Intervija ar Gintu Kukaini, Smiltenes novada Domes priekšsēdētāju

Sāksim ar teritoriālo reformu, kas Smiltenes novadu būtiski neskar…

Tā es negribētu teikt! Smiltenes novads gan saglabājas, bet tas top lielāks! Mums pievienos Raunas un Apes novadus. Ar abu novadu pašvaldībām mums izveidojusies laba komunikācija un sadarbība. Labāk, ja tā var sacīt, pazīstam Api, ar ko mums ir kopīga Būvvalde un Pašvaldības policija un ar ko atrodamies vienā civilās aizsardzības teritorijā. Raunas novadu zinājām pietiekami labi, ar viņiem un Apes novadu tiek īstenoti sadarbības projekti tūrisma jomā, bet viņu vēlme būt ar mums kopā bija pārsteigums! Ar katru reizi, analizējot dažādus novadu statistiskos rādītājus, redzam: apvienošanās ir loģiska! Pašreizējiem trim novadiem “mugurkauls” ir A2 šoseja Rīga-Veclaicene-Pleskava. Uz pagastu centriem var aizbraukt pa asfaltētiem ceļiem, izņemot Drustus, kur ceļš nākotnē būs jāsakārto. Priekšnosacījums novada un pagastu darbībai un sadarbībai ir sasniedzamība. Esam pētījuši, ka Raunas novadā sekmīgs ir darbs ar jauniešiem, mums Smiltenē jauniešu ir daudz (Smiltenes tehnikums: vairāk par 850 jauniešiem, vidusskola ar 870 skolēniem), bet darba ar jauniešiem nav – šeit redzu iespēju, apvienojoties, vienam otru papildināt. Līdzīgi ir ar kultūrvēsturiskiem objektiem; mēs Smiltenē vairāk esam attīstījuši aktīvo tūrismu, mums nav veco piļu, kur aicināt tūristus.

Aumeisteru muiža!

Jā, Aumeisteros ir muiža, kas šobrīd ir privātīpašums! Raunas un Apes novadiem kultūrvēsturisko objektu tūrisms ir ļoti attīstīts! Atkal ir iespēja citam citu papildināt. Smiltenes novads topošajai novadu savienībai var “dot” darbavietas – mums ir lielākais darbavietu skaits (no trim novadiem), un pēdējos gados vērojams to skaita pieaugums. Jau tagad 9,6% darba ņēmēju pie mums brauc no Apes novada, 5% – no Raunas. 

Latvijas Radio vēstīja, ka Apes novads pats vēlējies būt kopā ar Smilteni. Kā ar Raunu?

Jā, Apes novads pats vēlējās apvienoties! Tā mums pauda novada vadība un, šķiet, tāds ir arī domes lēmums. Raunā par potenciālo novadu sadalījumu bija pārsteigti! Pirmajā kopīgajā sanāksmē Raunas novada vadība bija neizpratnē, kālab viņi “pie mums”, bet ar katru sanāksmi saprašanos nostiprinājām, mums bija lieliska tikšanās ar Raunas novada iedzīvotājiem: bija ļoti konkrēti jautājumi un precīzas atbildes! Raunā organizēja arī sabiedrisko aptauju, kuras rezultātā 48% aptaujāto atbalstīja pievienošanos Smiltenes novadam! Pie tam aktīvākais atbalsts sadarbībai ar mums bija no jaunākās paaudzes, kas ir ļoti vērtīgs rādītājs! 

Vai bija kāds tuvējais novads, kas arī vēlējās būt ar Smilteni, bet “tika ieplānots” citur?

Mēs esam dzirdējuši, ka ir bijusi vēlme. Bet – “tikai dzirdējuši”! Varbūt šī vēlēšanās bijusi pagalam bikla, tai nesekoja nedz tikšanās, nedz aktivitātes. 

Trīs spēcīgie Vidzemes novadi – Cēsis, Smiltene, Valmiera. Esat samērā tuvu cits citam, rosība vērojama pamatīga!

