zemeunvalsts.lv
Somu kolēģu pieredze un iniciatīva, skaidrojot Eiropas Savienības institūcijās strādājošajiem norises, kas vismaz aptuveni tiem būtu jāzina tāpat, ir vērā ņemama. Šai ziņā arī Latvijā būtu nepieciešams ļoti nopietni pievērsties ministriju un citu valstisku iestāžu darbinieku informēšanai, kas nereti lauku, mežu, upi redz sociālajos tīklos vai pa automobiļa logu.
Protams, varam dažādi vērtēt Latvijas ļaužu aktivitātes, bet politiski un sabiedriski aktīvo cilvēku zināšanas par norisēm ārpus interešu loka (darba, mājām un Latvijas galvaspilsētas) ir ar acīmredzamiem robiem (to pietiekami regulāri varam lasīt sociālajos tīklos), kurus it veikli izmanto nadzīgi stāstnieki “par briesmīgo”. Īsajā reportāžā par Meža akadēmijas nodarbībām Somijā svarīgākais, kas būtu gūstams un iegaumējams lasītājam Latvijā – somi (un arī zviedri) ir pārliecināti par to, ko zina, un savas zināšanas ar acīmredzamu un pamatotu pārliecību stāsta citiem. Tas faktiski ir ikvienas neatkarīgas valsts pilsoņa pienākums – stāstīt, ne atstāstīt vai citēt, lepoties ar savu pieredzi, ne lūkoties pār plecu utt.
Dažādu ES institūciju pārstāvjiem paredzētās Meža akadēmijas nodarbības Somijā pulcēja vairāk nekā 30, autoraprāt, gana ietekmīgus ļaudis ES gaiteņos, lai viņiem dotu iespēju uzzināt vairāk par mežsaimniecību, dabas apsaimniekošanu un meža nozari kopumā.
“Vissvarīgākā atziņa, ko viņi šeit iegūst,– kad koku nozāģē, tas tiek izmantots pilnībā. Resursus neatstāj sapūšanai, ja tas nav nepieciešams bioloģiskajai daudzveidībai,” uzsvēra Zviedrijas Lauku un infrastruktūras ministrijas vecākais padomnieks Hanss Nilsagords (Hans Nilsagård).
Viņš atgādināja mežu apsaimniekošanas nozīmi Somijā un Zviedrijā. Bez pienācīgas apsaimniekošanas šī reģiona mežus diezgan strauji pārņemtu egle, atstājot mazāk vietas citām sugām, piemēram, bērzam un priedēm. Kā zināms, egļu skaita pieaugums var palielināt kukaiņu bojājumu risku.
Somijas Meža akadēmijas kursus septembrī apmeklēja vairāk nekā 30 dažādu tautību un valstu pārstāvji, kas ikdienā ir aizņemti dažādās organizācijās: Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, dalībvalstu ministrijās, plašsaziņas līdzekļos, universitātēs un dažādu interešu pārstāvības organizācijās. Kursi ilga trīs dienas, tie bija jau trešie, ko organizēja Somijas Meža asociācija.
“Ziemeļvalstu mežzinātne un zināšanas par mežu raisa interesi citos Eiropas reģionos. Arī šoreiz mums veicās sastapt dažādu nozaru un kompetenču pārstāvjus,” sacīja Evelīna Pokela, Somijas Meža asociācijas vecākā speciāliste, atbildīgā par organizētajiem kursiem.
Risinājumi zaļajai pārejai
Lai praktiski un dabā iepazītos ar saimniecisko mežu apsaimniekošanu, kursu dalībnieki apmeklēja objektu Jyväskylä, Somijas centrālajā daļā, apskatīja Äänekoski bioproduktu rūpnīcu, kurā ražo celulozi, kartonu un bērza finieri, koksnes tekstilšķiedras un 3D izstrādājumus no koksnes šķiedras, kā arī iegūst enerģiju. Mācību programmā bija iekļauta informācija gan par pētniecību, gan praktiskiem pasākumiem meža nozarē. Meža akadēmijas mērķis ir veicināt Eiropas ekonomikas ilgtspēju un piedāvāt risinājumus zaļajai pārejai.
“Ražotņu apmeklējumi, diskusijas un sarunas ar vadošajiem ekspertiem deva dalībniekiem lielisku iespēju gūt tiešu pieredzi un sapratni par ES aktuālajiem meža jautājumiem,” priecājās E. Pokela. Diskusijās galveno uzmanību pievērsa mežu un koksnes izmantošanai, lai risinātu vairākas starptautiski zināmas problēmas.
Eiropas Investīciju bankas nodaļas vadītāja Tanja Tanajama sarunā atzina, ka iepriekš par meža nozari neko daudz nav zinājusi, taču kursu laikā viņa ieguvusi daudz informācijas, ko nu nepieciešams “sagremot”. “Ir skaidrs, un tagad (pēc Meža akadēmijas kursiem) tas ir pilnīgi skaidrs, ka mežiem patiešām ir svarīga loma zaļajā pārejā. Problēmas rada fakts, ka tie ir risinājums vairākiem dažādiem, savā ziņā konfliktējošiem mērķiem. Kā atrast labāko iespējamo kompromisu?” par uzzināto un redzēto sprieda T. Tanajama.
Mežu politikai jāpaliek vietējās rokās
Pasākuma atklāšana notika Tūsulā (Tuusula) netālu no Helsinkiem, nesen atklātā skolā un kultūras centrā Monio, kas būvēts no koka (baļķiem). Dalībnieki noskatījās Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministres Sari Esajas (Sari Essayah) un Zviedrijas lauku lietu ministra Petera Kulgrēna (Peter Kullgren) kopīgo video sveicienu, kurā ministri uzsvēra ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmi.
“Meža nozare lielā mērā veicina pāreju uz videi draudzīgu, no fosilajiem kurināmajiem brīvu vidi un nodrošina mūs ar inovācijām. Pārejas pamatā ir ilgtspējīga meža biomasa, kas ir alternatīva fosilajām izejvielām. Ir daudz piemēru inovatīviem pielietojumiem, kas iegūti no meža, sākot no koka konstrukcijām un enerģijas ražošanas līdz baterijām un apģērbiem,” atgādināja S. Esaja.
Ministri norādīja, ka Somijā ir vairāk nekā 600 000 privāto mežu īpašnieku, Zviedrijā – vairāk nekā 300 000, uzsverot, ka meži visā ES ir ļoti atšķirīgi.
“Ar mežu saistītais tiesiskais regulējums ES strauji paplašinās. Mēs vēlamies uzsvērt tradīciju, zināšanu un prasmju nozīmi, ko mūsu mežu īpašnieki, pētnieki un uzņēmumi gadu gaitā ir attīstījuši, pamatojoties uz vietējiem apstākļiem,” sacīja S. Esaja.
“Meža politika arī nākotnē ir jāplāno un jāīsteno valsts līmenī, lai tā būtu rentabla un atbilstu valsts apstākļiem. Nevar piemērot “viena mēraukla visiem” pieeju,” uzrunā piebilda P. Kulgrēns.