Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja Māra Liopas un www.zemeunvalsts.lv redaktora Paula Rēveļa saruna ar profesori Irēnu Kokinu, Daugavpils universitātes rektori
Vēl vasarā plašsaziņas līdzekļos varējām lasīt ziņu par trīs universitāšu domu ciešāk sadarboties, veidojot universitāšu konsorciju. Ziņai sekoja plašāks materiāls no Jelgavas, kur dokumentu parakstīšanai tikās trīs pilsētu mēri un trīs augstskolu rektori.
Tieši tā! Tā kā Jelgava nosacīti ir “vidū” starp Daugavpili un Liepāju, tikāmies tur. Tikšanās laikā parakstījām vienošanos un šo dienu uzskatu par vēsturisku, jo piedalījās un bija klāt visu trīs Latvijas lielo pilsētu mēri, kas augstskolu jautājumā ir ļoti ieinteresēti! Pašvaldību atbalsts mums bija un būs ļoti nepieciešams. Konsorcija (augstskolu apvienības) veidošanas iniciatori bija kolēģi Liepājas pilsētas Domē, kam ļoti nepatika iespēja, ka Kurzemes pusē augstskolas varētu nebūt.
Pasākumā Jelgavā piedalījās arī izglītības un zemkopības ministri, kas liecināja ne tikai par triju pašvaldību un universitāšu, bet arī nozaru ieinteresētību. Situācijā, kad universitātes vēlas sasniegt labu līmeni pasaules mēroga reitingos, bet finansiālais atbalsts no valsts puses jau vairākus gadus pēc kārtas netika pildīts, sasniegt augstus rezultātus ir diezgan problemātiski. Bez tam, no ministrijas cita citai sekoja ziņas, ka augstskolu skaitu “vēlams samazināt”. Protams, var jau universitātes koncentrēt tikai Rīgā, bet – kā jau minēju – valstī ir nosprausts kurss uz policentrisku attīstību, un arī pašvaldības ir ieinteresētas augstskolu pastāvēšanā reģionos. Konsorcijs mūsu uzskatā ir vairāku universitāšu brīvprātīga apvienošanās, tai pašā laikā katrai saglabājot savu juridisko statusu, identitāti un tradīcijas.
Kāda ir situācija ar vietējiem studētgribošajiem Daugavpilī?
Pēc ļoti intensīvas augstskolu tipoloģijas jaunās versijas apspriešanas dažādās sanāksmēs gan IZM līmenī, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, gan sabiedrībā kopumā, uzskatu, ka Daugavpils Universitātes turpmākās pastāvēšanas liktenis tika nopietni apšaubīts, un pati doma, ka Daugavpilī universitātes varētu nebūt, manuprāt, vispār nav pieņemama. Jāatzīmē mūsu pilsētas iedzīvotāju attieksme un ieinteresētība Universitātes statusa saglabāšanā. Tajā laikā bija grūti atrasties uz ielas, jo burtiski ik pretimnācējs vēlējās apjautāties: kas notiek, kāpēc šādas ziņas, kāpēc universitātes statuss pēkšņi varētu būt atņemts? Skaidrs ir viens,– jauniešiem un viņu vecākiem mūsu pilsētā, kā arī visā reģionā, bija un ir svarīgi, kāds studiju diploms iegūstams šeit – pilsētā.
Tas ir arī politisks jautājums: likvidēt augstskolu Daugavpilī būtu pagalam nepareizi un netālredzīgi.
Tas būtu pirmkārt! Ja lasām Latvijas Nacionālo attīstības plānu, kā arī citus valstij stratēģiski svarīgos attīstības dokumentus, redzam, cik daudz un skaisti rakstīts par reģionu attīstību, taču praksē aizvien “galvenie” spēlētāji tiek koncentrēti Rīgā. Tas ir gan aplami, gan pretrunīgi.
