Mūsu valstī meži no saimnieciskās darbības tiek izslēgti nepamatoti

2022. gadā Latvijā tās meža platības, kurās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, pusotru (1,5) reizi pārsniedza PSRS okupācijas armijas vajadzībām (poligoniem un bāzēm) konfiscēto mežu platības, kurās savulaik tika aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Respektīvi, mūsdienu zaļie ekstrēmisti, aizliedzot mežsaimniecisko darbību, pārspēj PSRS okupācijas režīma militāristu apetīti.

Apgādājam ar skābekli citus

Pēdējā laikā Latvijai, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošus hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā mežsaimnieciskā darbība bija pilnībā aizliegta jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Zaļo ekstrēmistu cīņa pret mežu ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu norisinās, neņemot vērā, ka Latvija ir viena no mežainākajām valstīm pasaulē. Mūsu valstī mežainums ir ievērojami lielāks par pasaules un konkrēti par Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Vērts norādīt, ka 2020. gadā vairāk nekā 90% no Surinamas, Gajānas, Mikronēzijas, Gabonas, Zālamana salu un Palau platības klāja meži. Starp 75% un 90% no visas valsts platības meži klāj Ekvatoriālo Gvineju, Papua Jaungvineju un Libēriju. No Eiropas valstīm vislielākās meža platības 2020. gadā bija Somijā (73,7%), kas pēc šī kritērija ierindojās desmitajā vietā pasaulē. Vairāk nekā 70% valsts teritorijas meži klāja arī Seišelu salās, Sentvinsentā un Grenadīnās, Brunejā, Laosā, Butānā un Gvinejā-Bisavā. Zviedrija ar 68,7% mežainumu bija 17. vietā pasaulē. Meži klāja arī divas trešdaļas no Japānas, Dienvidkorejas, Kongo, Dominikas, Fidži, Austrumtimoras un Melnkalnes. 25. vietā pasaulē pēc mežainuma bija Slovēnija (61,5%), 31. vietā – Igaunija (57%), 38. vietā atradās Latvija (54,6%). Mūsdienās Latvija ir mežiem bagātāka nekā Krievija (49. vieta pasaulē jeb 49,8% mežu) ar tās teritorijā esošo Sibīrijas taigu. Vidējais mežainības rādītājs pasaulē 2020. gadā bija 31,2%, ES tas bija 39,8%.

Pasaulē ir daudz valstu, kurām savu mežu tikpat kā nav, jo teju visas mežiem vairāk vai mazāk piemērotās zemes ir atvēlētas lauksaimniecībai. Pakistānā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čadā, Tadžikistānā, Sīrijā, Maldīvijā, Irākā, Afganistānā, Kiribati, Maltā, Kazahstānā, Lesoto un Jordānijā mežu platības ir mazākas par 5% no visas valsts teritorijas, bet Jemenā, Bahreinā, Nigērā, Alžīrijā, Islandē, Saūda Arābijā, Kuveitā, Mauritānijā, Džibutijā, Lībijā, Ēģiptē, Omānā, Nauru un Katarā mežu īpatsvars ir mazāks par 1% valsts platības.

Latvijas valdībai, tiekoties ar Apvienoto Arābu Emirātu, Maltas, Bahreinas, Islandes, Saūda Arābijas, Kuveitas un citu valstu līderiem, nav grēks atgādināt, ka esam viena no tām valstīm, kas minēto valstu iedzīvotājus nodrošina ar skābekli un mazāku oglekļa dioksīda daudzumu katrā ieelpā.

