Pieļauju, ka risinājumi ir dažādi, bet mans redzējums, protams, ir par koksnes plašāku izmantošanu. Uzreiz atzīšu - lai koksni plašāk lietotu ikdienas vajadzību apmierināšanai, koki ir jācērt, jāstāda un atkal jācērt. Mēs, protams, atkal ņemsim no dabas, bet citur jau mums nav, kur paņemt, un atšķirībā no, piemēram, naftas sūknēšanas koku atjaunošanās ir nesalīdzināmi ātrāka un efektīvāka, jo kociņš ne tikai izaug par jaunu lietaskoku, bet augot rada arī mums tik nepieciešamo skābekli.

Mēs bieži uz koka produktiem skatāmies ļoti primitīvās - galds, krēsls, guļbūve - kategorijās, bet patiesība ir tāda, ka jau tagad koksne ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, pat ja mēs par to nezinām, un šādā situācijā valstij, kuras lielāko daļu klāj meži (53%), ir pienākums sekot zinātnes tendencēm un izmantot savu resursu gan pašu labklājības vairošanai, gan pasaules glābšanai.