Mūs dēvē par Vidzemes ekonomisko trijstūri. Vārds vietā, jo, ja palūkojam treju novadu ekonomiskos rādītājus, attīstība ir acīmredzama. Smiltene vairāk soli solī “iet” ar Valmieru, Cēsis izvēlējušās kultūras centra statusu. Smiltenē izsenis bijusi labi attīstīta uzņēmējdarbība. Mēs daudz veltām uzņēmējdarbības stimulēšanai – būvējam un remontējam ielas un ceļus, būvējam ražošanas ēkas, darām visu iespējamo, lai radītu darbavietas. Atrodoties 130 km attālumā no Rīgas, nav citu iespēju reģiona un novada attīstībai, kā darbs un darbavietas! Bieži vien varam paveikt it ikdienišķas lietas, kas neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Piemēram, novadam ir investīciju objektu karte, kur ikviens interesents var atrast objektus, kas gatavi investīcijām, izīrēšanai vai pārdošanai. Šāda pati karte ir par dzīvojamo fondu un lauku viensētām. Nereti uzņēmējam pietiek ar attieksmi: viņš šeit ir gaidīts! Mēs esam ieinteresēti, lai viņš šeit strādātu, un viņa uzņēmums attīstītos! 

Novada demogrāfiskās, ja tā var sacīt, situācijas risināšana. Aicinājums cilvēkiem nākt un dzīvot lauku mājās! Par to rakstīja “Latvijas Avīze”!

Pats dzīvoju 20 km no Smiltenes lauku viensētā pie meža un skaidri saprotu, ka cilvēkam no pašvaldības vajag ļoti maz – ceļu, pa kuru atbraukt un aizbraukt! Runājot ar novada pagastu pārvaldniekiem, vienmēr esmu uzsvēris iespējas darīt vairāk novada un pagastu ceļu sakārtošanā! Lai ceļš būtu bez bedrēm, lai tas būtu līdzens, un ziemā laikus notīrīts! 

Pilsētā šobrīd dzīvojamās platības trūkst. Lauku viensētās ir potenciāls! Daļa viensētu stāv tukšas – īpašnieks dzīvo citur vai ierodas paretam; ģimenēm, kas vēlas dzīvot lauku vidē, tā ir iespēja! Radot informācijas platformu, šo iespēju dodam! Sākot ideju attīstīt, uzdevām katra pagasta pārvaldniekam apzināt viņa pārziņā esošajā teritorijā tās ēkas, kas būtu pārdodamas vai izīrējamas (ēkas, kas faktiski “stāv” tukšas). Šobrīd datu platforma rāda, ka apmēram 18 lauku sētām ir mainījies vai, ceram, mainīsies īpašnieks. Skatīsimies, kas notiks tālāk. Nesen pie manis bija atnākusi ģimene, kas pārceļas pie mums no Olaines; viņi meklējuši iespēju, kurp doties, braukājuši pa Latviju un laikrakstā pamanījuši informāciju par mūsu novadu! Cilvēki ir nopirkuši īpašumu 6 km no pilsētas, ieradās Domē iepazīties, un apstiprināt, cik laba ir šī ideja! Sarunas laikā viņi stāstīja, ko var piedāvāt novadam, nepilnā stundā daudz noskaidrojām. Attieksme prasa tikai un vienīgi laiku! 

Datu bāze par pieejamām viensētām “ir kustībā”, jo: kāds jau izlēmis, vai norit saruna ar tiem īpašniekiem, kas vēl domā. Ko tas nozīmē? Gadās, lauku sētas īpašnieks mīt Rīgā, viņam pieder šī māja un… iekams konkrēti nepajautā: “Ko tu ar māju darīsi? Varbūt vēlies izīrēt? Varbūt esi gatavs pārdot?” viņš par šādām iespējām nedomā! Tā ir diezgan tipiska situācija: gana situētam cilvēkam pieder īpašums, par ko viņš ik gadu maksā nelielu nodokli, bet apmeklē to varbūt nedēļu vai dažas dienas gadā. 

Nesenā intervijā ar bijušo Valmieras mēru Inesi Boķi dzirdēju interesantu vēstījumu, ka Valmieras veiksmīgu attīstību sekmējis arī konsekvents politiskās pozīcijas domnieku darbs. Kā ir Smiltenē? 

Arī Smiltenei šai ziņā ir veicies! Gan man, gan iepriekšējiem Domes priekšsēdētājiem ir laimējies strādāt vienoti – bez pozīcijas, opozīcijas strīdiem! Šobrīd Nacionālajai apvienībai (NA) Domē ir 9 no 15 vietām; kad sāku vadīt pašvaldību NA bija četras vietas, pārējiem sarakstiem kopā 11! Pieredze rāda, ka mums novadā ir kopīgas lietas, ko vēlamies paveikt, un tās nav politiskas. Ideja un risinājums ir galvenie! 