Mūsu augstskola nākamgad svinēs 100 gadu jubileju, tā ir ilgstoši un pamatīgi veidojusi un attīstījusi augstākās izglītības tradīcijas reģionā. Mēs esam daudz un nopietni strādājuši, lai izcīnītu universitātes statusu un atbilstu toreiz Augstskolu likumā definētajām prasībām. Ir panākts atbilstošs mācībspēku, kam ir doktora grāds, procentuālais sastāvs, ir izveidoti divi lieli zinātniskie institūti, kuri veic starptautiski nozīmīgus zinātniskos pētījumus, arī fakultātēs un atbilstošā profila katedrās paralēli studiju darbam tiek veikts pētnieciskais darbs, kas rezultējas zinātniskos rakstos, kas tiek publicēti visaugstākās raudzes starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs. Arī pašreizējos sarežģītajos pārmaiņu apstākļos mēs turpinām izstrādāt jaunas un pilnveidot darbojošās studiju programmas, lai atbilstu mainīgajam darba tirgum, pilnveidojam universitātes infrastruktūru, pie mums studē ārzemju studenti, pieredzes apmaiņā brauc kolēģi – mācību spēki – no ārvalstīm. Tai pašā laikā objektīvi jāatzīst, ka dažā programmā studentu skaits ir krities; tas ir nepietiekams, lai studiju programma pilnvērtīgi darbotos kopumā. Bet jāņem vērā demogrāfiskā situācija Latvijā un studējošo izvēle apgūt, piemēram, fizikas, matemātikas, ķīmijas programmas, kas ir nopietna problēma visā valstī, pie kam, jau sākot ar vidusskolas līmeni.
Ja mēs vērtējam pieteikušos reflektantu skaitu studijām šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jākonstatē, ka tas ir krietni lielāks, kaut arī runas par un ap universitātes statusa iespējamo zaudēšanu ir nodarījušas lielu ļaunumu. Tātad, droši varam apgalvot, ka esam vajadzīgi mūsu reģionam un spējam dot nepieciešamo gan speciālistu sagatavošanā, gan pētnieciskās vides un inovāciju radīšanā, gan latviskās kultūrvides saglabāšanā.
Covid19 radītā situācija mums lika ļoti ātri pārkārtoties darbam attālinātā studiju režīmā. Paldies jāsaka visiem docētājiem, vispārējam personālam, IT speciālistiem, kas ļoti ātri pielāgojās, un studiju gadu mēs varējām pabeigt savlaicīgi gandrīz visi. Protams, tas prasīja milzum daudz papilddarba, un papildus laika ieguldījumu, kas, savukārt, liecina par to, ka mēs esam stipra un saliedēta komanda, kas spēj pielāgoties jebkurām pārmaiņām un atrisināt jebkuru negaidītu un neparedzētu situāciju.
Augstskolu (universitāšu) konsorcija koncepts mums visiem Latvijā ir jaunums. Pagaidām ir parakstīts tikai nodomu protokols. Taču visas trīs universitātes ir apņēmības pilnas, saliedējot spēkus un racionāli izmantojot akadēmisko kapacitāti, radīt jaunas starpdisciplināras programmas, piedāvāt vienotus, interesantus C bloka, jeb brīvās izvēles kursus, vienoti strādāt ārvalstu studentu piesaistē, meklējot risinājumus kopīgu IT platformu izmantošanā u.tml. Cik zinu, infrastruktūra gan mums, gan Liepājā, gan Jelgavā ir attīstīta, pētniecība un inovatīvi risinājumi ir iespējami visās trijās universitātēs. Patlaban darbojamies pie studiju programmu salāgošanas. Strādājam pie kopīgu promocijas padomju izveides,– apvienojot katras universitātes zinātnisko potenciālu vienā, kas būtu reāls zinātnisks pienesums gan katrai universitātei, gan valstij kopumā! Šobrīd ir parakstīti sadarbības līgumi starp Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un Ventspils augstskolu par vienotas padomes izveidi literatūrzinātnē. Uzskatu, ka tas ir drosmīgs un daudzsološs solis, skatoties nākotnes perspektīvā.
