Pieprasījums pēc dēļiem, visticamāk, būs lielāks nekā vecajos laikos, savukārt piedāvājums būs mazāks. Jo Zaļais kurss principiāli maina tautsaimniecības struktūru, paredzot, ka koksne kā materiāls jāizmanto daudz vairāk. Tajā pašā laikā Zaļais kurss paredz, ka arvien vairāk savas zemes jānovirza dabas vērtību vairošanai, kā rezultātā koksnes produktu piedāvājums saruks. Cenas nākotnē būs zemākas, nekā piedzīvojām šajā vasarā, bet augstākas, nekā bija 2020. gada sākumā.

(...)

Teorijā Zaļais kurss ir ārkārtīgi pareiza lieta. Jo klimata izmaiņas un milzīgi emisiju apjomi, ko veicina vecā veida dzīves stils un tautsaimniecība, kas to apmierina, ir reāli. Tāpēc Eiropa, kurā pietiekami turīga sabiedrība var atļauties zaudēt naudu, lai attīstītos un pielāgotos klimata izmaiņu izaicinājumam, pieņēmusi lēmumu attīstīt tehnoloģijas, kuras tālāk tirgosim visai pasaulei. Un tādējādi atkal kļūsim par vienu no pasaules ekonomikā nozīmīgākajām vietām. Tik tālu šī ideoloģija ir pareiza.

Bet reālā dzīve ir citāda. Vajadzīgas investīcijas. Tas nozīmē, ka mēs no sava maciņa izņemam naudu, ieguldām to kaut kādā jaunā procesā, par kuru nav skaidrs, kad un vai vispār tas atmaksāsies. Vai Latvija ir attīstījusi kaut vienu jaunu tehnoloģiju? Dānija kļuvusi par vēja enerģijas tehnoloģiju eksportētāju un pelna labu naudu. Eiropa kopumā tur ir ieguvēja, bet Latvija bijusi tikai tā, kas piemaksājusi.