Meža definīcija

Salīdzinājumam ir izmantoti Pasaules Bankas dati un aprēķini par mežainumu dažādās valstīs. Atbilstoši Pasaules Bankas izmantotajai definīcijai meža platība (% no zemes platības) ir zeme zem dabiskām vai iestādītām koku audzēm, kuru augstums ir vismaz pieci metri neatkarīgi no tā, vai tās ir produktīvas vai neražīgas. Mežu platībā netiek ieskaitītas koku audzes lauksaimnieciskās ražošanas sistēmās (piemēram, augļu stādījumos un agromežsaimniecības sistēmās), kā arī koki pilsētu parkos un dārzos. Ņemot vērā to, ka Latvijas mežainuma rādītājs Pasaules Bankas datos ir augstāks par Centrālās statistikas pārvaldes datos uzrādīto, ir visai ticams, ka, pielietojot Pasaules Bankas definīciju, Latvijā un citās valstīs pie mežiem pieskaita arī purvus ar dabisko koku augāju, kas ir augstāks par pieciem metriem. Mežu platību izmaiņas ir svarīgas, jo pagājušajā gadā spēkā stājusies ES regula kas vērsta uz atmežošanas samazināšanu visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt, kā Latvija izskatās uz citu valstu fona, vērtējot mežu platību izmaiņas. Ņemot vērā to, ka dati par visām tām valstīm, kuras izveidojās pēc PSRS sabrukuma, sadaloties PSRS, Dienvidslāvijai un Čehoslovākijai, ir pieejami tikai no 1993. gada, salīdzināsim to, kā mainījās mežu platības starp 1993. un 2020. gadu. Respektīvi, tiek ņemta vērā starpība starp mežainumu procentos 1993. un 2020. gadā.

Vidēji pasaulē 1993. gadā 32,5% no visu valstu teritorijas klāja meži. 2020. gadā pasaules kopējā mežainība bija samazinājusies par 1,28 procentpunktiem.

ES tendences ir pretējas. Vidēji ES 1993. gadā 37% no visas teritorijas klāja meži, bet 2020. gadā ES kopējā mežainība bija pieaugusi par 2,89 procentpunktiem.

Starp 1993. un 2020. gadu visvairāk mežainība palielinājās Butānai (17,2%), Vjetnamai (15,7%) un Kubai (11%). Pasaules līderu sešniekā iekļuva arī Fidži (9,9%), Dominikānas Republika (9%) un Spānija (7,4%). Vadošo desmitnieku noslēdza Jamaika (7%), Palau (6,2%), Urugvaja (6,1%) un Ķīna (6,1%).

Savukārt pasaules labāko apmežotāju otrajā desmitniekā bija Itālija (5,7%), Kaboverde (5,7%), Bulgārija (5,7%), Igaunija (4,8%), Francija (4,7%), Baltkrievija (4,1%), Grieķija (4%), Īrija (3,9%), Lietuva (3,8%) un Čīle (3,8%). Latvija ar 3,5% lielu starpību starp mežainību 1993. un 2020. gadā ierindojās 21. vietā pasaulē. No ES dalībvalstīm augstāk par Latviju bija Spānija, Itālija, Bulgārija, Igaunija, Francija, Grieķija, Īrija un Lietuva. Latvijas mežainības pieaugums (jau minētie 3,5%) bija augstāks par vidējo ES mežainības pieaugumu (2,9%).

Zem ES vidējā līmeņa mežainība pieauga Dānijā (2,1%), Polijā (1,8%), Horvātijā (1,4%), Somijā (1,3%), Austrijā (1,3%), Kiprā (0,9%), Nīderlandē (0,6%), Čehijā (0,6%), Slovākijā (0,5%), Maltā (0,3%) un Vācijā (0,27%).

Savukārt Zviedrija (kritums par 0,27%) un Portugāle (kritums par 0,61%) ir tās ES dalībvalstis, pret kurām pat varētu piemērot ES normatīvo regulējumu, kas vērsts pret atmežošanu, jo šajās valstīs mežu platības starp 1993. un 2020. gadu samazinājās.