Patlaban strādājam arī pie tā sauktā “0” kursa izveides cilvēkiem, kas vēlas mainīt savu profesionālo karjeru, bet līdz šim nav varējuši apgūt augstskolas kursu valstij svarīgās disciplīnās, piemēram, matemātika, fizika, ķīmija vai bioloģija. Esmu pārliecināta, ka šādam mērķim mums ir viss nepieciešamais gan akadēmiskā personāla izmantošanā atbilstošajās disciplīnās, gan infrastruktūras izmantošanā. Rezultātā varētu būt labs “izrāviens” daudziem cilvēkiem karjeras veidošanā. Kā redzam, ieceru kopīgai sadarbībai ir ļoti daudz un, jo vairāk mēs sadarbosimies, jo vairāk ideju mums radīsies. Esmu par to pārliecināta, tikai nevajadzētu mūs pārlieku steidzināt, jo labām un jaunām idejām ir “jānobriest”.
Kāda ir paredzēta konsorcija pārvalde?
Pārvaldes modeļa maiņa ministrijā uzsākta gana skarbā veidā, bet saskatu tajā zināmus plusus. Padomes (11 cilvēku sastāvā), ko vēlas ieviest katrā augstskolā, ir zināms jauninājums, tās darbosies līdzās augstskolas Senātam. Tā kā mums plānots universitāšu konsorcijs, domāju, konsorcija padome “attieksies” uz triju universitāšu kopīgu pārvaldību. Kādi būs ieguvumi? Domāju, padomēs izvēlēsies cilvēkus, kas būs samērā neitrāli, ar objektīvu skatu uz pārvaldību un saprātīgu lemtspēju. Padomes cilvēki varētu būt ar “skatu no malas”, lai labāk redzētu notiekošo gan katrā Universitātē, gan konsorcijā kopumā.
Līdz 2021. gada janvārim mums jāstabilizē un juridiski jāpamato konsorcija jēdziens, tas jāiestrādā augstskolu likumā.
Gandarī fakts, ka ministrijas ir ieinteresētas šai darbā un vēlas rezultātu, tāpat kā mēs.
Ir vēl arī citas augstskolas… Vai kādam ir bijusi interese jums trim piebiedroties?
Kad notika konsorcija memoranda parakstīšana, ko minēju sarunas sākumā, man zvanīja kolēģi no citām augstskolām un interesējās, jautāja, "uz ko mēs esam parakstījušies". Cik zināms, tiek runāts, ka IZM izstrādātajā koncepcijā līdzīgi ir paredzēta mākslas, mūzikas un kultūras augstskolu apvienošana, uz ko gan attiecas citi noteikumi, jo šīm augstskolām ir citi uzdevumi, un tās vienmēr tiks vērtētas ar citiem, specifiskiem kvalitātes kritērijiem. Tām arī ir atšķirīgs noteiktais studentu skaits. Taču tas nekādi nenozīmē sliktāku vai apšaubāmu augstskolas darbības kvalitāti. Ja vēlamies vienmērīgu valsts attīstību, nevaram koncentrēt visas augstskolas (universitātes) tikai Rīgā. Ļoti plaši apspriestais kvantitatīvais rādītājs, kas būtu liekams augstskolu tipoloģijas pamatā, proti, universitātēm – 4000, un attiecīgi lietišķām augstskolām, tai skaitā arī mūzikas, mākslas un kultūras augstskolām – 1000 studējošo–, manuprāt, nav pamatots nekādos objektīvos rādītājos.
Ne tik sen Daugavpils universitātei bija virkne filiāļu, kas tur notiek tagad?
Ar filiālēm ir interesanta pieredze. Savulaik mums bija sešas filiāles. Ļoti godīgi pildījām visus noteikumus; uzturējām kārtībā infrastruktūru: bibliotēku, datorklases, atbilstošas studiju auditorijas utt. Visās filiālēs izggājām akreditācijas procedūru. Mūsu Universitātes filiālēs vienmēr strādāja tie paši docētāji, kas nodrošināja attiecīgās studiju programmas arī uz vietas Daugavpils Universitātē. Taču, laikam ritot, cilvēku skaits, kurus interesē noteiktas programmas atsevišķos reģionos, krasi sarūk. Piemēram, Balvu filiālē vairākus gadus bija ļoti daudz studētgribētāju psiholoģijā, bet, darba tirgum piepildoties, to skaits samazinājās. Tāpat notika ar citām programmām. Izmaksas programmas realizācijai filiālēs kļuva pārāk lielas un Universitātes Senāts nobalsoja par studiju procesa pārtraukšanu. Bez tam, mācībspēki burtiski "izdega", jo filiāles parasti darbojās sestdienās, svētdienās, kas studējošajiem reģionos bija izdevīgi, turpretī pasniedzējs strādāja bez atpūtas pēc darba nedēļas Universitātē. Līdz ar to darbs ritēja nedēļām ilgi, bez brīvdienām...