Nākotnes plāns Smiltenes novadam ir: pietiekami daudz darbavietu, lai cilvēkam būtu darbs, skola, atpūta un dzīvesvieta. 

Vai Smiltenes novadā ir atgriezušies latvieši no ārvalstīm?

Jā, mēs aktīvi piedalāmies reemigrācijas programmā un rezultāti ir! Piemēram, Pašvaldības policijas priekšnieces ģimene ne tik sen atgriezās Latvijā. Esam apzinājuši vairākas ģimenes, kas plāno ceļu mājup, ar tām strādājam. Teikšu: tas nav ātrs vienas dienas lēmums! Nopietnāk par atgriešanos sāk domāt, kad bērniem jāsāk skolas gaitas! Otrais svarīgais priekšnoteikums ik ģimenei – darbs! Būs darbs, būs iemesls kaut padomāt! 

Šobrīd bezdarba līmenis Smiltenē ir 2,7%! Maz, bet mēs vienalga turpināsim stimulēt darba vietu rašanos! Jo būs vairāk darbavietu, jo labāk būs attīstīts dzīvojamais fonds, manis minētās viensētas ieskaitot, jo būs vairāk priekšnosacījumu, ka ļaudis pie mums vēlēsies dzīvot! 

Paviršiem zinātājiem Smiltene saistās, galvenokārt, ar kokrūpniecību un piensaimniecību!

…un ceļu būvi! Smiltene izsenis saukta par ceļinieku galvaspilsētu, un šodien pilsētā darbojas pieci lieli ceļu būves uzņēmumi. Piemēram, darbus pie “Sēnītes” šobrīd veic uzņēmums no Smiltenes! Mūsu ceļinieki strādā visā Latvijā, arī pie tiltu būves! 

Pamatu mūsu novada uzņēmējdarbībai gan veido kokapstrādes uzņēmumi – desmit lielākie darbojas šeit, Smiltenes pusē! Sākot ar “Stora Enso”, turpinot ar “Troll”, kas ražo bērnu gultiņas, “Smiltenes koku”, “Granula Invest”, “Smiltene Impex”, “Vudlande”… Tālāk – jau pieminētā ceļu būve. Noteikti jāpiemin, ka Smiltenē darbojas lielākais vietējais uzņēmējs pēc apgrozījuma un darbinieku skaita: “Madara98” (Top! veikali). Īpašnieks dzīvo un strādā mūsu novadā! 

Teicāt, ka dzīvojat pie meža! Vai medījat un esat meža īpašnieks?

Esmu mednieks un man pieder mežs! “Lielīpašnieks” neesmu, man pieder “padsmit” hektāru dažādā vecumā! Jāsaka, mednieks esmu paslinks! Man vairāk tīk sestdienās un svētdienās doties medībās pastaigas un svaiga gaisa dēļ. 

Ja jautāsiet par pēdējā laika aktualitāti – lāčiem, iepriekšējā dzīvesvietā tepat Smiltenes pusē divus gadus pēc kārtas lācis paviesojās man kaimiņos, papostot bišu dravu. Tātad mūsu novadam pekaiņi secen neiet. 

Vai novadā saskaraties ar liegumiem, kas nereti pārsteidz meža īpašnieku?

Ikvienai darbībai, ko veicam vai mēģinām darīt, nepieciešams pamatojums: kālab mēs to darām vai mēģinām darīt! Mežs gadu gadiem ir bijis un nākotnē būs pamats Latvijas tautsaimniecības attīstībai! Tā ir nozare, kas darbojas un kurā ir iesaistīts ļoti liels cilvēku skaits. Manuprāt, meža apsaimniekošanas prasmes un pieredze gan valsts, gan privātajos mežos ik gadu kvalitatīvi pieaug! Mežs neiegūs, ja mēs to iestādīsim vai atstāsim dabiski atjaunoties, un… aizmirsīsim! Šis posms mūsu vēsturē ir pagājis! Uz mežu raugāmies profesionāli, līdzīgi kā lauksaimnieki uz tīrumu. Mēs vēlamies, lai meži aug, aug kvalitatīvi, un ikviens no tā ko iegūtu. Dzirdot par dažādiem liegumiem, kas aizsargā, piemēram, vienu vaboļu sugu, jājautā: vai tā ir vienīgā vieta, kur vabole mīt? Zinu, ka mums ir gana daudz aizsargājamu teritoriju, piemēram, ap upēm, ir dabas parki, ir Nacionālie parki. Lai liegumu izveidotu, jāsaprot, cik tas, ko vēlamies aizsargāt, ir īpašs, svarīgs un unikāls! Ja kaut kas ir vienīgais Eiropā, protams, jādara, ko var! Ja “aizsargājamā” ir gana daudz un tas tāpat jūtas labi, rīkojamies savādāk! Lai būtu objektīvs skats, teikšu – dabas objektu aizsardzībā un liegumos ļoti grūti “noturēties uz ceļa”, lai nenonāktu vienā vai otrā grāvī! 