Raugoties pasaules mērogā, valstu, kurām starp 1993. un 2020. gadu mežu platības samazinājās vairāk nekā par vienu procentpunktu, saraksts ir iespaidīgs: Surinama, Papua Jaungvineja, Maurīcija, Haiti, Ruanda, Centrālāfrikas Republika, Singapūra, Pakistāna, Filipīnas, Ekvadora, Čada, Madagaskara, Meksika, Argentīna, Dominika, Togo, Namībija, Trinidada un Tobāgo, Šrilanka, Austrumtimora, Eritreja, Sudāna, Peru, Zimbabve, Dienvidkoreja, Somālija, Zambija, Samoa, Malaizija, Etiopija, Kamerūna, Gvineja, Antigva un Barbuda, Panama, Kolumbija, Nigērija, Laosa, Burkinafaso, Hondurasa, Bruneja, Venecuēla, Uganda, Botsvāna, Bolīvija, Senegāla, Salvadora, Ziemeļkoreja, Komoru salas, Santome un Prinsipi, Gana, Sjerraleone, Mozambika, Ekvatoriālā Gvineja, Gvineja- Bisava, Libērija, Brazīlija, Angola, Kongo DR, Gvatemala, Tanzānija, Malāvija, Beliza, Kotdivuāra, Benina, Indonēzija, Mjanma, Gambija, Kambodža, Paragvaja un Nikaragva. Pret visām šīm valstīm var tikt vērsts ES normatīvais regulējums, orientēts uz atmežošanas samazināšanu. ES regula var tikt attiecināta uz liellopu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas un koksnes importu dalībvalstīs. Kad ES regulu sāks plaši piemērot, mēs to, visticamāk, jutīsim kā attiecīgo produktu sadārdzinājumu ES iekšējā tirgū. Piemēram, konditorejas izstrādājumos plaši lietotā palmu eļļa būs jāimportē no “dārgākām” valstīm, kurās palmu eļļas plantācijas nevis atmežo, bet apmežo. Runājot par Latvijas koksnes eksportu, jāteic, ka regula varbūt palīdzēs mūsu valsts koksnes eksportētajiem iegūt godīgākus konkurences apstākļus ES iekšējā tirgū, jo regulā ir iekļautas svarīgas mūsu valsts koksnes izstrādājumu preču grupas.

Mežu platības augušas arī Igaunijā

Vērtējot meža platību izmaiņas pēdējo 85 gadu laikā, redzams, ka Latvijas mežu platības palielinājās par 28 procentpunktiem – no 26,8% 1935. gadā līdz 54,8% 2020. gadā. Eiropā labāku sniegumu pēdējo 85 gadu laikā uzrādīja tikai Igaunija, kuras mežiem klātās platības šajā laika periodā pieauga par 36,1 procentpunktu, bet trešajā vietā ar 27,3 procentpunktiem ierindojās Spānija. Vismazākais mežu īpatsvara no kopējās valsts platības palielinājums pēdējo 85 gadu laikā bija Vācijai, Beļģijai un Nīderlandei. Varbūt galvenais zaļo orģiju smagums ir jāadresē tieši uz šīm valstīm, nevis uz tām, kuras ar mežiem un to pieaugumu nodrošina augstus ES mežainības rādītājus.

Noslēgumā ir vērts atgādināt Slovēnijas lauksaimniecības ministra Jožes Podgoršeka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē 2021. gada 15. novembrī, apspriežot jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam, sacīto: “Slovēnija kā viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā vienmēr ir atzinusi ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmi. Šodien pieņemtie secinājumi atspoguļo vajadzību visām ieinteresētajām personām sadarboties un pieņemt līdzsvarotu pieeju, lai risinātu nepieredzētās problēmas, ar kurām saskaras mūsu meži, vienlaikus aizsargājot kopienas, kuru iztikas līdzekļi ir atkarīgi no meža resursiem.” Šajā sēdē ES Padome arī uzsvēra, ka ir jāpanāk līdzsvars starp ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī to, ka jārespektē valstu kompetence mežsaimniecībā un mežu apsaimniekošanā.

Zaļo ekstrēmistu cīņa pret mežu ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu norisinās, neņemot vērā to, ka Latvija ir viena no mežainākajām valstīm pasaulē un pie mums mežainums ir ievērojami lielāks par pasaules un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. 

Mežu īpatsvars sauszemes platībā (tabula)

Avots: CSP, aritmētiska starpība starp CSP datu skaitliskajiem lielumiem