Kāda ir Daugavpils universitātes sadarbība ar vietējām vidusskolām?
Ļoti laba! Skolas piedāvā mums prakses vietas, mēs, savukārt, piedāvājam dažādus zinātniskus pasākumus, kas būtu interesanti potenciālajiem studējošajiem. Tie ir gan Zinātnes festivāli, gan Zinātnieku naktis, gan Zinātnes skolas un akadēmijas, gan zinātniskās konferences vispārizglītojošo skolu jauniešiem utt.
Stipendijas. Nauda. Studiju nauda. Mūžam aktuāls jautājums.
Ja stipendijas apmēru palielina, par to tikai jāpriecājas! Cits jautājums: cik studējošo stipendiju saņem? Gadās, ka grupās ir viens, divi studenti ar stipendijām. Bet, būtu jāņem vērā arī ļoti svarīgs apstāklis: ir labi, ja students ticis budžeta grupā! To studenti bieži vien mēdz aizmirst. Mūsu reģionā tas ir svarīgi, jo studiju maksa daudzās studiju programmās Daugavpils Universitātē ir no 1200 līdz 2400 eiro (atbilstoši attiecīgā līmeņa un profila programmai), un mūsu reģionā šāda summa bieži vien vienkārši "nav paceļama"!
Mums ir arī vairākas studiju programmas tikai par maksu, bet grupas ir pilnas un studējošo netrūkst. Piemēram, profesionālā maģistra studiju programma "Sabiedrības iestāžu vadība", kur pārsvarā studē strādājošie, un studiju maksu var atļauties. Laikos, kad darbojās filiāles, šai programmā bija ap 600 studējošo. Daudzi patlaban valsts pārvaldē strādājošie ir "mūsējie", jo plašāka profila vadītāji Latvijā nekur citur apmācīti netiek.
Daugavpils Universitātei ir izveidojusies sadarbība ar ASV militārajām universitātēm, kas sūta savus studentus uz vienu semestri vai ilgāk apgūt krievu valodu. Krievu valodas pasniegšanas metodika mums ir ļoti labā līmenī. Gribētu piebilst, ka nereti tie studenti, kas apgūst krievu valodu, paralēli piesakās apgūt arī citus viņu profesionālajai karjerai svarīgus studiju kursus, piemēram, informātiku, fiziku, starppersonu komunikāciju utt. Starp citu, amerikāņi studiju ziņā ir ļoti atbildīgi un punktuāli, ko ne vienmēr varētu teikt par vietējiem. Jā, amerikāņi var droši pateikt: “Pasniedzēj, jums vēl lekcijai atlikusi viena vai divas minūtes!” Tas nozīmē, ka pasniedzējam un studentam ir atvēlēts noteikts laiks, un tas ir jāizmanto pilnībā!
Studentu nopietnā attieksme liek sasparoties un allaž būt līmenī arī mācību spēkiem: nevar ilgi paļauties uz veco bagāžu – nešaubīgi un noteikti jāzina jaunais un aktuālais, jāorientējas jaunākajos pētījumos un tas viss strauji jāievieš kursu satura nodrošinājumā.
Mums ir daudz studentu arī no Lietuvas, Baltkrievijas, Kazahijas un Tadžikijas. Piemēram, jaunieši no Tadžikijas ļoti cenšas, jo apzinās, ka finanses studijām nāk no viņu dzimtas, un viņi ir atbildīgi gan par šo finansējumu, gan tā lietderīgu izmantošanu!