītne atrodas Krievijā, saistībā ar izmeklēšanu, kas tiks sākta attiecībā uz tiem” pēc ES sankcijām un citiem pasākumiem.
Bet kuri ir tie Krievijas lobiji?
Tikai LobbyFacts var parādīt, ka laikā, kad februārī notika iebrukums Ukrainā, ES darbojās 13 Krievijas lobiji, tostarp Gazprom un Lukoil, turpmāka meklēšana atklās to plašākos lobiju tīklus, tostarp lobiju konsultāciju firmas, kas iepriekš strādājušas to labā, kā arī citu represīvo režīmu labā visā pasaulē.
Neatkarīgi no tā, vai vēlaties noskaidrot, kas lobē ES politiku, noskaidrot aktīvākos lobētājus no jūsu valsts, vai arī veidot kāda uzņēmuma profilu ziņās, LobbyFacts ir svarīgs instruments lobēšanas izpētei ES līmenī.
Pašdeklarējušies
Protams, LobbyFacts ir tik labs, cik labi ir dati, ko tas apkopo no ES lobiju reģistra. Gandrīz visus oficiālajā reģistrā iekļautos datus ir deklarējuši paši reģistrētāji, un, tā kā reģistrs nav juridiski saistošs un sankcijas ir vājas, sistēma ne vienmēr sniedz ticamas deklarācijas. Tas nozīmē, ka ir daži neuzmanīgi vai klaji maldinoši ieraksti, un reģistra sekretariāta veiktās ticamības pārbaudes vēl nav pietiekamas, lai tos novērstu.
LobbyFacts veiktā analīze liecina, ka neviens no 27 reģistrētajiem ES lobiju izdevumu saraksta augšgalā nav ticami iztērējis 10 miljonus eiro vai vairāk pagājušajā gadā. Patiesi, maz ticams, ka lielākie Briseles lobētāji ir tie, par kuriem ES reģistrā norādīts, kas tie ir. LobbyFacts analīze liecina, ka 36 no 51 ierakstītajiem nav tie, par kuriem tiek uzskatīti.
Turklāt jaunie noteikumi, kas attiecas uz ES reģistru, ir radījuši neskaidrības un potenciāli lielu robu tiem, kuri vēlas slēpt savus lobiju izdevumus. LobbyFacts atklāj, ka vismaz 380 tirdzniecības asociācijas, uzņēmumi, lobiju firmas, konsultanti un juridiskie biroji deklarē sevi kā “nekomerciālus”, un tāpēc tiem nav jāsniedz nekāds lobiju budžets.
Ir absurdi, ka ES reģistrā ir atšķirīgas deklarēšanas prasības dažādiem organizāciju veidiem, un tas mazina iespēju salīdzināt un salīdzināt datus. LobbyFacts dibinātāji Corporate Europe Observatory un LobbyControl tagad ir iesnieguši oficiālu sūdzību par šiem jautājumiem.
ES lobiju pārredzamības reģistram vēl ir tālu līdz tam, lai sniegtu pilnīgi uzticamu ieskatu ES iestāžu lobēšanā, taču LobbyFacts palīdzēs orientēties šajā labirintā, izvairīties no apšaubāmiem datiem un izgaismot varas gaiteņus.
Par autorēm: Vikija Kenna (Vicky Cann) ir Corporate Europe Observatory pētniece un kampaņu rīkotāja. Viņa specializējas “virpuļdurvju”, piesaistīto valstu un ES Padomes pārredzamības jautājumos. Nina Katzemiča (Nina Katzemich) ir kampaņas organizatore Vācijas nevalstiskajā organizācijā LobbyControl, kas nodarbojas ar pārredzamības jautājumiem.