Bijām jau sarunājuši tikšanos, kad izlasīju, ka jaunajā gadā Jūs gaida jauns amats…

Jā! Astoņus gadus esmu novada vadībā, pēdējos piecus – Domes priekšsēdētājs! Esmu pārliecināts, ka nevēlos amatā būt pārāk ilgi un negribu nevienam apnikt! Ja es amatā paliktu līdz šī sasaukuma beigām un piedalītos arī nākamajās vēlēšanās, man “draudētu” darbs pašvaldībā 13 gadu garumā! Par ilgu! Vajag jaunas idejas, jaunu enerģiju, lai Smiltenes novads augtu un attīstītos! Nedomāju nekur pazust un ceru būt gana aktīvs vietējās sabiedrības pārstāvis, interesēšos par norisēm, kā līdz šim, bet iespējas sevi pierādīt būs citiem! Astoņos gados ir gana paveikts, par katru darbu varu stāstīt, skaidrot un runāt! 

Vai ir kaut kas, ko gribējāt izdarīt, un tas nenotika?

Ir! “Milzīga lieta”, ko domāju un plānoju mainīt, izdarīt, bet – nekā! No Smiltenes pilsētas laikiem (vēl pirms iepriekšējās reformas, kad bija vien pilsētas un pagasti) “palikusi bēda”. Proti, baseins, ko sāka būvēt igauņu investors un nepabeidza! Ir bedre un pamati... Sākot darbu novadā, bija mērķis to visu sakārtot. 8 gados nav izdevies vienoties ar investoru: sākotnējā atpirkšanas cena bija 1 milj eiro, ko esmu “nodiņģējis” līdz 200 000! Bet arī tā ir pārāk liela summa šādam darījumam! 

Pie tam, uzskatu, ka Smiltenei ar tās iedzīvotāju skaitu baseins nav vajadzīgs! Doma bija teritoriju sakopt! Baseini, ja skatās apkārt, ir Valmierā (35 km), Priekuļos (40 km), Valgā (45 km), arī Balvu baseins sasniedzams! 

Noslēgumā vēl par teritoriālo reformu. Vai Jūsuprāt norises ir pareizās: “Būs tā!” Trūkst sarunas…

Manuprāt, pašvaldību sakarā mums bija gatavs likums un tā normas! Likumā paredzētas pašvaldības ar noteiktu iedzīvotāju skaitu. Domāju, bija nepieciešams lēmums: no 2021. gada pašvaldībām jāatbilst un jāievēro esošais likums! Tas būtu tikai un vienīgi pašvaldību ziņā – ar ko sarunāties, ar ko apvienoties, kā rīkoties! VARAM šodien rīkojas ar iniciatīvu, kas virza jautājumu straujāk! 

Vai lielākam novadam būs vairāk naudas?

Būs lielāks budžets! Mēs, pašvaldībā, izmantojam rādītājus, kas situāciju atspoguļo precīzāk: budžeta skaitļus dalām ar iedzīvotāju skaitu. Vēl korektāk būtu aplūkot apsaimniekojamo platību un apsaimniekojamos nekustamos īpašumus, piemēram, ceļus, kas uzturami. Tad cipari būtu vēl precīzāki un skaidrāki! Piemēram, Apes un Raunas novadam ar apvienošanos būs lielākas iespējas, jo Smiltene ir 21 reģionālā centra sastāvā – mums bija iespējas pretendēt uz it daudzu struktūrfondu finansējumu, uz ko līdz šim nevarēja pretendēt nedz Apes, nedz Raunas novadi, tātad viņi būs ieguvēji!